Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Ar vēsu prātu

Sallija Benfelde
07:57
26.08.2022
5

Karš Ukrainā notiek jau pusgadu, aptaujas Krievijā liecina, ka tās iedzīvotāji cenšas neredzēt un nedomāt par notiekošo.

Proti, augusta vidū Levadas centra publicētā aptauja par attieksmi pret notikumiem īpaši nav mainījusies, tagad, vasarā, pat ir mazinājusies – par t.s. “specoperāciju” kā galveno un svarīgāko tagad interesējas vien 32 procenti iedzīvotāju atšķirībā no marta, kad to par galveno notikumu uzskatīja 75 procenti iedzīvotāju Krievijā. Protams, to var skaidrot ar vasaras atvaļinājumiem un centieniem atpūsties.

Kā jau esmu minējusi agrāk, aptaujas daudzos jautājumos tā īsti neatspoguļo sabiedrības nostāju, bet kopumā, manuprāt, tam var ticēt, ka viens no veidiem, kā sevi pasargāt no visa, kas notiek, ir neinteresēties, nedomāt par to, kas uztrauc. Tiesa gan, karš jeb “spec­operācija” joprojām ir aptauju pirmajā vietā. Pēc tam seko Krievijas prezidenta Putina ārvalstu vizītes, tikšanās ar citu valstu vadītājiem un vienošanās par Ukrainas graudu eksportu. Tālāk sarakstā seko plūdi Sočos, karstums un tikai pēc tam – sankcijas pret Krieviju un cenu paaugstināšanās. Tiesa gan, eksperti teic, ka, beidzoties vasarai un atpūtai, jautājumi, kuri saistīti ar cenām, bezdarbu un ikdienas dzīvi, atgriezīsies svarīgāko lokā. Vēl jāpiebilst, ka ir pagājis pusgads, kopš sākās sankciju ieviešana kara dēļ, un iedzīvotāji sankciju ietekmi sāk just aizvien vairāk. Grūti spriest, vai varai Krievijā izdosies noturēt iedzīvotājus nosacītā miera un pakļaušanās līmenī, bet tas ir pat ļoti iespējams, jo valsts kontrolētie mediji, pēc iedzīvotāju domām, joprojām ir visuzticamākie un visvairāk tiem tic gados vecāki cilvēki.

Mēs Latvijā, manuprāt, kļūstam neiecietīgāki un dusmīgāki, jo daudzos jautājumos par dzīvošanu un iztikšanu ziemā skaidru atbilžu nav. Protams, emocijas ir pirmā un dabiskā cilvēku reakcija gan uz priecīgiem, gan bēdīgiem un traģiskiem notikumiem, tādēļ saglabāt mierīgu un līdzsvarotu attieksmi ir grūti. Saeimas vēlēšanas spriedzi nemazina, un brīžiem mūsu patriotisms pieņem visai radikālas formas. Piemē­ram, jautājumā par Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem, kuri tagad savai auditorijai strādā, atrodoties Latvijā. Viņi cenšas, lai Krievijas iedzīvotāji uzzinātu kaut daļu no tā, kas patiesībā notiek. Protams, no viņiem jāprasa ievērot Latvijas likumus un nav jāļauj pamācīt, kā mums pareizi dzīvot – par to lēmumus pieņemsim mēs paši. Domāju, varētu ieviest grozījumus likumā, kas prasītu, lai viņi kaut viselementārākajā līmenī apgūtu latviešu valodu, un domāju arī, ka to no viņiem varētu prasīt, ja viņi vēlēsies pagarināt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Bet saceltais tracis, piemēram, ap “Dožģ” interviju ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi ir kļuvis absurds. Noskatījos šo interviju. Manuprāt, ir saprotams, ka jautāts tas, kas interesē un uztrauc Krievijas iedzīvotājus, un Rīgas mēra atbildes bija perfektas. Pro­tams, “Dožģ” auditorijai ir savi uzskati, kas tikuši veidoti visus pēckara gadus, nedomāju, ka viņi saprot, ka t.s. Uzvaras pieminekļa nozīme latviešu prātos un sirdīs ir ar pavisam citu nozīmi, ka tas ir okupācijas simbols. Tādēļ mēra intervijā sacītais ir ļoti svarīgs.

Jā, varu piekrist, ka zināma augstprātība, “vecākā brāļa” sindroms brīžam bija jūtams. Gan jāpiebilst, ka tāda maskaviešu pārākuma sajūta “Dožģ” vienmēr ir piemitusi, arī viņiem strādājot Krievijā. Bet Latvijas interesēs ir, lai patiesību par notiekošo uzzina aizvien vairāk iedzīvotāju Krie­vijā.

Jebkurā gadījumā nešaubos, ka emigrantu rīcībai Latvijā seko mūsu drošības iestādes un vajadzības gadījumā jebkuru no viņiem var izraidīt. Tādēļ pieprasīt izraidīt visus Krievijas žurnālistus nav prātīgi, jo savā valstī viņus, labākajā gadījumā, agri vai vēlu apcietinās, vai arī ar viņiem notiks kāds “nelaimes gadījums”. Tāpat ir mazliet dīvaini dusmoties par to, ka Latvijas mediji pastāsta Putina un viņa režīma kārtējos melus, jo, lūk, par to ir paziņojusi Krievijas ziņu aģentūra. Vai mums nav jāzina, kādi meli atkal ir sagatavoti par Ukrainu, par Baltijas valstīm, par Eiropu un ASV?

Ļaujot vaļu emocijām un necenšoties domāt par notiekošo, neanalizēt to ir bīstami, jo pamazām varam nonākt turpat, kur dzīvo liela daļa Krievijas iedzīvotāju – naidā, dusmās, aizspriedumos. Bet tie nekad un nekur vēl nevienam nav bijuši uzticamākie pavadoņi, tikai izraisa jaunus konfliktus un problēmas. Tādēļ, domāju, neaizmirstot, ka te ir Latvija, ka latviešu valoda ir valsts valoda un ka patvērumu ieguvušajiem nav tiesību noteikt, kā mēs dzīvosim, spriedīsim un rīkosimies ar vēsu prātu, nevis tikai emociju pārņemti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
39

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
36

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
22

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
29

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
30

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
26

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi