Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Banka, baņķieris un valdības klusēšana

Jānis Buholcs
12:40
21.02.2018
2

Pagājušās nedēļas lielie notikumi – kratīšana Latvijas Bankas vadītāja darbavietā un privātīpašumā, komercbankas ABLV nepatikšanas – pie viena parāda arī problēmas ar politisko līderību Latvijā.

Ko mums domāt, ja parādās nopietnas aizdomas par augsta līmeņa koruptīviem darījumiem? Izskatās, ka valdība brīvdienas pavadīja vai nu neziņā, vai arī vienaldzībā.

Problēmbanka

Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu noziegumu novēršanas tīkls paziņoja, ka ABLV turpmāk tiks liegta piekļuve ASV finanšu sistēmai, kas nozīmē arī to, ka banka nevar veikt norēķinus dolāros. ASV Finanšu ministrijas paspārnē esošā institūcija pavēstīja, ka Latvijas komercbanka ir piedalījusies nelikumīgos finanšu darījumos ārvalstīs, kā arī bijusi saistīta ar shēmām, kuras ļāvušas Ziemeļkorejai iegūt ballistiskās raķetes. Šādu biznesa modeli bankai veidot un uzturēt ļāvis arī tas, ka ABLV esot devusi kukuļus Latvijas amatpersonām.
ABLV metās sevi aizstāvēt un uzsvēra, ka pārmetumi ir balstīti vien uz pieņēmumiem. Pie viena ABLV pārstāvji izplatītajā paziņojumā uzsvēra, ka “bankas finanšu stāvoklis un finanšu resursu pieejamība ir pietiekami augstā līmenī” un tās “kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji pārsniedz regulatoru noteiktos līmeņus”. Savukārt Latvijas Fi­nanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) informējusi, ka amerikāņu pārmetumi esot balstīti uz iepriekšējos gados notikušo, bet tagad ABLV esot ieviesusi daudz uzlabojumu.
Taču jau dažas dienas vēlāk Latvijas Banka paziņoja, ka piešķir ABLV aizdevumu 97,5 miljonu eiro apmērā apmaiņā pret vērtspapīru ķīlu. Līdztekus signālam, ko šāds aizdevums sniedz par ABLV stāvokli, uzmanību piesaista Latvijas Bankas mēģinājums akcentēt, ka nekādu risku un potenciālo problēmu te neesot. Vērtspapīru ķīla esot droša un vērtīga, bet valsts budžeta līdzekļi aizdevumā netiekot tērēti. Tam laikam vajadzētu nozīmēt, ka nodokļu maksātājiem gar šo darījumu nav nekādas daļas? Taču diezin vai Latvijas Banka naudu aizdod no kādiem “saviem” līdzekļiem. Tā joprojām ir Latvijas valstij un līdz ar to pilsoņiem piederoša nauda. Tai to tērēt ir tiesības, taču vienlaikus šīs tiesības nāk ar lielu atbildību.

Pirmdienas rīts nāca ar ziņu, ka ABLV Latvijas Bankai lūgs jau aizdevumu līdz 480 miljoniem eiro, kas nepieciešami bankas stabilizācijai. Šoreiz tas bija bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, kurš uzsvēra – banka “no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu”. Tik vien kā Latvijas Bankai ir jānopērk ABLV vērtspapīri. Pirkšana, protams, nav dāvināšana, un nauda atkal nav no valsts budžeta. Un tomēr tā joprojām nav kaut kāda “sava” nauda.
Tas, ka valstu centrālās bankas palīdz komercbankām pārvarēt īslaicīgus negludumus, nav nekas neparasts. Būtiskākais tomēr ir tas, kā šie notikumi ir saistīti vēl ar citiem.

Problēmbaņķieris

Sestdien aizturēts tika Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rim­šēvičs. Dienu iepriekš aizturēts tika arī uzņēmējs Māris Martin­sons – tas noticis uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu organizētā grupā. Spriežot pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, šo abu personu aizturēšana ir saistīta. Iespējams, runa ir par organizētās noziedzības grupējumu, kura dalībnieki izmantojuši dienesta stāvokli un politisko ietekmi, lai izspiestu kukuļus – tai skaitā no komercbankām. Ja nedosi kukuli, var sanākt nepatikšanas ar to pašu FKTK, kura ir slavējusi ABLV par pēdējos gados veiktiem uzlabojumiem finanšu noziegumu novēršanā.

Šāda izmeklēšana vēl vairāk nekā ABLV iespējamās šaubīgās prakses liecina par pamatīgām problēmām Latvijas finanšu sektorā. ABLV gadījumā runa ir par vienu banku, bet I. Rimšēviča gadījumā – iespējams, sistēmisku problēmu. Nav mazsvarīgi, ka I. Rimšēvičs ir arī Eiropas Centrā­lās bankas Ģenerālpadomes loceklis un viņa amats nozīmē plašu piekļuvi informācijai par Eiropas un Latvijas finansēm. Jebkādi pavedieni, kas amatpersonu var sasaistīt ar augsta līmeņa nelikumībām, viņu padara arī par potenciālu šantāžas upuri – tātad ietekmējamu.

Valdība snauž

Kas ar šo visu notiks – varam tikai minēt. Kādas no aizdomām tīri teorētiski var izrādīties nepamatotas, kādas – nepierādāmas. Taču šinī brīdī ir vēl kāds svarīgs elements – politiķu reakcija. Precīzāk – tās trūkums. Masu saziņas līdzekļi un valsts pārvaldes iestādes, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs strādā bez brīvdienām. Turpretī valsts vadītāji, no kuru spējas uzņemties līderību un pieņemt operatīvus un izsvērtus lēmumus ir atkarīgs ļoti daudz kas, acīmredzot šiem jautājumiem ir nolēmuši pievērsties, tikai sākot ar jauno darba nedēļu.

Viens no skumjākajiem piemēriem ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcība. Savā tvitera kontā viņš nedēļas nogalē ir runājis par valsts valodu un par to, ka latviešu filmā “Kriminālās ekselences fonds” ir daudz lamuvārdu. Par lielajiem notikumiem valstī – ne vārda. Kad Latvijas Televīzijas žurnāliste Olga Dragiļeva norādīja, ka ir citas aktualitātes, par kurām sabiedrība no ministra vēlētos dzirdēt komentāru, ministrs žurnālisti bloķēja jeb padarīja sava konta saturu viņai nepieejamu. Tas tāpēc, ka viņam nepatīk sabiedriskā medija žurnāliste un viņas iepriekš veidotais sižets par Stambulas konvenciju.

Izziņojot pirmdienas valdības sēdi, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un premjerministrs Māris Kučinskis solījušies tajā vienoties par kopējo pozīciju un “komunikācijas plānu”. Skan mazliet amizanti, ka par komunikācijas plānu runā, vēl pirms ir skaidrs rīcības plāns. M. Kučin­skis skaidroja, ka ārkārtas sēde nav sasaukta nekavējoties tāpēc, lai dotu izmeklētājiem iespēju turpināt savu darbu.
Tomēr gribētos arī, lai savu darbu dara valdība. Vismaz kādu operatīvu komentāru, kas apliecinātu, ka viņiem ir vismaz kaut kāda nojausma par to, kas īsti notiek Latvijas finanšu sektorā. Kaut tikai pieļāvums, ka šādas nojausmas nav un ka varbūt viņi paši par to ir uzzinājuši vien no medijiem, nemierina nemaz.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
11

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi