Raksti

Viedokļi

Ātro kredītu aizstāvji

Jānis Buholcs

Saeimas deputāti pašlaik izskata likumprojektu par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz vēl ierobežot kopējās kredīta izmaksas, kuras var prasīt no patērētāja. Tomēr politiķu izteikumos ir dzirdamas ne tikai rūpes par to, lai mazinātu aizdevumu slogu iedzīvotājiem, bet arī vēlme atbalstīt kredītu devēju intereses.

Saistībā ar ātro kredītu regulēšanu pastāv arī neordinārāki viedokļi. Piemēram, ka valstij jāpārņem ātro kredītu ņēmēju saistības un jāļauj tās atmaksāt ar izdevīgākiem nosacījumiem, tādējādi ļaujot atgriezties Latvijā tiem, kas kredītu dēļ zemi ir pametuši.

Šādas idejas ir problemātiskas vairāku iemeslu dēļ. Jāsāk ar to, ka valsts nevar tā vienkārši pārņemt privātu biznesu – ne kredītu izsniegšanas biznesu, ne kādu citu. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kuros tā notiek, taču tiem patiešām vajadzētu arī palikt tikai iz­ņēmuma gadījumiem. Ātrie kre­­dīti, lai arī cik sarežģīta parādība, tomēr vienlaikus ir arī likumīga nozare, kurā iesaistītie gūst peļņu un maksā nodokļus. Sa­vukārt klienti, pat ja saistības uzņēmušies vieglas naudas ilūzijas dēļ un nav domājuši par sekām, tomēr ir lemt spējīgi un pieauguši cilvēki. Katram ir jāmācās no savām kļūdām, un nevajag gaidīt, ka šīs pašu kļūdas pēc tam novērsīs valsts.

Jaunu kredītu izsniegšanu turpretī ir iespējams regulēt labāk. Darbs pie likumprojekta, kas skar ātro kredītu nozari, gan nav viegls, jo tajā saduras dažādas intereses. No vienas puses, it sevišķi jau priekšvēlēšanu laikā, deputāti cenšas demonstrēt, cik ļoti tie domā par iedzīvotājiem. Līdz­tekus kredītu procentu likmju ierobežojumiem ir izskanējuši arī neparastāki piedāvājumi – piemēram, priekšlikums paaugstināt vecumu, no kura cilvēkiem ir atļauts saņemt ātros kredītus. Idejas aizstāvis Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka 18 gadu vecumā cilvēks nepieņem pašus izsvērtākos finanšu lēmumus. Tomēr der paturēt prātā, ka pilngadība kā oficiāli atzīts pieauguša cilvēka vecums tomēr sniedz veselu virkni tiesību un uzliek pienākumus. Ja apšaubām 18 gadus veca cilvēka spries­tspēju finanšu jautājumos, kāpēc gan nepārdomāt arī, vai viņam pienākas balsstiesības un vai tajā vecumā patiešām ir atļaujama alkohola pirkšana un patērēšana , un vai cilvēks šinī vecumā vispār ir gana nobriedis, lai par jebkuru savu rīcību likuma priekšā varētu atbildēt pats.

No otras puses, arī pati kredītu nozare šādās savam biznesam tik svarīgajās situācijās nesnauž un cenšas panākt, ka tiek atļautas šiem biznesmeņiem labvēlīgākas maksimālās kredītu procentu likmes. Nozares intereses aizstāvoša pozīcija vienlaikus tiek pasniegta kā kaut kas sabiedrības interesēm atbilstošs. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais deputāts Artis Rasmanis ir norūpējies, ka pārlieku zemi procentu griesti no tirgus izspiestu pavisam īsā termiņa kredītus (domāti aizdevuma termiņi līdz vienai nedēļai), bet to pastāvēšana “ļautu iedzīvotājiem bez vajadzības neaizņemties lielākus kredītus uz garākiem termiņiem”. Arī paši aizdevēji ir brīdinājuši, ka aktu­ālais piedāvājums – pašreizējo maksimālo dienas likmi samazināt no 0,55% uz 0,07% – iznīcināšot īso termiņu aizdevumus.

Šādai argumentācijai pamats ir tad, ja uzskatām, ka ātrie kredīti paši par sevi ir cienījama un atbalstāma nozare. Kaut kādā ziņā tā nepieciešama ir – ja nebūtu pieprasījuma, arī aizdevēju nebūtu tik daudz un to reklāmas mūs nevajātu ik uz soļa. Taču tādā gadījumā “nepieciešamas” ir arī azart­spēļu, alkohola un tamlīdzīgas nozares, kas apmierina noteiktas cilvēku vajadzības, bet, to darot, dažkārt arī iegrūž postā. Cilvēkiem, protams, ir tiesības darīt ar savu dzīvi, ko vien vēlas, bet nevajag izlikties, ka visas darbības ir vienlīdz labas. Daļa no ātro kredītu nestajām problēmām – tai skaitā neapdomīga aizņemšanās – rodas aizdevumu vieglās pieejamības dēļ. Ir nepieciešams skaidrāk atgādināt, ka ātrie kredīti ir salīdzinoši neizdevīgs naudas ieguves veids, nevis stāstīt, cik ļoti svarīgi, lai no tirgus īstermiņa aizdevēji nepazustu.

Latvijā ir aptuveni simt tūkstoši ātro kredītu ņēmēju. 22 ātro kredītu izsniedzēji Latvijā pērn kopumā nopelnījuši 80 miljonus eiro. Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā pašlaik aptuveni 80 tūkstoši izsniegto ātro kredītu tiek pagarināti vismaz trīs reizes, tādējādi aizvien palielinot parādnieku saistību apmērus. Tas ir liels skaitlis un ilustrē ātro kredītu biznesa modeli: klientiem tiek piedāvāta viegla nauda, kuru tiem pēcāk būs grūti laikus atdot. Ja valstij nav iespējams cilvēkus vairāk mudināt pieņemt saprātīgus finanšu lēmumus, tad vismaz var ierobežot to, cik lielā mērā kredītu izsniedzēji no sava rūpala pelna. Ja ātros kredītus izsniegt kļūs mazāk izdevīgi, arī tas būs risinājums.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *