Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Cēsis – arī mana pilsēta

Druva
23:00
31.05.2006
4

Vispirms kā vēsturniekam tās senatnīgums. Kaut cietusi viduslaiku ugunsgrēkos, cietsirdīgo svešzemnieku karotāju gaitās, tomēr 20. gadsimta postītāji lielu ļaunumu tai nav nodarījuši. Vecpilsēta, kaut laika zoba stipri grauzta, pievilcību saglabājusi. Kāds baudījums staigāt pa šaurajām ieliņām, sevišķi dien- nakts klusajās stundās, un domās būt te kopā ar iepriekšējo gadsimtu pilsētniekiem, tiem tūkstošiem, kuri atdusas kapsētiņās zem pilsētas namiem, arī iesvētītajās un joprojām dzīvajās. Nezūdama ir pilsētas kultūras aura. Cēsis ir skolu un skolēnu pilsēta. Te strādājuši un joprojām strādā izcili skolotāji. Viņu sniegtās zināšanas uz platā dzīves ceļa uzvedušas daudzas cēsnieku paaudzes. Enciklopēdijās un citos izdevumos atrodami daudzu mūsējo vārdi. Viņi skolas solos sēdējuši Vidzemes centrālajā pilsētā. Cēsnieki daudz darījuši Latvijas labā. Viņu zināšanas un darba prasme allaž bijusi godā.

Un kultūras dzīve. Sākot no agra pavasara līdz atvasarai, katru nedēļas nogali ir kurp doties. Dažnedēļ pat grūti izraudzīties, uz kurieni. Ne viss vienmēr vienādi veiksmīgi, taču kopumā ir līmenī. Un daudzās iespējas brīvdabā skatīt operu izrādes.

Cēsis ir teātrmīļu pilsēta. Kopā ar Vecpiebalgu tā 19. gs. otrajā pusē lika pamatus teātra izrādēm Latvijas laukos. Un pusotru gadsimtu teātra spēlētāji un skatītāji te nav izzuduši.

Un muzejnieku pilsēta. Kaut mūsu muzejs atzīmējis tikai oficiālo 80 gadi, jau daudz senāk te dzīvojuši un darbojušies ļaudis ar muzejnieka dvēseli, pētījuši un krājuši, glabājuši vēstis par savu pilsētu. Atturos no uzvārdu nosaukšanas, lai, vienu cildinot un citu nenosaucot, nenodarītu pāri vai tikpat atzinības vārdus pelnījušam. Muzeja krājumi ir tik bagāti, ka varētu tikt izmantoti daudz vairāk zinātnisku darbu tapšanai, nekā tas līdz šim noticis.

Cēsis ir grāmatu pilsēta. Vispirms jau šejienes savulaik rosīgo grāmatizdevēju dēļ. Nav Vidzemē otras tādas pilsētas, kur viņu ir bijis tik daudz. Un ne tikai trīs slavenākie – Ozols, Jēpe un Dūnis. Un visā Latvijā pazīstamās bibliotēkas dēļ. Kur vēl Vidzemē notiek tik daudz interesantu rakstnieku un grāmatu iepazīšanas pasākumu. Un grāmatnīcu dēļ. Trīs tik nelielā pilsētā. Cik to ir kaimiņiem? Kaut jaukā vasaras dienā parkos un skvēros starp šeit sēdošajiem reti var redzēt kādu ar grāmatu rokā, nebaidos apgalvot, ka lasītāju Cēsīs joprojām daudz.

Un arī rakstītāju. Kad dzirdu vārdu ”Harmonija”, šķiet, viss apkārtnē kļūst līdzsvarotāks. Nav Vidzemē otra tāda centra ar tik plašu izdevējdarbību, kura galvenā uzmanība veltīta savējiem.

Simpātiski ir paši cēsnieki. Kā visur, gadās jau arī nepieņemami savādnieki. Taču darvas karote priekš medus mucas ir pārāk sīka. Ar daudziem cēsniekiem esmu iepazinies darba gaitās, sevišķi ar vecāka gadagājuma, saviem vienaudžiem. Par citiem lasīts ”Druvas” lappusēs. Jaunie daudz var mācīties no vecākajām paaudzēm – dzīvesprieku, strādātgribu, klasisko vērtību saudzēšanu, dzimtu kopā turēšanu (bez tās jau nav iedomājami arī cēsnieki kā viens vesels, kā vienas pilsētas iedzīvotāju kopums). Padzīvojušās paaudzes lai atzīst jaunos – viņu zinātkāri, komercapgriezienus…

Cēsīm ir sevišķa pievilcība. Tā cieši pie sevis tur savējos. Tam apliecinājums ir ”Cēsinieku klubs”. Pasaulē izkaisītie novadnieki, pat viņu pēcteči, atkal un atkal rod ceļu uz mājām, daļa no viņiem uz pastāvīgu vai vasarnieku dzīvi.

Kas man Cēsīs nepatīk? Cēsnieku daļas vienaldzība par to, kas notiek apkārt, neiejaukšanās tad un tur, kur tas absolūti nepieciešams. Tukšās, aizmirstās, neapkoptās, aizaugušās, nevienam nevajadzīgās teritorijas. Jauniešu tieksme uz visatļautību. Puišiem, arī meitenēm, pat pusaudžiem, smēķēšanas un dzeršanas kāre. Patika postīt un lauzt. Vecāku un citu pieaugušo nevarība ģimenēs bērnu, pusaudžu un jauniešu noturēšanā uz strīpas. Nepatīk daudzu nevēlēšanās uzvesties saietos, neprasme rēķināties ar līdzbiedriem.

Savā Valmieras ielas kvartālā nepatīk bērnu skaļā dauzonība. Lāčošana pāri zālājiem, stūru izmīdīšana, dažkārt nevērība uz katra soļa. No kurienes daudzu uzvedīgo vidū šie šmucīgie?

Kāds prieks par mūsu visu gatavošanos pilsētas astoņsimtgadei. Dome ir īsts kaujas štābs (atļaujos šo militāro jēdzienu). Saturīgas simtdienas! Daudz jauna pilsētas sejā – skaisti parki, strūklakas, ielas un ietves, kapitāli izremontēti nami, košās ēku fasādes, jaunās celtnes, kā no jauna atdzimušais garnizona nams (kamēr ir armija, mierīgāka sajūta, ka mums pašiem savas kazarmas).

Svētkiem savu artavu dod daudzas firmas – ar darbu, ar latu simtiem un tūkstošiem. Daudzi cēsnieki vēl greznāku sakopj savu apkārtni, ne tikai galveno ielu malās, bet arī savējiem un viesu tūkstošiem ikdienā neredzamo.

Liels gandarījums par Cēsu vēsturnieku un citu interesentu izveidoto ”Cēsu hroniku”. Šāds apjomīgs izdevums būs pirmais Latvijā. Arī šī grāmata būs viena no tām vērtībām, kas saglabāsies ilgi, vēl tad, kad svētki jau sen būs beigušies.

Vienmēr apzinos lielo atbildību, ko man uzliek ”Cēsinieka” tituls. Neesmu bezgrēcīgs, bet kante ir jātur, kā saka laucinieki. Kaut gadi ļautu, par īstu pensionāru vēl neesmu kļuvis. Strādāju, cik nu vēl spēju. ”Druva”, kam esmu veltījis 22 mūža gadus, pēc daudzu vērtējuma nav starp sliktākajām reģionālajām avīzēm. Tās kultūrvēsturiskais pielikums ”Novadnieks”, kam tikko klajā nācis 142. laidiens, ar daudzu pētnieku līdzdalību jau sen valstī ievērots. Tas joprojām ir vienīgais tāds Latvijā.

Paldies daudzajiem cēsniekiem, kuri man bijuši blakus, atbalstījuši, arī kritizējuši, saglabājot asinsriti. Lai visiem mums saturīga ieiešana Cēsu pilsētas 10. gadsimtā!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi