Raksti

Viedokļi

Attīstība virzās gausākiem soļiem

Monika Sproģe

Kā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati, par Latvijas sabiedrībā galveno risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku.

Šogad pavasarī iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kādas problēmas – morālās vai ekonomiskās – Latvijas sabiedrībā būtu jārisina pirmām kārtām. Vairākums jeb 76% iedzīvotāju uzskata, ka primāri būtu jārisina ekonomiskās problēmas, bet morālo problēmu risināšanu par prioritāti izvirzījuši 24% iedzīvotāju.

Ārējā ekonomiskā vide 2019. gadā ir mazāk labvēlīga, un tā varētu papildus pasliktināties 2020. gadā. Galvenokārt šī iemesla dēļ sagaidāms, ka izaugsme samazināsies un nākamgad papildu ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai, savos analītiskajos rakstos minējuši vairāku banku eksperti.

Vidzemes Augstskolas Pārvaldības studiju virziena direktore, dzīves kvalitātes, cilvēkdrošības un sociālās drošības jomu eksperte Anna Broka saka: “Protams, ES finanšu plūsmas svārstības var būt izaugsmi bremzējošs faktors, taču nekādas krīzes nebūs, un pārskata periodā investīciju pieaugums būs pozitīvs.” Viņa pauž viedokli, ka ēku būvniecība turpinās noturīgi augt, galvenokārt pateicoties augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem. Arī izņemto būvatļauju dati liecina par plāniem palielināt biroju un ražošanas telpu celtniecību. Skats uz infrastruktūras investīciju dinamiku ir mazāk labvēlīgs. Taču tas nav negatīvs. “Līdz ar nākamo ES plānošanas periodu pārstrukturēsies prioritātes. Ir bijuši lieli ieguldījumi infrastruktūrā, tagad ir jāsāk strādāt un rast atdevi. Tam, kas ir uzcelts, izbūvēts, jāsāk ražot,” uzskata A. Broka.

Šobrīd būvnieki strādā uz autoceļiem un citās infrastruktūras būvēs. Ir liela neskaidrība par finansējumu ceļu pārbūvei nākamajos gados. “Domāju, ka nākamajā periodā būs lielāks finansējums jaunbūvēm un dzīvokļiem,” saka eksperte. “Tāpēc drīzāk varam prognozēt nelielu sadārdzinājumu nekustamo īpašumu jomā, jo pieprasījums arvien pārsniegs piedāvājumu.”

A.Broka uzsver, ka turpmāk liela ietekme ekonomiskas attīstībā būs notikumiem, kas saistīti ar globālo klimatu un alternatīvas enerģijas meklējumiem: “Visas šīs norises arī mainīs cenu līmeni kopējā tirgū. Ja spēsim šos jauninājumus ieviest arī Latvijā, tad pamainīsies fosilo resursu cenas. Lai gan mēs ieviešam alternatīvās enerģijas, tas nenotiek tik raiti kā turīgākajās ES valstīs.”

Viņa arī uzsver, ka ilgtspējīga izaugsme ir galvenokārt atkarīga no eksporta, bet pasaules ekonomikas vājuma periodi obligāti nenolemj Latvijas ekonomiku krīzei. “Atbildes uz jautājumiem, kas raksturo nākotnes gaidas, šobrīd ir diezgan labvēlīgas,” liecina A. Broka. Viņa paskaidro, ka, piemēram, breksits nesola Latvijas ekonomiskās vides kropļošanu. “Jau iepriekš esmu teikusi un joprojām pastāvu uz viedokli, ka breksits mūsu uzņēmējdarbības tirgu neietekmēs. Tā gadījumā Latvija kā ES dalībvalsts saglabās ekonomiskās attiecības ar Lielbritāniju un ES nekad pilnībā šīs attiecībās nepārtrauks. Tiks atrasti veidi, kā tās turpināt. Jā, akciju tirgū būs izmaiņas, bet tas mums neliegs tirgoties ar Lielbritāniju. Šobrīd starp ES un Lielbritāniju notiek dokumentu sakārtošana un attiecību formulēšana,” tā eksperte.

Tāpat viņa norāda, ka ekonomiskās attīstības bremzējošais faktors joprojām ir cilvēkresursu trūkums. A. Broka min, ka darba tirgū viss virzās pareizajā virzienā. Ārējās migrācijas bilance 2018. gadā strauji tuvojās līdzsvara punktam, lēcienveidīgi auga darbaspēka imigrācija. Taču uzņēmumiem, nespējot turpināt palielināt darbinieku skaitu, izaugsme varētu bremzēties. “Pašlaik mēs netiekam līdzi tirgum, trūkst kvalificēta, efektīva darbaspēka. Tā nav krīze, bet tā ir lēnāka attīstība,” saka eksperte.

Taču tas nav vienīgais scenārijs. Medijos valdošo priekšstatu par norisēm darba tirgū galvenokārt veido to cilvēku skatījums, kuri saskata notiekošā problemātiskos aspektus. Ir arī citi. Darba tirgus spriedze var veicināt trīs veselīgus procesus, kuru atgriezeniskās saites savukārt ietekmēs darba tirgu, piemēram, augošās darbaspēka izmaksas mudina uzņēmumus investēt, lai samazinātu izmaksas, palielinātu apgrozījumu uz vienu darbinieku un palielinātu iespējas celt produktu cenas, mainot to ietekmi tirgū. Augot darba tirgus pievilcībai, darbaspēka pieejamību uzlabos iekšējā un ārējā migrācija. Un algu kāpums palielinās to cilvēku īpatsvaru, kuri ir spējīgi ņemt hipotekāro kredītu un iegādāties vai būvēt jaunu mājokli attīstības centros. Esošie mājokļi tiks pārdoti vai izīrēti cilvēkiem, kuri vēlēsies šeit pārcelties no pārējās Latvijas un pārējās pasaules, uzlabojot darbaspēka pieejamību.

Ekspertu pārdomas par vispārējo ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos 2019.–2020. gadā droši vien ir pamatotas, taču, kā paši min, hronoloģiski neprecīzas. Vidusmēra prognoze šobrīd vēsta, ka 2019. gadā izaugsme krasi bremzēsies, bet 2020. gadā temps gandrīz nemainīsies. “Ja krīze ir iespējama, tad ne tāda, kādu to iztēlojamies. Ekonomiskās krīzes vietā gaidāma gausāka attīstība, tas tiesa,” tā A. Broka.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *