Raksti

Viedokļi

Atvaļinājumu katrs grib vasarā

Sarmīte Feldmane

Vasarā, kad domas saistās ar atpūtu un nekas tāds dižs nenotiek, toties satraukties un pašaumināties gribas, dažādos portālos tiek atspriests, vai valdība drīkstēja iet uz mēnesi atvaļinājumā un kā tas izskatās.

Tas pat nosaukts par Latvijas mēroga jaunumu. Kāds gan tur jaunums? Arī agrāk bijušas iestādes, kas dodas atvaļinājumos un pieņem apmeklētājus, piemēram, reiz nedēļā vai atstāj dežurantu. Valdības atvaļinājums nenozīmē visu ministru vienlaicīgu došanos atvaļinājumā. Tikai to, ka trīs otrdienas nenotiks valdības sēdes. Taču, ja atgadīsies kas svarīgs, sasauks valdības ārkārtas sēdes. Un mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ministri var arī sazināties elektroniski.

Pēc ziņas par valdības atvaļinājumu, ministri sāka taisnoties, ka viņiem darāmā daudz un nemaz nedomā atpūsties. Kāpēc tāda jezga? Tā vien šķiet, ka ierastā prakse pārkāpta un nu par to var cepties.

Taču, cik pilnvērtīgs ir darbs, ja visu vasaru kāds ir atvaļinājumā? Par to ikviens pats var pārliecināties, ja nepieciešamība kaut ko nokārtot kādā valsts vai paš­valdības iestādē. Cik neiznāk zvanīt kādai amatpersonai, lai kaut ko noskaidrotu, bet atbilde ir – atvaļinājumā, neko palīdzēt nevaram, būs pēc nedēļas vai četrām. Darbs jau neapstājas, kāds aizvieto, bet ne jau pieņem būtiskus lēmumus. Un droši vien tāpat ir ar ministriem, kuri cits citu aizvieto. Cik tur, kā moderni saka, sausā atlikuma, cik formāli aizpildīts krēsls. Arī Ministru prezidentu atvaļinājuma laikā kāds ministrs aizvietos, jo nepaliks jau valdība, kaut sēdes nenotiks, bez vadītāja. Lai nu kā, Latvijā nekas neapstājas. Un lai taču katrs, arī ministrs, Ministru prezidents atpūšas.

Pašvaldību deputātiem mēneša atvaļinājums nav pat iedomājams. “Likumā “Par pašvaldībām” noteikts, ka sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi mēnesī, “ atgādina Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilst, ka pašvaldībā arī atvaļinājumu laikā notiek ikdienas darbs. Jaunpie­balgas novada vadītājs atceras, ka savulaik bijušas pagastu padomes, kuras vienu mēnesi strādājušas tikai vienu dienu nedēļā, un visi darbinieki bija atvaļinājumā. “Tā var darīt, bet iedzīvotājiem darbinieku vajag satikt un jautājumu nokārtot tad, kad vajag. Viņš nepētīs, kad kurš strādā, “ teic L.Šāvējs un piebilst, ka pašvaldībā atvaļinājumu laikā cits citu aizvieto.

Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins pastāsta, ka iestāžu un struktūrvienību vadītāji plāno atvaļinājuma grafikus, lai darbinieki cits citu varētu aizvietot un visi pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami. “ Bibliotēkās ir tikai viena darbiniece. Viena bibliotēka strādā, taču grāmatas var nodod arī, ja bibliotēka ir slēgta,” bilst novada vadītājs un atzīst, “grūti nodrošināt mēnesi atvaļinājuma, parasti darbinieki to izmanto pa divām nedēļām.”

Cēsniece Antra Kraukle strādā firmā, kurai vasara ir karstākais darba laiks. “Visā Latvijā esam vairāk nekā simts cilvēki. Tādu iespēju, ka kāds kādu aizvieto mums nav. Firmā visiem atvaļinājums ir janvārī. Pie tāda ritma jau ir pierasts. Pirms vairākiem gadiem bija tā, ka visi, protams, gribēja atpūsties vasarā, bet ziemā darba maz, un tā bija liela atslodze. Janvārī vēl ir laiks gada atskaitēm, darbi padarīti, var doties uz siltām zemēm,” pastāsta Antra, kura kā pašnodarbinātā ir darba ņēmēja firmā.

Izrādās, tik saprotamais un latviskais vārds “atvaļinājums” pirmo reizi latviešu presē lietots 1882. gada 25. septembrī avīzē “Mājas Viesis”: “Vidzemes vicegubernators uz kādu laiku dabūjis atvaļinājumu un… jau atstājis Rīgu.” Atvaļinājums tiek skaidrots kā likumā noteiktas brīvas darbadienas, saglabājot darbiniekam darbavietu (amatu) un vidējo izpeļņu. Vēl ir bezalgas atvaļinājums, mācību atvaļinājums, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums …

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *