Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Atmiņas un brīvības cena

Sallija Benfelde
04:27
25.04.2023
4

Stāsts par atmiņas un brīvības cenu ir kļuvis skarbs – ukraiņi par to maksā ar savām asinīm, mēs – ar augstu inflāciju. Pro­tams, valstis nevar atļauties ignorēt savu iedzīvotāju intereses, bet vienmēr ir jautājums, kurā brīdī labklājības cena kļūst par brīvības un neatkarības cenu.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona nostāja ir daudz skaidrota un analizēta, bet varbūt nevajadzētu aizmirst, ka, piemēram, šīs valsts atomreaktoru radioaktīvie atkritumi joprojām tiek vesti glabāšanai uz Krieviju. “Baltais zvirbulis” Eiropas Savienībā ir Ungārijas premjers Viktors Or­bāns, kuru kaut kādos rāmjos izdodas vien noturēt, brīdinot, ka Ungārija var nesaņemt miljonus no atbalsta fondiem. Lai gan jau labu laiku ir skaidrs, ka Ungārijā valda daļēja diktatūra, reformas medijos un tiesu varā viņa partijai dod gandrīz neierobežotu varu, ir vērts arī atcerēties, ka neatkarīgā un brīvā valstī demokrātiju un brīvību nojauc pilsoņi paši, izvēloties tos politiķus, kuri sola “treknākas sviestmaizes”.

Pagājušā gada aprīļa vēlēšanās uzvarēja Orbāna partija “Fidesz”, iegūstot 53 procentu balsu. Protams, var bažīties, ka esošajā situācijā valdošā partija, iespējams, viltoja kādus vēlēšanu biļetenus. Vairāki eksperti pēc vēlēšanām norādīja, ka Ungārijas vēlēšanu sistēma, vēlēšanu apgabalu izveide, mediju kontrole – viss ir izdarīts tā, lai “Fidesz” uzvarētu arī visās nākamajās vēlēšanās. Turklāt Orbāns bija ļoti dāsns: sociālā programma (13. pensija pensionāriem), cenu ierobežošana degvielai un pārtikai, tas viss, protams, cilvēkiem ir ļoti pievilcīgi. “Atšķirībā no tā, ko daudzi prognozēja pirms vēlēšanām, ka varbūt Krievijas brutālais karš Ukrainā kaut kādā veidā mainīs cilvēku attieksmi – tas ir izrādījies par labu tieši “Fidesz” partijai un Orbānam, jo ļoti aktīvi priekšvēlēšanu kampaņā tieši pēdējā mēneša laikā tika izmantoti naratīvi par miera un kara pretnostatījumu, sakot, ka, balsojot par “Fidesz”, jūs balsojat par mieru, par stabilitāti Ungārijā, turpretim, ja jūs nobalsojat par opozīcijas partijām, var gadīties, ka Ungārija tiek ierauta militārā konfliktā,” toreiz skaidroja Lat­vijas vēstniece Ungārijā Agnese Kalniņa.

Izskatās, ka ungāriem lielu iebildumu pret Orbāna diktatora centieniem nav, kaut prezidents ar Krieviju ir noslēdzis līgumu par lētākiem energoresursiem, ignorējot ES sankcijas. Jāpiebilst arī, ka “treknāka sviestmaize” veicinājusi arī Ungārijas iedzīvotāju “atmiņas zudumu”. Ir aizmirsta izrēķināšanās ar brīvības un neatkarības aktīvistiem 1956. gadā. Pēc Staļina nāves Ungārijā sākās nopietni protesti un nemieri. 1956.gada 24. oktobra rītā Un­gārijas galvaspilsētā ienāca 6000 padomju karavīru, vairāk nekā 400 tanku un bruņumašīnu. Pie parlamenta ēkas karavīri atklāja uguni uz demonstrantiem. Sākās kauja, abās pusēs bija kritušie. Tūdaļ pēc sacelšanās apspiešanas sākās masveida aresti. Pavisam padomju un ungāru drošības dienesti arestēja ap 5000 ungāru, 846 no tiem tika ieslodzīti Pa­domju Savienības cietumos. Padomju iebrukuma rezultātā bojā aizgāja 2800 Ungārijas pilsoņu, 12 000 tika ievainoti. 200 000 ungāru pameta valsti un emigrēja uz Rietumiem. Rietumiem toreiz bija citas rūpes, tie neatsaucās ungāru lūgumam palīdzēt, negribēja vērsties pret PSRS. Lūk, to visu daudzi ungāri ir “aizmirsuši”.

Protams, Orbānam galvenais ir saglabāt varu, bet daudziem nepamanīts paliek fakts, ka Un­gārijā naftas pārstrādes rūpnīcas strādā ar Krievijas naftas vada “Družba” naftu, tādēļ Ungārija piekrita tikai tam Krievijas naftas embargo, kas tiek vesta ar tank­kuģiem. Ungārijas atomelektro­stacijas pieder Krievijas “Ros­atom”. Francija un Ungārija nav vienīgās Eiropas valstis, kuras ir ieinteresētas un ir atkarīgas no Krievijas atomenerģijas jautājumos, tādēļ ES sankcijas pret “Rosatom” netiek nopietni apspriestas.

Tiesa gan, Ungārijas nostāja nav to paglābusi no augstas inflācijas. Pagājušā gada septembrī inflācija Ungārijā sasniedza tās augstāko līmenī pēdējos 26 gados – 20,1 procentu. Energoresursu cena paaugstinājusies par 62,1, bet pārtikas – par 35,2 procentiem, ziņo Ungārijas Statistikas birojs.

Secinājums ir gaužām vienkāršs – var “aizmirst” savu vēsturi, var piekāpties un piekāpties “treknākas sviestmaizes” dēļ, bet tā nav garantija ne labklājībai, ne brīvībai, ne neatkarībai. Agrāk vai vēlāk par savu izvēli nākas maksāt pilnu cenu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aizvadot sērsnu, sagaidot sulu mēnesi – ar raibām olām pa vidu!

12:23
27.03.2024
10

Klusā nedēļa. Vēl dažas dienas līdz Lieldienām. Un tad – tad jau būs klāt arī aprīlis, ilgi gaidītais “īstā” pavasara mēnesis. Martu daudzviet kristīgajā pasaulē atzīmē kā Sv.Jāzepa mēnesi. Kā Svētās Ģimenes galva un aizsargs un pazemīgs galdnieks Svētais Jāzeps ir ideāls paraugs vīriešiem kā tēvs, vīrs un strādnieks. Viņš ir pamatoti cienīts un mīlēts […]

Taupības atšķirīgie iemesli

20:21
25.03.2024
44

Informāciju, ka vienā no pārtikas veikalu tīkliem pērn četr­kārt palielinājies nocenotās pārtikas pieprasījums (gada laikā pārdoti divi tūkstoši tonnu pārtikas ar pēdējās dienas derīguma termiņu), tā palīdzot pircējiem samazināt ikdienas tēriņus un izdarīt atbildīgas izvēles, uztvēru ar dalītām jūtām. Iespēju iegādāties šādus produktus izmanto teju puse pircēju jeb 49%. Domāju, reti kurš dodas pie nocenoto […]

Braukšanas kultūrā nav jūtamu uzlabojumu

20:20
25.03.2024
27

Pēdējā gadā diezgan bieži nācies atzīt, ka prātoju – vai tiešām visi autobraucēji, kas pārvietojas pa ceļiem ar transporta līdzekļiem, kuriem ir Latvijas valsts numura zīmes, patiešām ir godprātīgi apmeklējuši autovadītāja mācības un tikpat godprātīgi arī sekmīgi nokārtojuši attiecīgos pārbaudījumus, lai pie autovadītāja apliecības vispār tiktu. Nesen vēlā pēcpusdienā, vedot bērnu mājās no mūzikas skolas, […]

Par sankcijām un tranzītu

20:18
25.03.2024
17

No pagājušā gada decembra līdz šī gada februāra beigām Eiropas Savienības (ES)ostās ir ievests 11,8 miljoni tonnu Krievijas jēlnaftas, neievērojot sankcijāsnoteikto embargo. Un tā nav nekāda mistiska ēnu flote, bet 94 tankeri, kas pieder Grieķijas un Turcijas kompānijām, arī četri Krievijas tankeri, kas reģistrēti Indijā un AAE. Trīs kompānijas ir no Kipras un Moldovas, divas […]

Ērti un droši. Ne visiem…

12:20
20.03.2024
84

Tuvojas pavasaris, vasara, sezona, kad saulīte un tās nodrošinātā gaisma aizvien vairāk aicināt aicina dabā, svaigā gaisā. Ziema un tumšais laiks pie mums patiesi ir nežēlīgi garš. Vēl jau jāpaciešas, lai varētu ar pilnu jaudu mesties pavasara darbos, bet dienas kļuvušas tik garas, ka pat no rīta vai vakarā pēc darba iespējams izkustēties, doties pastaigā. […]

Pirms zemes darbiem

12:19
20.03.2024
37

Vakar tas tika sagaidīts – gaisma uzvarēja. Diena kļuva par četrām minūtēm garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris gan sāksies tikai trešdien    plkst.5.06, jo par saullēktu un saulrietu sauc mirkli, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs. Tad pa īstam varēs svinēt Lielo dienu un turpināt gaidīt tādu pavasari, kādu […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi