Raksti

Viedokļi

Briti un Baltijas valstu drošība

Sallija Benfelde

Nav nekāds jaunums, ka NATO ir dalībvalstu drošības garants un ka briti jau vairākkārt ir apgalvojuši – viņu izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nemainīs viņu nostāju Eiropas drošības jautājumos. Tomēr Times komentētāja Edvarda Lūkasa pagājušās nedēļas raksts par to, kas gaida britu armiju un kādu tālākās rīcības plānu izvēlēsies Lielbritānija, uz šo jautājumu liek paraudzīties mazliet no citas puses.

Lūkass uzskata, ka Lielbri­tānijai ir divas iespējas. Pirmā – joprojām rīkoties kā globālai lielvalstij un saglabāt iespēju kā ASV jaunākajam partnerim piedalīties karos pret nabadzīgākām valstīm. Otrā iespēja – aizmirst par savām globālajām ambīcijām un visus savus spēkus koncentrēt savai un savu sabiedroto aizsardzībai Eiropā. Izvēloties būt un palikt globālam spēlētājam, pēc Lūkasa domām, Lielbritānija varbūt varēs saglabāt simbolisku savu militāro spēku klātbūtni Igaunijā, lai gan britiem tur nav līdzekļu pretgaisa aizsardzībai, nav jūras kara flotes atbalsta un nav arī noorganizēta atbilstoša loģistika. Tas nozīmē, ka Liel­britānija vajadzības gadījumā praktiski nespēs veikt sauszemes militāras operācijas, ja notiek pats sliktākais scenārijs – Krie­vijas agresija Baltijas valstīs. Ci­tiem vārdiem sakot, ja britu valdība tērēs līdzekļus, lai pasaules mērogā darbotos blakus ASV, finanšu nopietnai aizsardzībai Ei­ropā nepietiks. Krīzes gadījumā Lielbritānijai, tāpat kā visai pārējai Eiropai, atliks cerēt, ka ASV spēs novērst uzbrukumu vai arī paspēs ierasties laikā, lai novērstu sakāvi, raksta Lūkass.

Protams, Lūkass nav naivs ideālists un saprot, ka ne jau tikai armijas var kaut ko izdarīt vai neizdarīt. “Tanki neaizstāv ne mūs, ne mūsu sabiedrotos no naudas, propagandas un Kremļa graujošās darbības. Tie mūs neaizstāv arī no gangsteriem ar politiskajiem sakariem un nevar novērst kiberuzbrukumus ekonomikai, neaizsargā no hakeriem domātās infrastruktūras, ko uztur ārvalsts valdība,” raksta Lūkass. Viņaprāt, britu valdība diez vai izdarīs pareizo izvēli – gādāt par Eiropas drošību, nevis “spēlēties” kopā ar ASV.

Neapšaubāmi, Baltijas valstīm, arī Latvijai, drošība ir viens no galvenajiem jautājumiem, un tiešām ir svarīgi, lai NATO garantijas būtu ne tikai ar pārliecību pausta apņemšanās, bet lai tā būtu arī reāli izpildāma vajadzības gadījumā.

Acīmredzot Latvijas politiķiem un pirmām kārtām jau Ārlietu un Aizsardzības ministrijām tas jāpatur prātā, apspriežot prasības Lielbritānijai saistībā ar “brexit”. Jo “tirgošanās” par to, ko Lielbri­tānija darīs vai nedarīs un kādi būs Eiropas noteikumi, britiem aizejot no ES, tā īsti vēl tikai sāksies.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *