Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Apvienot, lai būtu izaugsme

Jānis Gabrāns
08:33
09.10.2018
2

Cēsu novada domes deputāti nolēma konceptuāli piekrist reorganizēt Cēsu novada pašvaldības pārziņā esošo profesionālās izglītības iestādi Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, nododot to Izglītības un zinātnes ministrijai ar nosacījumu, ka skola tiek apvienota ar Priekuļu tehnikumu, izveidojot jaunu profesionālās izglītības iestādi, kura izglītības programmas īsteno Cēsīs un Priekuļos.

Septiņus gadus skola bija paš­valdības pārziņā, tagad ieslēgta atpakaļgaita. Domes lēmumā kā viens no būtiskiem reorganizācijas ieguvumiem minēta optimāla un darba tirgus prasībām atbilstoša izglītojamo skaita nodrošināšana.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir konceptuāls lēmums, kas dod pamatu Izglītības un zinātnes ministrijai to izvērtēt un pieņemt vai nepieņemt atbilstošu Ministru kabineta lēmumu: “Tas nav pēkšņi pieņemts lēmums, par to runāts jau zināmu laiku, domājot par profesionālās izglītības attīstību reģionā. To darām, nevis lai sagrautu, bet attīstītu. Sare­dzam tikai ieguvumus, jo nav pareizi, ka nepilnu desmit minūšu brauciena attālumā ir divi profesionālās izglītības centri. Ceru, ka abu skolu vadītāji arī to redz gan kā izaicinājumu, gan kā iespēju.

Lēmums pieņemts, lai apvie­notu gan pedagoģiskos, gan administratīvos, gan saimnieciskos spēkus un veidotu spēcīgu izglītības iestādi. Do­mājot par profesi­onālās izglītības attīstību ilgtermiņā, jāvērtē Vidze­mes reģiona kon­tekstā. Pareizais risinājums – trīs jaudīgi kompetenču centri – Valmieras tehnikums, Smil­tenes tehnikums un apvienotā Cēsu – Priekuļu profesionālās izglītības iestāde. Katrā aptuveni tūkstoš audzēkņu. Skolu programmas nepārklājas, izņemot pavāru speci­alitāti, ko māca gan Priekuļos, gan Smiltenē, un vēl datorprogrammēšana, bet šīs profesijas speciālistu ļoti trūkst, tāpēc tos var gatavot visās trijās skolās.”

Arī Cēsu Tehnoloģiju un Di­zaina vidusskolas direktors Gun­tars Zvejnieks atbalsta šo lēmumu: “Saprotam situāciju, izprotam tendences un redzam, ka apvienošanā ir vairāk pozitīvā nekā negatīvā. Lielākai skolai mūsdienās ir vieglāk izdzīvot, tas ir arī finanšu jautājums. Nedomāju par administratīvo resursu ietaupījumu, bet, pieaugot naudas plūsmai, palielināsies atalgojums pedagogiem. Tas nav mazsvarīgi. Kopā varēsim piesaistīt vairāk audzēkņu. Ne mums, ne Priekuļu tehnikumam nav nokomplektētas pilnas grupas.”

Lēmums tagad jāpieņem ministrijai, bet nav izslēgta arī negatīva atbilde. Ja notiek tā, J. Ro­zenbergs norāda, ka tad pašvaldība turpinās attīstīt savu Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu un sekmēt tās attīstību: “Profesionālās izglītības iestāde pilsētā ir ļoti svarīga, šis mācību gads parādīja, ka ar jaunām programmām, ar pareizu mārketinga stratēģiju var panākt audzēkņu skaita pieaugumu. Taču esmu pārliecināts, ka, darbojoties kopā, rezultātu var panākt vēl labāku. Domāju, ministrijas lēmums būs pozitīvs, jo tā pati izteikusi interesi par šādas apvienības veidošanu. Spēcīgs kompetenču centrs ir ilgtermiņa ieguvums un ilgtermiņa investīcija pilsētas un Priekuļu novada attīstībā. Tas ir nepieciešams uzņēmējiem, izglītības sistēmai un novadiem kopumā.”

Priekuļu tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs San­dis Grosbergs norāda, ka nav gatavs komentēt Cēsu novada domes lēmumu, jo no Izglītības un zinātnes ministrijas nekāda informācija nav saņemta: “Vispirms jāsaprot ministrijas viedoklis, tad varēšu kaut ko komentēt. Tagad kā tehnikuma direktora pienākumu izpildītājs darbojos, par to nedomājot, jo, ja tā arī notiks, tas nebūs ātrāk par nākamo mācību gadu. Turpināsim strādāt ierastajā režīmā.”

Ja ministrija pieņem pozitīvu lēmumu, aktuāls būs jautājums, kur būt apvienotās izglītības iestādes centram. Priekuļu tehnikumam ir senākas tradīcijas, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskola pratusi iet līdzi laikam. Arī jaunieši, izvēloties, kur mācīties, labprātāk izvēlas pilsētas. Ir skaidrs, ka paliks abas skolas, jo Cēsīs vairs nav iespēju telpiski attīstīties, bet Priekuļos var veiksmīgi pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.

“Ja skatāmies uz ilgtermiņa attīstību, vieta, kur ir galvenais birojs, nav tik svarīga, cik svarīga ir kopējā izglītības iestādes attīstība un nepieciešamais audzēkņu skaits. Ja to izdodas panākt, apmierinātas būs visas puses,” saka J. Rozenbergs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
36

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
19

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
59

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
56

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
30

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
32

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi