Raksti

Viedokļi

Būt vai nebūt pašvaldību referendumiem

Jānis Gabrāns

Grūti teikt, vai zināmais teiciens – kas lēni nāk, tas labi nāk – attiecināms arī uz vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrādi, kas turpinās jau kopš 1997.gada.

Ik pa laikam celts gaisā, atkal nolikts atvilktnē, bet joprojām nav ticis līdz izšķirošajam balsojumam. Esošā Saeima bija gatava to darīt, taču ņēma vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lūgumu “uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā”, atliekot likuma pieņemšanu. Jā, ar aicinājumu rūpīgi izdiskutēt var apturēt jebkuru lēmumu, likumu, ieceri. Minētā likumprojekta sakarā jau mainījušās tehnoloģijas, nu jau Saeimas deputātiem piedāvāts vēl nepieņemtajā likumā iekļaut iespēju vietējos referendumos ļaut balsot arī elektroniski. Šonedēļ notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāti nespēja vienoties par konceptuālu atbalstu elektroniskai balsošanai referendumu rīkošanai pašvaldībās. VARAM ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners informēja, ka ministrija rosina izstrādāt jaunu balsošanas sistēmu dalībai referendumos, kas nozīmē, ka likuma pieņemšanas brīdis kārtējo reizi attālinās uz nezināmu laiku.

VARAM rosina noteikt, ka elektroniski referendumos varēs balsot pirms referenduma dienas, bet referenduma dienā tiks rīkota balsošanu klātienē. Piedāvāts noteikt, ka elektroniskajā balsošanā varēs mainīt savu viedokli ar nosacījumu, ka vērā tiks ņemts pēdējais balsojums. Savukārt, ja referenduma dalībnieks pēc balsošanas elektroniski būs nobalsojis arī klātienē, tiks pieskaitīta klātienē izdarītā izvēle.

Elektroniskā balsošana netiktu paredzēta gadījumos, ja referendums jārīko par jautājumiem, kas nobalsoti klātienes vēlēšanās. Piemēram, pašvaldības dome tiek ievēlēta tikai klātienes vēlēšanās, tādēļ referendumā par tās atlaišanu būtu iespēja balsot tikai klātienē.

VARAM pārstāvis aicināja maksimāli ātri izšķirties par elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi, jo tās izstrādei būtu iespējams piesaistīt Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļus. Zinot, cik nesamērīgi daudz līdzekļu tiek tērēts dažādu e-sistēmu izstrādē valsts pārvaldē, kaut vai e-veselība, šis aicinājums rada pamatotas bažas, ka atkal būs kārtējā platforma, kas paņems daudz līdzekļu, bet gaidītā rezultāta nebūs.

Vērts citēt domnīcas “Provi­dus” vadītājas Ivetas Kažokas rosinājumu nesaistīt “Vietējo paš­valdību referendumu likumu” ar elektronisko balsošanu. Ja neizdotos vienoties par elektronisko balsošanu, par kuru nav izdevies vienoties jau septiņus gadus, tas vismaz neapturētu svarīga likuma virzību un pieņemšanu.

Komisijas sēdē deputāti vienojās, ka divu līdz trīs nedēļu laikā tiks sasaukta darba grupa, kas pārrunās elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi un izteiks konkrētus priekšlikumus, kā tālāk virzīties. Pēc tam komisija turpinās skatīt šo jautājumu. Saprotamā valodā tas, šķiet, nozīmē, ka absolūti nav zināms, kad minētais likums varētu tikt pieņemts. Protams, ir jautājums, vai tāds likums maz vajadzīgs. Var piesaukt Šveices piemēru, kur katru mēnesi notiek viens vai vairāki referendumi par visdažādākajām tēmām, pat par to, vai rīkot vēl vairāk referendumu.
Cēsnieks Gints Lazdiņš, kurš jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā, atzīst, ka pašvaldību referendumi būtu atbalstāma iniciatīva, bet tikai gadījumā, ja tas attiecas uz pašvaldības iekšējo līmeni: “Nebūtu pareizi ļaut vienas pašvaldības iedzīvotājiem lemt par valsts mēroga likumiem, kā tas, piemēram, ir gadījumā ar administratīvi teritori­ālo reformu. Ja kādā novadā nav apmierināti ar rezultātu, viņu dēļ nav jācieš visai valstij, jo kopumā likums tika izdiskutēts. Labāk vai sliktāk, tas cits jautājums, bet diskusija notika.

Pašvaldību līmenī referendumi būtu lietderīgi. Tās būtu tās pašas sabiedriskās apspriešanas, tikai ar tiesiskāku spēku. Atklāts jautājums, kuriem ļaut tajā piedalīties. Ja esi pierakstīts pašvaldībā, tev ir tiesības piedalīties, bet nedomāju, ka jāpiedalās tiem, kuri sirdī sevi uzskata par cēsniekiem, bet jau daudzus gadus dzīvo citā pilsētā Latvijā vai pat ārpus tās. Nebūtu korekti, ja šie attālie cēsnieki nobalsotu pretēji tam, kā uzskata tie, kuri novadā dzīvo ikdienā.”

Cēsu Rotari kluba šī gada prezidente Māra Majore – Linē, komentējot pašvaldību referendumu nepieciešamību, norāda, ka tas ir koks ar diviem galiem: “No vienas puses, tas būtu lietderīgi, pie nosacījuma, ja cilvēki aktīvi seko līdzi notiekošajam pašvaldībā, ir zinoši par procesiem. Tad referendumā lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz pārdomātu izvēli, taču labi zinām, kā nereti izdara izvēli. Bieži vien viedoklis tiek formulēts virtuves sarunās pēc principa – patīk vai nepatīk -, pēc tā, ko kāds kaut kur kaut kam teicis, un šādā gadījumā referendums ir riskants instruments. Nenoliedzu, būtu labi, ja iedzīvotājiem dotu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, bet tam jāiet roku rokā ar pilsonisko atbildību, ka iedzīvotājs racionāli izvērtēs savu lēmumu, nevis paļausies emocijām un mirkļa izvēlei.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *