Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Būt vai nebūt pašvaldību referendumiem

Jānis Gabrāns
08:36
23.09.2020
4

Grūti teikt, vai zināmais teiciens – kas lēni nāk, tas labi nāk – attiecināms arī uz vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrādi, kas turpinās jau kopš 1997.gada.

Ik pa laikam celts gaisā, atkal nolikts atvilktnē, bet joprojām nav ticis līdz izšķirošajam balsojumam. Esošā Saeima bija gatava to darīt, taču ņēma vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lūgumu “uzsākt diskusijas par likumprojekta lietderību kopumā”, atliekot likuma pieņemšanu. Jā, ar aicinājumu rūpīgi izdiskutēt var apturēt jebkuru lēmumu, likumu, ieceri. Minētā likumprojekta sakarā jau mainījušās tehnoloģijas, nu jau Saeimas deputātiem piedāvāts vēl nepieņemtajā likumā iekļaut iespēju vietējos referendumos ļaut balsot arī elektroniski. Šonedēļ notikušajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāti nespēja vienoties par konceptuālu atbalstu elektroniskai balsošanai referendumu rīkošanai pašvaldībās. VARAM ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners informēja, ka ministrija rosina izstrādāt jaunu balsošanas sistēmu dalībai referendumos, kas nozīmē, ka likuma pieņemšanas brīdis kārtējo reizi attālinās uz nezināmu laiku.

VARAM rosina noteikt, ka elektroniski referendumos varēs balsot pirms referenduma dienas, bet referenduma dienā tiks rīkota balsošanu klātienē. Piedāvāts noteikt, ka elektroniskajā balsošanā varēs mainīt savu viedokli ar nosacījumu, ka vērā tiks ņemts pēdējais balsojums. Savukārt, ja referenduma dalībnieks pēc balsošanas elektroniski būs nobalsojis arī klātienē, tiks pieskaitīta klātienē izdarītā izvēle.

Elektroniskā balsošana netiktu paredzēta gadījumos, ja referendums jārīko par jautājumiem, kas nobalsoti klātienes vēlēšanās. Piemēram, pašvaldības dome tiek ievēlēta tikai klātienes vēlēšanās, tādēļ referendumā par tās atlaišanu būtu iespēja balsot tikai klātienē.

VARAM pārstāvis aicināja maksimāli ātri izšķirties par elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi, jo tās izstrādei būtu iespējams piesaistīt Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļus. Zinot, cik nesamērīgi daudz līdzekļu tiek tērēts dažādu e-sistēmu izstrādē valsts pārvaldē, kaut vai e-veselība, šis aicinājums rada pamatotas bažas, ka atkal būs kārtējā platforma, kas paņems daudz līdzekļu, bet gaidītā rezultāta nebūs.

Vērts citēt domnīcas “Provi­dus” vadītājas Ivetas Kažokas rosinājumu nesaistīt “Vietējo paš­valdību referendumu likumu” ar elektronisko balsošanu. Ja neizdotos vienoties par elektronisko balsošanu, par kuru nav izdevies vienoties jau septiņus gadus, tas vismaz neapturētu svarīga likuma virzību un pieņemšanu.

Komisijas sēdē deputāti vienojās, ka divu līdz trīs nedēļu laikā tiks sasaukta darba grupa, kas pārrunās elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi un izteiks konkrētus priekšlikumus, kā tālāk virzīties. Pēc tam komisija turpinās skatīt šo jautājumu. Saprotamā valodā tas, šķiet, nozīmē, ka absolūti nav zināms, kad minētais likums varētu tikt pieņemts. Protams, ir jautājums, vai tāds likums maz vajadzīgs. Var piesaukt Šveices piemēru, kur katru mēnesi notiek viens vai vairāki referendumi par visdažādākajām tēmām, pat par to, vai rīkot vēl vairāk referendumu.
Cēsnieks Gints Lazdiņš, kurš jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā, atzīst, ka pašvaldību referendumi būtu atbalstāma iniciatīva, bet tikai gadījumā, ja tas attiecas uz pašvaldības iekšējo līmeni: “Nebūtu pareizi ļaut vienas pašvaldības iedzīvotājiem lemt par valsts mēroga likumiem, kā tas, piemēram, ir gadījumā ar administratīvi teritori­ālo reformu. Ja kādā novadā nav apmierināti ar rezultātu, viņu dēļ nav jācieš visai valstij, jo kopumā likums tika izdiskutēts. Labāk vai sliktāk, tas cits jautājums, bet diskusija notika.

Pašvaldību līmenī referendumi būtu lietderīgi. Tās būtu tās pašas sabiedriskās apspriešanas, tikai ar tiesiskāku spēku. Atklāts jautājums, kuriem ļaut tajā piedalīties. Ja esi pierakstīts pašvaldībā, tev ir tiesības piedalīties, bet nedomāju, ka jāpiedalās tiem, kuri sirdī sevi uzskata par cēsniekiem, bet jau daudzus gadus dzīvo citā pilsētā Latvijā vai pat ārpus tās. Nebūtu korekti, ja šie attālie cēsnieki nobalsotu pretēji tam, kā uzskata tie, kuri novadā dzīvo ikdienā.”

Cēsu Rotari kluba šī gada prezidente Māra Majore – Linē, komentējot pašvaldību referendumu nepieciešamību, norāda, ka tas ir koks ar diviem galiem: “No vienas puses, tas būtu lietderīgi, pie nosacījuma, ja cilvēki aktīvi seko līdzi notiekošajam pašvaldībā, ir zinoši par procesiem. Tad referendumā lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz pārdomātu izvēli, taču labi zinām, kā nereti izdara izvēli. Bieži vien viedoklis tiek formulēts virtuves sarunās pēc principa – patīk vai nepatīk -, pēc tā, ko kāds kaut kur kaut kam teicis, un šādā gadījumā referendums ir riskants instruments. Nenoliedzu, būtu labi, ja iedzīvotājiem dotu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, bet tam jāiet roku rokā ar pilsonisko atbildību, ka iedzīvotājs racionāli izvērtēs savu lēmumu, nevis paļausies emocijām un mirkļa izvēlei.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi