Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Baltkrievija ir arī mūsu drošības jautājums

Sallija Benfelde
17:34
27.09.2020
2

Baltkrievijas diktatora inaugurācija notikusi. Lielākā daļa pasaules valstu viņu par prezidentu neatzīst, bet izrēķināšanās ar opozīciju tādēļ nebeigsies. Varētu teikt, ka Baltkrievijas nākotne ir kā
miglā tīta.

Atmodas laikā mēdzām sacīt – ar gara spēku pret karaspēku. Pēc trīsdesmit gadiem tagad tā notiek Baltkrievijā, cilvēki iet miermīlīgos protesta gājienos, un viņiem stājas pretī apbruņoti vīri, tērpušies melnā, ar melnām sejas maskām. Ar katru dienu aizturēto kļūst aizvien vairāk, melnie vīri atkal kļūst aizvien nežēlīgāki, bet notiek sieviešu gājieni, kopējie protesta gājieni, kuri Minskā katru svētdienu pulcē vairāk par 100 tūkstošiem dalībnieku, protesta gājieni notiek arī daudzās citās Baltkrievijas pilsētās. Par spīti tam, ka jebkurā brīdī jebkuru var aizturēt, baltkrievi iet ar asprātīgiem plakātiem rokās, uzdzied. Kāds protestētājs Minskā vairākas reizes gājienos piedalījās kopā ar…savu mājas zosi, kura nepiesieta tecēja uz priekšu un ik pa laikam pārbaudīja, vai zālienā blakus ielai nav atrodams kas noderīgs. Par protestu simbolu ir kļuvusi ļoti aktīvā 73 gadus vecā Ņina Bahinska, kura vairākkārt piedalījās gan sieviešu, gan kopējos gājienos un kuru milicija neaiztika, bet beidzot arestēja. Vēlāk izrādījās, ka milicija pēc dažiem kvartāliem bija apturējusi mašīnu un Ņinu tomēr atlaidusi, jo viņu ne reizi vien bija filmējusi arī televīzija un viņas seja ir pazīstama ne tikai Baltkrievijā.

Gājiena dalībnieku apģērbs ir balts ar sarkaniem akcentiem, daudzi iet, ietinušies baltsarkanbaltajos karogos, un, no malas vērojot, varētu domāt, ka tas ir svētku gājiens, nevis gājiens, iespējams, uz dzīvību vai nāvi. Tie, kuriem neizdodas nokļūt pilsētas centrā, jo ielas aizšķērsojuši bruņu transportieri, dzeloņstieples un OMON vienības, pulcējas daudzstāvu māju pagalmos, dzied, spēlē mūziku, rīko kopīgus tējas vakarus. Un arī šajos pasākumos mēdz ierasties milicija vai OMON un cilvēkus aiztur. Baltkrievi saka – baisā vardarbība tūlīt pēc vēlēšanām viņus ir pamodinājusi pavisam, viņi neapstāsies.

Diktators Lukašenko skaidri pateicis, ka varu neiegūst tādēļ, lai to atdotu, un ka viņš stāvēs līdz galam, tātad – līdz nāvei.

Sākusies arī vēstnieku un Baltkrievijas Ārlietu ministrijas “tīrīšana”. Aleksandrs Lukašenko ir atbrīvojis no amata vēstnieku Latvijā Vasīliju Markoviču. Vi­ņam atņemts arī diplomātiskais rangs. Tāds pats lēmums pieņemts arī par Baltkrievijas vēstnieku Slovākijā Igoru Ļeščenju un vienu no Koordinācijas padomes līderiem Pāvelu Latuško, kurš nesen atklāja – viņam ir zināms, ka notiks vēl vismaz trīsdesmit cilvēku atlaišana. Lukašenko ir sācis arī augstskolu rektoru un dažu lielo uzņēmumu vadītāju atlaišanu, vietā ieceļot, viņaprāt, uzticamākus cilvēkus.

Notikumu sarakstu varētu turpināt, bet stāstam par Baltkrieviju ir kāda ļoti svarīga iezīme – tas ir ne tikai stāsts par solidaritāti, cilvēcisku un morālu atbalstu, tas ir stāsts par Baltijas reģiona drošību. Proti, Putina interesi par Balt­krieviju neapšaubāmi nosaka ne jau tikai vēlme paplašināt Krievijas Federācijas robežas un pēc tam lepoties, ka viņš atjauno bijušo Padomju Savienību. At­balsts Lukašenko, nesen aizdotie 1,5 miljardi dolāru, kurus atpakaļ, visticamāk, nesaņems nekad, un skaļi paustais, ka ir gatavs atbalstīt arī militāri, ja būs tāda situācija, patiesībā liecina par Putina plānu ar savu armiju nokļūt pie Suvalkiem, jo tad aptuveni simts kilometrus platajam robežas posmam starp Lietuvu un Poliju, kas ir vienīgais trīs Baltijas valstu saus­zemes ceļš uz Eiropas Savie­nību (ES), abās pusēs būtu Krie­vijas teritorija ar tur koncentrētu armiju. Šobrīd tā dēvētajam “Suvalku koridoram” vienā pusē ir Kaļiņingradas apgabals, kas pieder Krievijai, bet otrā pusē – Baltkrievija. Tādēļ Baltijas valstīm notiekošais Baltkrievijā un tās nākotne ir daudz svarīgāks nekā citām ES valstīm. Ja Balt­krievijā ievērojami pieaugs Krie­vijas ietekme vai Baltkrievija pat nokļūs Krievijas rokās, tas mainīs visa reģiona drošības situāciju. Tādēļ, piemēram, arī ASV no- stāja Baltkrievijas un Krievijas jautājumos ir ne mazāk svarīga kā Eiropas attieksme pret notiekošo.

Par to varētu arī nedomāt un nerakstīt, jo tā ir ārpolitika un tas ir valsts jautājums. Manuprāt, Baltkrievijas jautājums tomēr ir kā lakmusa papīrs tam, cik daudz vai maz Latvijas iedzīvotājus ietekmē Krievijas propaganda. Sociālajos tīklos joprojām parādās ieraksti, ka Baltkrievijā viss ir kārtībā, ka protesti tiek rīkoti no ārpuses, nereti šie teksti ir gandrīz tiešs Lukašenko teiktā atkārtojums. Iespējams, daļu šo rakstītāju ir t.s. troļļi, daļa varbūt tiešām neko nezina un negrib zināt. Tomēr ik pa laikam gribas vaicāt, vai tiešām Latvijā ir izveidojusies kaut neliela, bet tomēr reāla cilvēku grupa, kuru mēdz saukt par piekto kolonnu? Tādēļ jautājums par mūsu drošību, manuprāt, nav mierīgi noliekams malā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
14
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
21
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi