Raksti

Viedokļi

Bērniem vēl vieni svētki

Madara Ozoliņa

Kā zināms, padomju laikā kristības baznīcā bija aizliegto pasākumu sarakstā. Tamdēļ tām tika radīta alternatīva – bērnības svētki. Šos svētkus joprojām organizē pašvaldības, un, lai arī tas notiek arvien retāk, vairākos novados bērnības svētki tiek likti augstā godā.

Šogad pirmo reizi bērnības svētkus rīkot tika plānots Cēsu novada Vaives pagastā. Tomēr tika pieteikts pārāk maz bērnu, tādēļ pasākuma rīkošana pārcelta uz vēlāku laiku. Vaives tautas nama vadītāja Lāsma Dene skaidro: “Bijām plānojuši šos svētkus rīkot, ja tiks pieteikti vismaz pieci bērniņi, bet pieteicās tikai trīs. Tā kā svētku rīkošanai ir arī izmaksas, tad esam ieinteresēti pasākumu organizēt tad, kad būs pieteikts vairāk bērnu. Esam runājuši ar to bērnu vecākiem, kuri savas atvases svētkiem pieteica, izskaidrojām situāciju, vecāki bija saprotoši.

Bērnības svētki ir tradīcija, šī tradīcija jāiekopj. Tam ir vajadzīgs laiks. Liela daļa ģimeņu izvēlas kristīt bērniņus baznīcā. Ja vien mammai vai tētim pašiem nav bijuši bērnības svētki, tad ģimenei tas ir kaut kas jauns un nezināms. Arī mēs saņēmām vairāku vecāku jautājumus, kas ir bērnības svētki, ko tajos darīsim. Viņi to nezina, jo paši nekad nav to piedzīvojuši. Septembrī organizēsim cita veida pasākumu bērniem, tas būs saistīts ar jaunā mācību gada sākumu, bet ideju par bērnības svētkiem neatmetam, ceram tos rīkot pavasarī.”

Ik gadu pieteikšanos uz bērnības svētkiem izsludina Vecpie­balgas novads. Pašvaldības Dzimt­sarakstu nodaļas vadītāja Sandra Lazdiņa atceras, ka agrāk šie svētki ģimenēm bijuši aktuālāki: “Bērnības svētki ir skaista diena gan bērna, gan kūmu dzīvē. Bērnības svētkus novadā rīkojam kopš 2009. gada. Lai aptvertu visu novadu, tie katru gadu notiek citā pagastā. Ja pirmajos gados pieteica vismaz desmit bērniņus, tad nu ar katru gadu piesakās arvien mazāk ģimeņu, jau trešo gadu tas ir iemesls, kāpēc svētki netiek rīkoti. Mēs tomēr ceram un ticam, ka ģimenēm par bērnības svētkiem radīsies interese, un pieteikšanos turpināsim izziņot. Ne visi apmeklē baznīcu, tādēļ šī ir laba alternatīva, lai bērniņam oficiāli būtu krustvecāki jeb kūmas. Šajos svētkos vienmēr tikušas izsniegtas īpašas apliecības, kurās ierakstīti kūmu vārdi un uzvārdi. Arī viņiem šī diena ir svarīga, jo kļūt kādam bērnam par krustvecākiem – tā ir liela atbildība. Kā zinām, kūmas lielā godā celtas kopš seniem laikiem, tie ir nākamie cilvēki pēc mammas un tēta, pie kuriem varam vērsties jebkurā brīdī.”

Baiba Rudzīte ar ģimeni no Jēkabpils pārcēlusies uz dzīvi Priekuļos. Vecākajai meitai Emī­lijai, kurai nu jau ir astoņi gadi, bijuši skaisti un neaizmirstami bērnības svētki: “Mēs ar vīru neesam kristīti baznīcā, jautājumos par ticību nekad īsti neesam iedziļinājušies. Kad mums piedzima meitiņa, zinājām, ka gribam, lai mans brālis ar sievu kļūtu par meitas krustvecākiem. Biju dzirdējusi, ka mūsu novada pašvaldība ik gadu rīko bērnības svētkus. Kad meitai palika seši gadi, mēs pieteicāmies, ne mirkli šo lēmumu neesam nožēlojuši. Viss bija tik skaisti un pārdomāti – viss rīkots tā, lai bērniem šī diena būtu īpaša. Tā pavisam noteikti bija viena no manas meitas skaistākajām dienām, par kuru runājot, viņa atceras visu, kas notika. Ceļa maizes došana, priekšnesumi, spēles, šūpošanās izgreznotās šūpolēs – diena bija piepildīta, bet pats galvenais – priecīga! Pro­tams, ja vecāki un krustvecāki ir kristīti, tad viņi izvēlēsies arī savu bērnu kristīt baznīcā, tomēr, ja ģimenē ticības jautājums nav tik būtisks, bērnam atmiņā vairāk paliks bērnības svētki. Pa šo laiku mums ir piedzimusi vēl viena atvasīte, kurai ir tikai divi gadi. Esmu jau interesējusies, ka arī Priekuļos ik pēc diviem gadiem tiek organizēti bērnības svētki, ceru, ka tad, kad meitiņa paaugsies, tie joprojām tiks rīkoti. Ļoti priecājos, ka ir pašvaldības, kas joprojām to dara!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *