Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Asins donoru vidējais vecums pieaug

Iveta Rozentāle
07:45
15.06.2020
6

Katru gadu 14. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules asinsdonoru diena. Tās mērķis ir paplašināt izpratni par drošu asins komponentu sagatavošanu, aktualizēt asins ziedošanas nepieciešamību
sabiedrībā, kā arī pateikties visiem cilvēkiem, kuri nodod asinis.

14.jūnijs ir austriešu ārsta Karla Landšteinera (Karl Land­stei­ner) dzimšanas diena. Viņš 1901.gadā atklāja cilvēka pirmās trīs – A, B un O – asins grupas. Asins pārliešana ik gadu palīdz izglābt miljoniem cilvēku dzīvību, ziedotās asinis tiek izmantotas sarežģītu medicīnisku un ķirurģisku procedūru laikā. Teh­noloģiju progresa laikmetā, par spīti zinātnieku pūlēm, mākslīgās asinis nav radītas un dzīvību glābšanai savējās joprojām ziedo cilvēki.

Gan Cēsīs, gan visā Latvijā re­gu­lāri ir iespējams nodot asinis, tā kritiskās situācijās palīdzot līdzcilvēkiem. Valsts asinsdonoru centra (VADC) pārstāve ILZE BERGMANE dalījās pārdomās, kā ārkārtējā situācija ietekmēja asins nodošanu un kā šo gadu laikā ir mainījusies asinsdonoru kustība Latvijā.

““Covid-19” vīrusa izplatība un ieviestie drošības pasākumi pēdējos mēnešos ir radījuši daudz jaunu izaicinājumu visiem, tai skaitā donoru kustībai. Salīdzinā­jumā ar 2019. gada pavasara periodu (marts – maijs) asins nodošanu skaits samazinājies par 2607 reizēm. Ņemot vērā, ka katram asins komponentam ir savs izmantošanas ilgums – trombocītu derīguma termiņš ir piecas dienas, eritrocītu masai 35 dienas -, donori ir nepieciešami katru dienu. Arī ārkārtējās situācijas laikā VADC meklēja risinājumus, kā nodrošināt drošu vidi gan personālam, gan donoriem, lai slimnīcām netrūktu vajadzīgo asins komponentu un būtu iespējams palīdzēt visiem pacientiem.

2019. gadā Latvijā asinis ziedotas 53 814 reižu, kas ir par 1813 reizēm vairāk nekā 2018. gadā, sasniedzot augstāko asins ziedošanas reižu skaitu pēdējo astoņu gadu laikā. Šie rādītāji ir iepriecinoši, jo lielākajā daļā Eiropas valstu donoru skaita pieaugums nav novērojams. Tas saistīts ar populācijas novecošanos. Esam gandarīti un pateicīgi, ka Latvijas iedzīvotāji ir tik atsaucīgi. Palielinājies arī unikālo asinsdonoru skaits – pērn Latvijā vismaz vienu reizi asinis ziedojuši 31 643 cilvēki, kas ir par 398 vairāk nekā vēl pirms gada.

Pēdējo gadu laikā novērojams, ka donoru vidējais vecums turpina pieaugt: 2019. gadā tas bija 37,2 gadi, savukārt pirmreizējā donora vecums sasniedza 30 gadus. Tas liecina, ka donoru kustībā vēl nepietiekami aktīvi iesaistās jaunieši. Visaktīvākie donori ir vecuma grupā no 26 līdz 45 gadiem. Donoru novecošanās vērojama arī citās Eiropas valstīs. Latvijas kopējā donoru demogrāfijā vīriešu ir vairāk nekā puse jeb 53,4%, taču aktīvāk Latvijā vēl joprojām dodas ziedot sievietes, no kopējā asins ziedoto reižu skaita pērn sievietes kopā ziedojušas 28 008 (52%) reizes.

Tajā pašā laikā par aptuveni 3% palielinājies ārstniecības iestāžu pieprasījums pēc asins komponentiem, ko speciālisti skaidro ar pacientu vidējā vecuma palielināšanos un sarežģītu saslimšanu pieaugumu. Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā vidēji nepieciešami 150 donori.

Joprojām ne visi cilvēki, kuri vēlas nodot asinis, to var izdarīt. Donoru atteikumu skaits pēdējo četru gadu laikā ir saglabājies līdzīgs, 2019. gadā 13,3% cilvēku, kuri vēlējās ziedot, dažādu iemeslu dēļ nevarēja to darīt. Visbiežākais atteikuma iemesls, 34% gadījumu, ir neatbilstošs hemoglobīna līmenis, līdz ar to donoriem kādu laiku pirms asins ziedošanas ēdienkartē vēlams iekļaut produktus ar lielāku dzelzs saturu. Citi biežākie atteikuma iemesli ir medikamentu lietošana – 8%, neatbilstošs asinsspiediens – 9% un akūtas slimības. Ir vērojami arī sezonālie atteikumi, rudens, ziemas periodā pastāv lielāka vīrusu izplatība, līdz ar to arī iesnas, sāpošs kakls, herpes ir iemesls atteikumam. Savukārt vasarā viens no biežākajiem atteikuma iemesliem ir ērces kodums. Ir arī citi faktori, kas liedz asinis ziedot noteiktu laika periodu, tādēļ pirms asins ziedošanas ir jāpievērš uzmanība, vai pēdējā laikā nav veiktas ķirurģiskas manipulācijas, dažādas vakcīnas, veikti tetovējumi, permanentais grims, apmeklēts zobārsts vai bijis ceļojums.

Par asins donoru var kļūt ikviens iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 65 gadiem, tomēr ir vairāki nosacījumi, kas jāievēro, pirms ierodas uz asins nodošanu. Pirmkārt, asins ziedošanas dienā cilvēkam ir jājūtas veselam, jāpārskata pēdējā laikā lietotie medikamenti, hroniskās slimības, dzīves paradumi un pēdējā laika ceļojumi. Tāpat saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai pirms asins ziedošanas VADC aicina iepazīties ar ieviestajiem papildu drošības nosacījumiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
36

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
34

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
21

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi