Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Bez maskām. Vai tomēr labāk ar?

Anna Kola
08:32
20.12.2022
3

Šī ziema atnākusi skaista un balta, kā īsta mūsu klimatiskās joslas ziema. Ar ziemīgajiem laikapstākļiem nācis arī dažādu vīrusu jauns vilnis– gan bērnudārzos, gan skolās bērni slimo.

Kāds sacīs – bet tā taču ir katru sezonu! Un tomēr, šķiet, šoziem daudzas vīrusu saslimšanas piemeklē mūs vairāk nekā citus gadus. Sevišķi, ja salīdzinām ar pandēmijas trauksmaino laiku, kad visi bailēs nesaķert tik baismīgi lipīgo “Covid-19” staigājām maskās vai sejas aizsegos.

Daudzviet ārzemju medijos tagad izskan bažas par plaukstošo hemolītiskā streptokoka infekciju, kas izraisa skarlatīnu. Pie mums pirms pāris nedēļām tika izsūtīti aicinājumi no skolu un pirmsskolu vadības, lai vecāki ir apzinīgi un bērnus ar saslimšanas pazīmēm, tai skaitā iesnām, klepu un paaugstinātu temperatūru, uz mācību iestādēm neved. Vēstuļu ievadā kā iemesls ziņai tika minēta ar vīrusu saslimšanu pieaugošā izplatība, to skaitā arī “Covid-19” pozitīvo gadījumu īpatsvars mācību iestādēs un arī to darbinieku vidū.

Arī no savu bērnu izglītības iestādēm, kā arī no paziņu loka dzirdu atsauksmes, ka slimošanas gadījumu ir daudz gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Satraucoši, ka, piemēram, Lielbritānijā šī hemolītiskā streptokoka izraisītā saslimšana atņēmusi dzīvību jau 15 bērniem. Sazinoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatri/reimatoloģi Dr. Ievu Saulīti, uzzinu, ka arī Latvijā krietni palielinājusies saslimstība ar dažādām bērnu vidū izplatītām slimībām, tai skaitā šobrīd īpaši aktu­āla ir gripa un augšējo elpceļu vīrusa paveids, kas noved pie ausu iekaisuma.

Pagājušajā nedēļā manas jaunākās meitas bērnudārza grupā no divdesmit bērniem iestādi apmeklēja tikai pieci. Trīs ceturt­daļas bērnudārznieku bija mājās, saslimuši, kāds vieglākā, kāds mazliet smagākā formā, ar kādu no cirkulējošiem vīrusiem. Nesen, steidzīgā vizītē apmeklējot vienu no lielajiem tirdzniecības centriem Rīgā, uzliku pati sev un abām meitām sejas maskas. Lieki piebilst, pārējo veikala apmeklētāju un tirgotāju skatieni uz mums bija ko vērti! Kāds pat piebilda: “Ierobežo­jumi taču vairs nepastāv! Ko tad jūs tā, maskējušās?” Te nu atcerējos pat sen filmētus kadrus Āzijas pilsētās, kur visi cilvēki sabiedriskajās vietās valkā sejas maskas. Tā ir norma- pasargāt sevi un apkārtējos.
Vēl viena nesena vizīte uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu apliecināja, cik Latvijas sabiedrībai tomēr ir tālu līdz apzīmējumam “izprotoša, iekļaujoša, akceptējoša”, jo ļaužu masā, kas gandrīz vienmēr veidojas šajās nodaļās, turklāt visiem stāvot plecu pie pleca, dažiem pa reizei skaļi, sulīgi ieklepojoties, tomēr tikai vienu, neskaitot mani pašu, vidēja gada gājuma kundzi manīju valkājam sejas masku.

Rodas jautājums, vai tiešām mums šķiet, ka esam fiziski tik izcilā formā, ka neķers neviens vīruss, un, pat ja ķers, tad vai nu izslimosim bez simptomiem un diskomforta, vai arī vieglā formā, no rīta un vakarā ieņemot pa kādai bezrecepšu tabletei, lai varētu mierīgi soļot ikdienas gaitās.

Aicinājumos no mācību iestādēm bija minēts, ka bērnus skolas vecumā brīvprātīgi aicina lietot sejas maskas, lai mazinātu vīrusu infekcijas slimību izplatīšanos skolas telpās. Tas man liek domāt, ka ne tikai skolēni, bet katrs no mums esam aicināti valkāt masku sabiedriskās vietās, tādējādi ne vien pasargājot sevi, bet arī tuvos un tālos apkārtējos.
Cik dzirdamas atsauksmes no ģimenes ārstiem, tad šogad ļaudis sevišķi steidz veikt vakcināciju pret gripu. Tas ir apsveicami, jo arī šis sezonālais vīruss jau tā ir gana nejauks, bet nav taču zināms, kas notiek, piemēram, pēc pārslimotas “Covid-19” infekcijas, vēlāk saslimstot ar kādu no sezonālajiem gripas paveidiem. Katrā gadījumā drošāk ir doties sabiedriskās vietās – telpās vai ārpus tām – ar sejas aizsegu.

Tuvojas arī skolēnu ziemas brīvlaiks, kas noteikti mudinās skolu vadību Latvijā atkal izdalīt “Covid-19” ātros antigēnu testus, lai skolēni tos veiktu, pirms atkal atgriežas skolā pēc brīvdienām. Jācer, ka visi pratīsim būt apdomīgi arī brīvlaikā, svinot svētkus, apmeklējot pasākumus un tiekoties ar radiem un draugiem, lai visi šie “Covid-19” testi būtu negatīvi un pašsajūta pietiekami laba, un nebūtu jāsoļo uz tuvējo aptieku pēc medikamentiem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
34

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
17

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
54

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
26
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
36
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi