Raksti

Viedokļi

Brauksim lēnāk vai maksāsim sodu

Jānis Gabrāns

Autovadītāju vidū zināmu viļņošanos izraisījusi ziņa, ka turpmāk par ātruma pārsniegšanu sods tiks piemērots krietni striktāk. No naudas būs jāšķiras jau par pirmo pārkāpto ātruma kilometru.

Ar šādu iniciatīvu jūlijā nāca klajā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca. Tā arī norāda, ka pēdējo padsmit gadu statistika rāda, ka augusts uz valsts ceļiem ir visbīstamākais, jo ir visvairāk bojāgājušo.

Kā zināms, līdz šim sods par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem bija tikai brīdinājums un realitātē tas tika piemērots ļoti reti. Autovadītāji psiholoģiski pie­ņēmuši kā normu šo +10 vai +14 kilometru stundā robežu un uzskata, ka nepārkāpj noteikumus.

Katrs, kurš viesojies tepat kaimiņos, Igaunijā, būs gan sapratis, ka tur lielais vairums šoferu brauc, ievērojot noteikto ātrumu. Ja ir noteiks 90 kilometri stundā, tad arī brauc 90- 95 km/h, jo zina, ka par prasību neievērošanu sekos naudas sods. Taču, iebraucot Latvijā, gāzes pedālis automātiski tiek piespiests dziļāk un spidometra rādītājs apstājas pie 100 – 105 km/h atzīmes.

Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati liecina, ka tikai 29 procenti Latvijas autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām. Un šobrīd veidojas situācija, ka vairums cenšas viņus apdzīt, radot bīstamas situācijas, pat izraisot ceļu satiksmes negadījumus. Šī gada melnā statistika rāda, ka līdz jūlija beigām uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau vairāk nekā 60 cilvēki. Tas liecina, ka šogad netiks sasniegts Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam ierakstītais mērķis 2022. gadam – nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju. Informācija vēsta, ka, rēķinot pēdējo 12 mēnešu statistiku, tie jau ir 77 bojā gājušie uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ES vidējais līmenis pērn bija 44.

Tāpēc tiek domāts, kā situāciju uzlabot, un viens no risinājumiem ir bargāk vērsties pret ātruma pārkāpējiem. Kā norāda SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vec­tirāns, vidējā ātruma pieaugums par pieciem procentiem rada bojāgājušo pieaugumu par 30 procentiem.

Valsts Policijas pārstāvis Artūrs Smilga stāstīja, ka viņi jau vairākkārt piedāvājuši atcelt normu, ka par pārkāpumu līdz +10 kilometriem ir tikai brīdinājums, un piemērot naudas sodu: “Šī gada sešos mēnešos ar stacionārajiem radariem fiksēti 124 tūkstoši pārkāpumu, galvenokārt par ātruma pārsniegšanu. No tiem aptuveni 85 procenti ir “mazie ātrumi”, kad pārkāpums ir 10 – 20 kilometri stundā. Tas tikai apliecina, ka cilvēkiem galvā iesēdies, ka ir normāli braukt ar +10, jo sods par to nebūs. Lai gan brīdinājums arī ir kā administratīvs pārkāpums, neviens to īsti par sodu neuzskata.”

Viņš arī informēja, ka, aptaujājot kolēģus no 18 Eiropas valstīm, atklājies, ka starp tām Latvija ir vienīgā, kur par pirmajiem ātrumā pārsniegtajiem kilometriem vispār nav paredzēts naudas sods.
Naudas soda piemērošanu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), jo tā iespējams mazināt vidējo braukšanas ātrumu valstī, kas nozīmē mazākus letālu ceļu satiksmes negadījumu riskus. Saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas ekspertu viedokli vidējā ātruma samazinājums par pieciem procentiem samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30 procentiem. Pēc Valsts policijas aplēsēm 60% situāciju tieši ātrums bijis par iemeslu, lai notiktu ceļu satiksmes negadījums. Pro­tams, ir jautājums – vai naudassods par ātruma pārsniegšanu jau no viena kilometra stundā būs efektīvs līdzeklis cilvēku dzīvību glābšanai.

Oskars Irbītis no Latvijas Moto klubu asociācijas norādījis, ka, pirms runāt par sodu palielināšanu, jāsaprot, vai pašreizējo sodu spējam pietiekami piemērot, jo policijas iztrūkums uz ceļiem ir labi redzams. Tas liecina, ka sodu piemērošana faktiski nefunkcionē. Vairāki domnīcas dalībnieki norādījuši, ka policijas klātbūtne un kontrole ir efektīvs instruments atļautā ātruma ievērošanai, taču policijas pārstāvis neslēpa, ka ir akūts darbinieku trūkums un nav iezīmju, ka situācija varētu uzlaboties.

Tātad, mainot likumdošanu, galveno uzraudzības funkciju nāksies veikt fotoradariem: gan stacionārajiem, gan vidējā ātruma kontroles ierīcēm. T. Vectirāns norādīja, ka pirmās šādas ierīces uzstādīs šī gada novembrī, bet nākamos no kopumā 16 posmiem – 2023. gada martā.

Parunājot ar autovadītājiem par plānotajām izmaiņām, domas dalās. Vieni uzskata, ka jāņem Igaunijas pieredze, tiesa, vajadzētu no kaimiņiem pārņemt arī prasmi veidot atbilstošu ceļa infra­struktūru, jo Latvijā šis aspekts ļoti klibo. Kāds atcerējās savulaik Cēsīs izskanējušo satiksmes mierināšanas plānu, kas tagad tiks īstenots visā valstī. Tiesa, ne vienam vien ir neizpratne par daudzajiem 30 km/h ierobežojumiem pilsētā.

“Tā arī nesaprotu, kāpēc vasarā, kad nav skolas, Gaujas ielā gar 2.pamatskolu jābrauc uz 30? Un šādi jautājumi rodas daudzviet, tāpēc arī redzam, ka realitātē to ievēro vien retais,” šāda atziņa izskanēja no vairākiem autovadītājiem.

Te varētu atgādināt domnīcas sēdē izteikto viedokli, ka autovadītājam jājūt, ka konkrētajā vietā ātrums samazināts pamatoti. Ja viņš jutīs, ka nepamatoti liek braukt lēni, viņam nebūs vēlmes šīs prasības ievērot.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *