Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Atmoda un leģendas

Sallija Benfelde
06:06
15.06.2018
2

Jūnijs ir vēstures leģendu mēnesis. Arī šogad Cēsīs tiks atzīmētas Neatkarības kara Cēsu kaujas, kas nākamgad jau varēs skaitīt simts gadus. Jaunākajos laikos, 1988. gada 1. – 2. jūnijā, notika Radošo savienību plēnums, kurā pirmo reizi pēc ilgajiem okupācijas gadiem tika skaļi pateikts par Molotova – Ribentropa paktu un par Latviju, kas zaudēja savu neatkarību.

Šis plēnums sāka pārmaiņu ceļu, bija kā gaisma tumšā naktī, kurai, šķiet, nav gala. Šogad, pēc 30 gadiem, Radošo savienību plēnumā atkal tika runāts par Lat­viju, par pagātni, tagadni un to, kāda ir Latvijas nākotne.

Jūnijā 30 gadus atzīmēja arī Cēsu folkfestivāls, kurā dziesminieki jau toreiz uzdrošinājās pulcēties zem sarkanbaltā karoga. Un gan Radošo savienību plēnuma trīsdesmitgades pasākumā, gan folkfestivāla trīsdesmit gadu atceres dienā brīžam skaļāk, brīžam tikai kā garāmejot tika pieminēta Atmoda. Vieni aicināja uz jaunu Atmodu, otri runāja par to, ka bijām vienā savienībā, tagad otrā un ka tādēļ viss ir slikti. Tā teikt, mūsdienu pasaulē Latvijai vajag pastāvēt vienai un neatkarīgai un tikai tad būs laba dzīve. Pro­tams, par gluži ikdienišķām un praktiskām lietām – piemēram, par muitas tarifiem, kas sadārdzinātu gan Latvijas preces aiz robežām, gan citzemju preces Latvijā, absolūtās neatkarības aizstāvji gan parasti piemirst runāt. Tāpat kā par to, vai Latvija viena spēj no­drošināt savu aizsardzību. To­mēr stāsts nav par to, kā katrs no mums redz Latvijas neatkarību, bet par to, vai tiešām vajadzīga jauna Atmoda.

Par reformām dažādās nozarēs laikam nav vajadzības atgādināt. Lai gan rosība ir liela, reformu rezultāti, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā, vairāk izskatās pēc skaļa absurda teātra. Jā, mēs esam Eiropas Savienībā un NATO, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums kopumā pagājušajā gadā ir sasniedzis visstraujāko kāpumu brīvvalsts pastāvēšanas laikā. Mūsu mūziķi, mākslinieki, zinātnieki, sportisti ir zināmi visā pasaulē, un ar viņiem varam pamatoti lepoties. Un tajā pašā laikā esam viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, mums ir augsts vardarbības līmenis ģimenēs un daudz bērnunamu bērnu, kuriem ir dzīvi vecāki, veselības aprūpe kļūst aizvien nepieejamāka tiem, kuri nav turīgi, skolu reforma klibo nu jau ar abām kājām, un joprojām katru gadu no Latvijas aizbrauc aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Starp­tau­tis­kās organizācijas brīdina, ka plaisa starp turīgajiem un tiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas vai jau zem tās, aizvien pieaug, ka veselības aprūpe daudziem ir nepieejama, un politiķi likumdevēja un izpildvaras gaiteņos piekrīt, ka veselības aprūpe un izglītība ir ļoti svarīga, ka cilvēki ir valsts galvenā vērtība. Tāpat dažas partijas labprāt runā par lat­vie­šu valodu, ģimeniskām vērtībām un patriotismu, bet, piemēram, jautājums par bērnunama bērniem tika “pamanīts” tikai pēc tam, kad sabiedrisko mediju žurnālisti bija sagatavojuši raidījumus par šo jautājumu. Savukārt par­tija, kas gudri prot runāt par no­dokļu reformu, negribēja un “nepamanīja”, ka ziedojumi sabiedriskajām organizācijām uzņēmējiem vairs nav izdevīgi. Fi­nan­sē­juma trūkuma dēļ apturēta jaunu dalībnieku uzņemšana programmā “Iespējamā misija”, kas palīdz skolām piesaistīt jaunus un talantīgus skolotājus. “Ie­sspējamā misija” eksistē tikai no ziedojumiem, taču līdz ar nodokļu reformu ir mazinājusies uzņēmēju vēlme ziedot.

Dažādu nebūšanu pārskatu varētu turpināt, bet būtiski, ka tā sauk­tā varas elite, kura gadu gadiem nemainās, jūtas labi un tai acīmredzot nevajag neko. Pro­tams, nav tā, ka jāaiziet visiem, nav tā, ka visi deputāti un ministri būtu jātur pēc iespējas tālāk no varas gaiteņiem. Un nav tā, ka jauna Atmoda nozīmē iet ielās un celt barikādes. Manuprāt, jauna Atmoda nozīmē rudenī piedalīties Saeimas vēlēšanās un, galvenais, neticēt tikai skaistiem vārdiem par Latviju, tautu, latviešu valodu un patriotismu, par ko politiķi tā mīl runāt. Ir vērts paskatīties, kas un kā tiek darīts. Pretējā gadījumā tiešām var atkal nākties iet ielās un celt barikādes – lai aizstā­vētu nevis politiķus, bet lai aizstāvētu sevi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
33

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
15

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi