Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Augusta dienu trauksme

Daumants Kalniņš
13:50
24.08.2016
3

Pēc 1991.gada janvāra barikādēm atgriezāmies katrs savā vietā un pilsētā, lai turpinātu ikdienas darbus. Īstenībā jau nekas nebija beidzies. Tepat vēl bija sarkanarmija un OMON. Tika veikti asiņaini uzbrukumi mūsu, kā arī lietuviešu robežsargiem un muitas posteņiem.

Lai nu kā, tauta turpināja svinēt savu atgūto brīvību. Vasarā notika festivāls “Baltica”, kas atkal pulcēja ļaužu tūkstošus Mežaparka estrādē, Brīvdabas muzejā un Rīgas ielās. Kaucmindē risinājās 3×3 nometne. Uz Molotova – Rībentropa pakta gadadienu gatavojām liesmojošo Baltijas ceļu. Bet tad pienāca 19. augusts. Latvijas Televīzijas raidījumu pārtrauca Maskavas Centrālā televīzija ar ārkārtas paziņojumu, ka PSKP ģenerālsekretārs M. Gorbačovs no sava posteņa atkāpies un vara pārgājusi Vissavienības Glābšanas komitejas rokās. Četri ģenerāļi, to vidū arī mūsu čekists Boriss Pugo, pasludināja ārkārtas stāvokli, atcēla visas iepriekš notikušās pārmaiņas, tostarp arī Baltijas valstu neatkarību. Tiem, kas nepakļausies, tika piedraudēts ar bargiem sodiem.

Šoreiz ne Tautas fronte, ne Augstākā Padome uz barikādēm neaicināja. Bija teikts, ka pašvaldībām uz vietas jāizlemj, kā tālāk rīkoties. Bija iecerēts arī vispārējais politiskais streiks. Likās, ka viss pēdējos gados sasniegtais tagad neatgriezeniski zaudēts.

Savdabīgi risinājās notikumi 20. augustā. No rīta sastapu mājas kaimiņu, virsdienestnieku, kurš strādāja armijas kazarmās. Savu ikdienas mundieri viņš bija nomainījis pret aizsargkrāsas formas tērpu. Pie jostas parādījusies pistole. Es saku: “Tu taču pēc bandīta izskaties!” Saņēmu atbildi: “Bandīts, ta bandīts, bet kārtībai jābūt! Un vispār, tas Gorbačovs jau vecs bija, varbūt pat nomiris.” Cēsu veikalos drūzma. Ļaudis steidza iepirkt sāli, sērkociņus un putraimus, kā jau kara apstākļos. Cilvēkus māca raizes, jo visiem vēl svaigā atmiņā bija janvāra notikumi, kā arī pirms dažām nedēļām omoniešu sarīkotā asinspirts Medininkos. Tagad tāda notikumu attīstība likās visai ticama.

Visas Cēsu folkloras ansambļa uzstāšanās jau kopš 1988. gada vasaras notika zem mana sarkanbaltsarkanā karoga. Aizgāju uz Kultūras namu to savākt. Izrādījās, ka karogu nekur nevar atrast un neviens no darbiniekiem tādu vispār nebija pat redzējis. Nosmējos, ka laikam jau paspējuši sarkanu pārkrāsot, un aizgāju uz veikalu “Rota” nopirkt jaunu. Tas arī vēl šodien redzams Seno rotu kalves ekspozīcijā.

Toties no bijušās pasta ēkas jumta skaļruņos skanēja Latvijas Radio! Ne jau no armijas ieņemtās Radiomājas Rīgā, bet īsts pagrīdes radio! Dzintris Kolāts palaikam stāstīja par jaunumiem. Viņa runātie teksti mijās ar Ivetas Tāles un Birutas Ozoliņas dziedātajām tautasdziesmām. Dzirdēt viņu balsis šajos apstākļos bija kā gaismas stars tumsā! No radio arī uzzināju, ka mūsu Augstākā Padome vēl uz vietas un turpina strādāt.

New ImageKaut kāds iekšējs nemiers mani urdīja, ka vajag savām acīm redzēt, kas notiek Rīgā. Tā 22.augusta pēcpusdienā, nevienam neko neteicis, ar vilcienu devos uz Rīgu. Ap Jēkaba ielas namu vēl kopš janvāra dienām gulēja betona bluķi. Pie galvenās ieejas nevienu nemanīju. Toties ēkas aizmugurē, Torņa ielas pusē, grozījās labs pulciņš barikāžu sargu. Neteikšu, ka manu ierašanos kāds būtu uzņēmis ar sajūsmu. Savā starpā sarunādamies, viņi brīdi pa brīdim uz mani gluži aizdomīgi lūrēja. Par laimi, pa aizmugures durvīm iznāca Edvīns Kide – mūsu Cēsu deputāts. Jau kopš 1988. gada vasaras bijām tikušies vairākos pasākumos. Droši gāju klāt. Sasveicinājāmies, un viņš mani pat uzslavēja, ka esmu atbraucis. Laikam jau viņam arī bija patīkami, ka kāds savējais tura rūpi par mūsu jaunveidoto valsti un tās darbiniekiem. Šī tikšanās ienesa jūtamu pagriezienu manās attiecībās ar pārējiem Augstākās Padomes sargiem. Iepazināmies un runājām par notiekošo. Tobrīd, 22. augusta pievakarē, vēl neviens nekādu labu galu notikumiem neredzēja. Laiku palaikam ap mums riņķoja omoniešu “bobiki”. To aizmugures durvis bija vaļā, un uz mums tika vērsti kalašņikovu stobri, kā arī skanēja skaļa lamāšanās. Nakts vidū gan paklīda baumas, ka Maskavā kaut kas esot noticis. It kā Boriss Jeļcins atbrīvojis Mihailu Gorbačovu un arestējis huntu. Uz rīta pusi ar kādu no brīvprātīgo sargu puišiem gājām pastaigāt pa Vecrīgu. Uz Smilšu ielas un arī citur bija saliktas avīžu kaudzītes. Paskatījāmies, ka tā ir svaigi drukāta “Diena” un tur tiešām rakstīts par huntas krišanu un brīvības atgriešanos. Ar prieka vēsti un avīzēm devāmies pie sardzē palikušajiem biedriem. Bija pienācis rīts. Kāds ieslēdza radio. Tas jau atkal skanēja no Doma laukuma: “Runā Rīga, pareizs laiks – seši,” un sāka skanēt “Dievs, svētī Latviju!”. Himnai skanot, parasti pārņem svinīga sajūta, bet neaprakstāms bija tas kamols, kas sakāpa kaklā. Tajā saulainajā rītā mums acīs bija asaras. Mēs bijām izkļuvuši no mums draudošās visdziļākās elles tumsas!

Puča laiks parādīja, ka arī Latvijā ir ļaudis, kuri spēj rīkoties ārkārtas situācijās. Vairāk vai mazāk pagrīdē nogājušās valsts iestādes tomēr turpināja darbu. 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Likums pasludināja mūsu valsts neatkarību no PSRS ar tā pieņemšanas brīdi. 1990.g. 4. maijā pieņemtā Neatkarības deklarācija paredzēja izstāšanās pārejas laiku. Jaunatne to pat neiedomājas, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem jau piemirsies, ka radikālais dokuments tika pieņemts dienā, kad turpat aiz tagadējā Saeimas nama logiem braukāja bruņutranspotieri un trakoja OMON bandas. Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Kuzmins draudēja Anatolijam Gorbunovam ar izrēķināšanos, ja Augstākā Padome nepārtrauks darbu. Bet mūsu deputāti turpināja strādāt. To der atcerēties, pieminot mūsu valstij nozīmīgās augusta dienas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
9

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
58

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
28
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi