Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Attālinājuma spožums un posts

Līga Salnite
12:43
23.11.2020
2

Pēc pavasarī jau it kā iepazītā dzīves veida nupat atkal baudu attālinātā darba un mācību režīmu.

Gan ar ļoti būtisku atšķirību – ja pirms pusgada tos pāris mēnešus ik dienu varēju vismaz uz laiku darba pienākumu veikšanai ieņemt norobežotu telpu, tad šoreiz šādas iespējas īsti nav. Tikai nedēļa, un jaunām atskārsmēm pilna sirds.

Nevienu brīdi neesmu iebildusi pret lēmumiem attiecībā uz attālināto mācību noteikšanu un arī patlaban to negrasos darīt, bet ir bezgala vērtīgi uz mirkli iekāpt tajās kurpēs, kas tā spiež tūkstošiem ģimeņu visā valstī un, protams, ne tikai pie mums Latvijā vien. Tas tiešām ir caurcaurēm Nogurums izmisuma mērcē, ko ēd gan pusdienās, gan vakariņās un tiesā atlikušo vēl nākamās dienas brokastīs. Un te pat nav runa par to, vai skolotāji uzdotu par daudz vai par grūtu mūsu bērniem, par to, vai izjūti sapratni no darba devēja – par ko es nevaru sūdzēties –, un par to, vai tiešām līdz ar šādu režīmu nepaliksiet bez iztikas līdzekļiem. Prāts joprojām nav gatavs pārslēgties. Ar šo ligu vārdā “Covid-19” šeit Latvijā esam pazīstami nu jau vairāk nekā astoņus mēnešus, taču aizvien jau gribas dzīvot tāpat kā iepriekš. Ar bezgalīgu pateicību paļauties uz skolmeistaru prasmi, saskrieties un patriekties ar sen neredzētiem draugiem un galu galā – spēt atkal radīt.

Allaž ar apbrīnu (pat zināmu misticisma devu) esmu raudzījusies uz ģimenēm, kuras pievērsušās pilnīgai mājapmācībai un izstaro tādu budisku piepildījumu un – kas mūsu fiziskajai eksistencei ne mazāk svarīgi – nebūt necieš no trūkuma. To misticisma devu pat vairāk vēršu uz šo pēdējo aspektu – spēju strādāt un nodrošināt ģimeni, tik būtisku dienas daļu un savu spēku resursus novirzot ikdienas izglītojošajā darbā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Burgundijas reģionā nejauši uzsāku sarunu ar kādu neparastu vācu un havajiešu izcelsmes sievieti, kura man – tolaik vēl brīvam putnam bez bērniem – aizrautīgi stāstīja par savu izvēli atvases nelaist nevienā izglītības iestādē un kopīgi izzināt pasauli jeb apmācīt tikai pašu spēkiem. Lai gan biju jau par šīm idejām dzirdējusi, tik un tā klausījos tajā kā fantastikas žanra romānu. Sarunu beidzu ar savādu pēcgaršu un krietnu devu vielas pārdomām, tostarp arī ļoti pozitīvām. Tomēr jau tad sapratu – šim dzīvesveidam nepieciešams īpašs raksturs. Un tas nav manējais.

Tāpat tagad ir ar šo – gribi negribi – koviddiktēto dzīves režīmu. Iespēju smelties iedvesmu skatījuma maiņai uz savu dzīvi šķiet vairāk kā jelkad agrāk, bet tas automātiski negarantē spēju pārtapt citā cilvēkā.

Lai nu kā, bez sājās atziņas, ka vēl joprojām neprotu sadalīt uzmanību starp pedagoģiskajiem un profesionālajiem pienākumiem, ir mūs piemeklējuši arī gana daudz gaismas brīžu. Nepastarpinātā klātbūtne skolēna mācību darbā sniedz negaidītus atklājumus par to, cik daudz tavs bērns patiesībā jau prot, kā arī, protams, izgaismo vājos zināšanu posmus. Kā nekad agrāk novērtē līdzcilvēku sapratni un to, cik daudz racionālai situācijas uztverei dod paša pārstāvētā darba specifika. Līdz ar attālināto mācību režīmu mūsu ģimenes bērni tiek izskrieties pat krietni vairāk nekā ierastā skolas režīmā, un, vērojot sociālo tīklu vietnēs esošo sportisko izaicinājumu pārbagātību, šķiet, ka arī visi introverti un kolektīvi sportot negribošie lēnām izlien ārā no savām kompleksu alām. Arī šobrīd tik gaidītie valsts svētki iegūst ko līdzīgu Ziemsvētku aurai. Svētki slēpjas spējā radīt iekšējo gaismu, un viena alga – sarkan-balt-sarkanu vai egles zarā mirdzošu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
34
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
15
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi