Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Ar fotoaparātu tuvumā nerādīties!

Jānis Buholcs
14:26
14.06.2017
1

Pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja priekšlikumu aizliegt fotografēt un filmēt kritiskās infrastruktūras objektus. Šis ir viens no soļiem, ko plānots spert, lai uzlabotu sabiedrības drošību un novērstu terorismu, tomēr tas diezin vai ir efektīvākais veids, kā to darīt.

Filmēšanas un fotografēšanas aiz­liegums ir daļa no pasākumu kopuma kritiskās infrastruktūras uzraudzībai un aizsargāšanai. Kri­tiskā infrastruktūra ir objekti vai sistēmas, kuras ir nepieciešamas, lai īstenotu valsts funkcijas, un kuru traucēšana ir saistīta ar veselības, aizsardzības, ekonomiskajiem, labklājības vai citiem riskiem sabiedrībai.

Atbalstītie Ministru kabineta noteikumi (precīzāk, noteikumu gro­zījumi) paredz, ka turpmāk ikvienā šādā kritiski svarīgā objektā būs jāapkopo informācija par iekārtām un pakalpojumiem, kas ir svarīgi šī objekta funkcionēšanai. Faktiski tas nozīmē plašāku informācijas ievākšanu par šiem objektiem un atbildīgo personu pienākumu precizēšanu.

Kopumā šajā dokumentā ir maz kā interesanta – tie vienkārši ir mēģinājumi pārņemt citu valstu pieredzi un mazināt riskus, ko varētu izraisīt kritiski svarīgo objektu darbības traucējumi. Tomēr daudz uzmanības jauno noteikumu sakarā piesaistīja skaidrojums par šo objektu filmēšanu un fotografēšanu. Pie svarīgajiem objektiem turpmāk būšot novietota informācija, ka “bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts”. Iekšlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā medijiem šī frāze ir rakstīta ar lielajiem burtiem, tādējādi piešķirot tam tādu kā histērijas, bet varbūt triumfālas ironijas nokrāsu.

Ministrija savā paziņojumā akcentē, ka teroristi pirms savu ļauno darbu pastrādāšanas parasti veic izpēti – tas ietver konkrēto objektu vizuālo apskati, apsardzes režīma dokumentēšanu un cita veida informācijas ievākšanu. Neviens gan negrasās aizliegt fotografēt, piemēram, valdības ēku. Taču ir skaidrs, ka dažādu vizuālo liecību vācēji pamatoti var raisīt aizdomas. Piemēram, pagājušā gada nogalē tika aizturēts “Latvijas dzelzceļa” darbinieks, kurš bija dokumentējis armijas tehnikas pārvietošanos un, cik noprotams, nodevis kādam Krievijas pilsonim.

Rīgas lidosta ir starp objektiem, kur jau tagad bez saskaņošanas filmēt un fotografēt nedrīkst – to paredz Eiropas Savienības normatīvi par aviodrošību. Lai tur ievāktu vizuālos materiālus, jāprasa atļauja. Taču, ja filmēšanas vai fotografēšanas laikā netiek fiksēta informācija par drošības sistēmām un procedūrām vai skrejceļiem un tamlīdzīgiem aspektiem, tad atļauja parasti tiek piešķirta.

Pārlieku stingrs pretfotografēšanas un filmēšanas aizlieguma režīms un neadekvāti liela publisko būvju skaita iekļaušana sarakstā turpretim neizklausītos pamatota. Un ne jau tikai tādēļ, ka atsauc atmiņā padomju laikus, kad bija daudz stratēģiski vai militāri svarīgu objektu un cilvēks ar fotokameru itin viegli varēja iedzīvoties varasiestāžu interesē.

Šādu ierobežojumu efektivitāti liek apšaubīt divi citi aspekti. Pirmkārt, pašlaik teju vai par katru apdzīvoto vietu un daudziem objektiem vispasaules tīmeklī ir atrodams ļoti daudz informācijas. Nozīmīgie infrastruktūras objekti pēc sava izskata un funkcionalitātes mainās pietiekami lēni, lai jau publicētie materiāli vēl ilgus gadus priecētu visus, kas par tiem interesējas.

Otrkārt, mūsdienās ievākt vizuālu informāciju ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. Cilvēkiem ir brīvi pieejama tehnika, kas ļauj foto­grafēt no attāluma. Ar savu mobilo tālruni neuzkrītoši un gana kvalitatīvi var daudz ko nofoto­grafēt, arī izliekoties par parastu ga­rāmgājēju.

Taču, lai kā arī būtu ar konkrēto ieceri un tās realizāciju, ir labi, ka valdība apzinās mūsdienu riskus un tiem gatavojas. Tanī pašā laikā gribētos, lai šī gatavības paaugstināšana notiktu veidā, kas tomēr rada lielāku sajūtu, ka tiek izstrādāti efektīvi scenāriji, kā novērst reālas iespējamās nelaimes.

Ja valstī parādītos kāds revolucionārs grupējums, tas droši vien interesētos par svarīgajiem objektiem. Šādi objekti, protams, jāsargā. Taču, ja runa ir par terorismu – un, spriežot pēc ministrijas paziņojuma, runa nudien ir arī par to -, der norādīt, ka vairums terora uzbrukumu vismaz Eiropā notiek, nekoncentrējoties uz valstij stratēģiski svarīgajiem objektiem. Terorisma mērķis ir iebiedēt, un to visvieglāk ir izdarīt, ja cilvēkos rada neaizsargātības sajūtu publiskās vietās. 2015. gadā Parīzē teroristi šāva uz koncerta dalībniekiem un uzspridzinājās futbola spēles laikā. 2016. gadā Berlīnē zagtas kravas mašīnas vadītājs speciāli iebrauca cilvēku pūlī. Nupat Londonā trīs vīrieši ar mašīnu uzbrauca gājējiem un pēc tam tuvējā rajonā sadūra cilvēkus ar nažiem.

Mums ir laimējies dzīvot valstī, kurā tādas šausmas nenotiek. Tomēr nevar paļauties uz to, ka briesmoņu pie mums nekad nebūs. Tāpēc būtu labi zināt, ka Latvijas drošības iestādes apzinās mūsdienu riskus un ka tiem ir plāni un prasmes, kā nepieciešamības gadījumā rīkoties. Šādi plāni, visticamāk, eksistē, bet ietver labu daļu slepenas informācijas, kas nav paredzēta publiskām diskusijām. Tomēr ar paziņojumiem, ka turpmāk svarīgie objekti tiks sargāti no fotografētājiem, pārliecību par varasiestāžu gatavību nedienām īsti nevar iedēstīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
14

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
39

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
20

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
61

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
59

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
31
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
38
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
38
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi