Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Atmiņas spēja aizmirst

Sarmīte Feldmane
13:21
26.02.2021
1

Lai par ko runājam, spriežam, kaut negribam, sarunās iezogas tad un tagad, tāpat kā “Covid – 19”. Cilvēka mērs, lai cik tas liels metros, kubikmetros, litros vai kilogramos, reiz sasniedz maksimumu un ir pilns.

Gadu dzīvojam, zinot, kas ir pandēmija, pašizolācija, karantīna, saprotam vārdus “mājsēde” un “mājsaimniecība”, “komandantstunda”, esam pieraduši valkāt sejautus un mazgāt rokas. Vēl arī izvairīties no cilvēkiem – kā svešiem, tā savējiem. Ir apstākļi, pie kuriem grūti pierast, bet, ja situācija liek, jāievēro tas, ko likumdevēji lēmuši. Nogurums, atmiņas par to, kā bija pirms gada, nomāc. Līdz ar sauli, kas kļūst aizvien siltāka, arī pašiem gribas pasmaidīt – reiz taču šis laiks beigsies, un vienalga, kāds būs nākamais, tas būs citāds.

“Kantar” februārī veiktā aptauja liecina, ka trešā daļa (34%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka līdz 2021. gada beigām Latvijā kopumā izdosies uzveikt “Covid-19” pandēmiju: tiks atcelti visi ierobežojumi un cilvēki atgriezīsies pirmspandēmijas dzīves ritmā. Turpretī puse – 51% – iedzīvotāju ir pesimistiskāki un tā neuzskata, savukārt vēl 15% iedzīvotāju nav bijis konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ar ko vien runā, visiem pietrūkst kultūras pasākumu – koncertu, teātru, iespējas tikties ar draugiem, rīkot ballītes. Brīvais laiks vairs nešķiet tik piepildīts kā kādreiz. Taču 2019.gada nogalē publiskotais Kultūras ministrijas pasūtītais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa tendencēm, kura ietvaros tika veikta aptauja arī par to, kā vispār Latvijas iedzīvotāji mīl pavadīt brīvo laiku, parāda citu ainu. Ar lielu atrāvienu pār visiem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem dominē TV un filmu skatīšanās mājās. To kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu minējuši 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tam ar 53% seko gulēšana un atpūta mājās, bet ar 47% mūzikas klausīšanās. Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar draugiem, 45% minējuši pastaigas, bet 37% – darbu mājā vai dārzā. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanu minējuši vien 26% aptaujāto, bet sportošanu un aktīvo atpūtu – 25%. Lai gan lepojamies ar savu tautas mākslas kultūru, dalību kādā amatiermākslas kolektīvā kā regulāru brīvā laika nodarbi minējuši vien 3% aptaujāto.

Ja sakām tad un tagad, jājautā, kā tad trūkst. TV var skatīties, gulēt uz dīvāna arī, tāpat arī klausīties mūziku. Doties pastaigā drīkst, uz kurus pusi vien vēlies. Arī citi aptaujāto dati rāda, ka tas, kas izskan sabiedrībā kā traģēdija, jo pietrūkst, nemaz ne nesen tik daudziem nebija tas svarīgākais. Nedrīkst aizmirst, kas veido fonu sabiedrības viedokļa veidošanā. “Visa sabiedrība, visi cilvēki, visa nozare”- viens, varbūt pieci runā visu vārdā. Un to, kurš skaļāk un agresīvāk, asāk kritizējot citus, pauž savu sāpi, arī sadzird. Nepazūd arī doma, ja teiks par visiem, tas traģiskāk izklausās. Katrā nozarē ir veiksmes stāsti, kurus veidojusi tieši pandēmija, bet vispirms jau pašu uzņēmēju biznesa ķēriens un prasme izmantot situāciju. Līdzās tiem ir situācijas ķīlnieki, kuri plaši saim­niekoja, nu bizness apsīka vai apstājās. Viņiem palīdz valsts. Un tad ir tie, kuri valsti atcerējās tagad, kad iztērēti arī kopīgajā kasē neiemaksātie nodokļi. Tik dažādas situācijas uz viena fona. Visi pelnījuši izdzīvot, bet vai neveiksminieki, savā kabatā taupītāji jāuztur par sabiedrības naudu. Nākotnes vārdā droši vien. Bet vai viņi pratīs novērtēt, vai vēl pāris dienu pēc pandēmijas atcerēsies, ka saņēmuši sabiedrības atbalstu. Ja tavs bizness ir dot sabiedrībai vienalga – koncertu, skaistu frizūru vai skābētus kāpostus -, tad jau esi saņēmis tās samaksu. Laiks pildīt pienākumu – gan samaksāt nodokļus, gan algas.
Protams, tā tāda filozofēšana. Taču ikdienā kaitina tie haosa pasludinātāji, lielie kritizētāji, kuri, aizslēpušies aiz sabiedrības interesēm, klaigā, cik viss tiek darīts nepareizi, nelaikā, nesaprotami. Nevar nepiekrist, tā notiek, bet vai tāpēc situācija jāpadara vēl haotiskāka? Valstī strādā tāda valdība un Saeima, kādu paši ievēlējām – jaunus, ar mirdzošām acīm, angļu valodas zināšanām, labi skolotus. Paļāvāmies – gan jau pieredzi iegūs darbā. Un to ministri dara. Ko viņiem pārmest? Vēlētāji deva tādu mandātu. Mazs svars tam, ka partiju reitingi krītas. Nebūsim naivi, paš­valdību vēlēšanu dienā tik daudz kas būs aizmirsies un ausis sildīs solījumi un citu nonievāšana. Vai tad “Covid – 19” jau būs pagātne?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
34

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
17

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
36
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
21

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
65

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
23
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
46
17
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
22
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
22
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi