Raksti

Viedokļi

Ar ko atšķiras desu un informācijas ražošana

Sallija Benfelde

Pirmajā brīdī gribas sacīt – neatšķiras, tas ir bizness. Brīdi padomājot, jāatceras, ka mediju tirgus Latvijā ir mazs un joprojām nav īsti atkopies pēc pēdējās lielās krīzes un informācija ir mediju darbības pamatā. Galu galā biznesa idejas pamatā ir peļņas gūšana, bet medijiem tās nav – ja nu vienīgi atsevišķām personām, kuras pēc pasūtītāju vēlmes var paust jebko.

Un vēl pēc brīža gribas teikt, ka no kvalitatīvas desas ir atkarīga patērētāju veselība un pat dzīvība, bet kvalitatīvi mediji ir viens no valsts drošības pamatiem. Ne velti ir pieņemts lēmums par atbalstu medijiem “Covid-19” krīzes radīto negatīvo seku mazināšanā ārkārtējā situācijā. Atbalstam jāveicina drukāto un digitālo mediju darbības nepārtrauktība un kapacitātes stiprināšana, kā arī sabiedriski nozīmīga satura veidošana. Tur­klāt prioritāri atbalstāmi mediji, kas veido neatkarīgu žurnālistikas oriģinālsaturu, it īpaši pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas žanrā un informatīvi analītiskā satura žanrā. Tik tālu viss ir skaidrs un saprotams.

Piešķirto finansējumu 2,04 miljonu eiro apmērā komercmedijiem administrēs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Par sabiedriskajiem medijiem tiks lemts vēlāk. Atbalstam tiek izsludināti konkursi, kuriem, protams, ir nolikumi. Tieši tāpat kā visu atbalsta pasākumu nolikumos, arī ar medijiem saistītajos ir prasības par nodokļu nomaksu, pārskatāmu un caurspīdīgu grāmatvedības darbu un patiesā labuma guvējiem. Atšķirībā no konkursiem par atbalstu, piemēram, desu vai jebkādas citas produkcijas ražotājiem, konkursa nolikumā medijiem apakšpunktos, kas nosaka, kuri mediji pieteikumu nedrīkst iesniegt, ir arī prasība “Pre­tendenti, kuri ir atbildīgi par būtiskiem (kompetentā institūcija noteikusi maksimālo sodu) žurnālistu profesionālās ētikas pārkāpumiem savā darbībā 12 mēnešu periodā pirms konkursa izsludināšanas dienas”.

Tātad melīgi un tendenciozi mediji, kas darbojas tikai sava īpašnieka vai politiski ekonomiskā grupējuma interesēs, apdraudot valsts un sabiedrības kopējās intereses, atbalsta saņemšanai nekvalificējas. Tiesa gan, oficiāli līdz lēmumiem par sodiem mēs Latvijā netiekam, ja neskaita dažus Krievijas TV kanālus, kuri arī bez sodiem atbalstam visdrīzāk nekvalificētos. Tomēr pastāv mediju ētikas un profesionālās darbības pamatprincipi. Manuprāt, piešķirot atbalstu, pat bez īpaša ieraksta nolikumos būtiskam kritērijam ir jābūt medija žurnālistiskajai kvalitātei.
NEPLP savu lēmumu par atbalstu pieciem elektroniskajiem komercmedijiem jau ir pieņēmis. Manuprāt, pretrunīgs ir lēmums piešķirt atbalstu arī “Rīga TV 24”, jo kopumā šis TV kanāls vairāk nodarbojas ar “smadzeņu skalošanu” un haosa vairošanu sabiedrībā. Atbalsts gan piešķirts trīs raidījumiem, kuri (atšķirībā no “Preses kluba”) vairāk vai mazāk turas žurnālistikas rāmjos – proti, raidījumiem “Uz līnijas”, “Ziņu TOP 5” un “Kur tas suns aprakts”. No vienas puses, atbalsts tātad ir raidījumiem, bet, no otras puses, jāpiekrīt jau dzirdētajiem viedokļiem, ka krīze būtu ļāvusi atbrīvoties no šī, iespējams, pat bīstamā TV kanāla “dabiskas izlases ceļā”.

Stāsts par SIF administrēto atbalstu no Latvijas valsts budžeta programmas komerciālajiem drukātajiem un digitālajiem medijiem, manuprāt, ir garāks un sarežģītāks. 220 000 eiro paredzēti, piemēram, reģionālo drukāto mediju un interneta ziņu portālu, kā arī Latvijas diasporas mediju atbalstam. Apsveicami, ka nav aizmirsti reģionālie mediji, un tikpat apsveicami, ka nav aizmirsti arī diasporas mediji, jo valsts jau labu laiku ir paudusi, ka diaspora ir daļa no Latvijas. Nelaime gan tā, ka pilnīgi vienādi noteikumi vietējiem un diasporas medijiem atbalsta saņemšanu diasporas medijiem var padarīt neiespējamu, jo tie lielāko tiesu darbojas kā bezpeļņas uzņēmumi, turklāt tiem parasti nav daudz tā saukto “štata darbinieku”, kuri veido saturu. Šie mediji jau sen būtu bankrotējuši, ja tie maksātu nevis honorārus, bet algas. Jebkurā gadījumā, domāju, medijiem ir dažāda specifika un tā būtu jāievēro. Esmu pārliecināta, ka desu ražošanu un informācijas veidošanu nevar vienādot. Pretējā gadījumā var notikt tāpat kā ar produkcijas un pakalpojumu ražotājiem, kad valdībai nepārtraukti jālabo un jāpapildina konkursu nolikumi. Bet pa to laiku apšaubāma informācija, piemēram, no sociālajiem tīkliem, iedzīvojas cilvēku prātos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *