Raksti

Viedokļi

Apstāties, ieklausīties un sadzirdēt

Jānis Gabrāns

Rit Adventes laiks, kad īpaši aktuāla kļūst dalīšanās ar līdzcilvēkiem. Ne tikai daloties priekā un mīlestībā, bet arī dāvinot ikdienā nepieciešamas lietas. Tiek rīkotas
ziedojumu vākšanas akcijas, organizēti labdarības pasākumi. Rīkotāji atzīst, ka, dodot citiem, arī pašiem svētku prieks kļūst daudz lielāks.

Cēsu Sv. Jāņa ev.luteriskās draudzes diakoni šogad aicina cēsniekus piedalīties labdarības akcijā pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem “Dalies mīlestībā”. Ikviens tiek aicināts iegādāties ilgi glabājamus pārtikas produktus, saimniecības preces, citas nepieciešamas lietas, kas tiks nodotas pilsētas maznodrošinātajiem. Akcijas iniciatore, draudzes diakonijas vadītāja Biruta Mežale atzīst, ka ir pārsteigta, cik plaši akcija no draudzes izgājusi pilsētā: “Ar saviem pirkumiem nāk cilvēki, kuri nav mūsu draudzē, bet ar prieku atbalsta mūsu iniciatīvu. Tas patiesībā bija viens no mērķiem – iziet ārpus baznīcas sienām, ārpus draudzes.

Dievs iekārtojis, ka šis ir mierīgāks laiks, kad varam apstāties, padomāt ne tikai par sevi, par saviem tuviniekiem, par mūsu līdzcilvēkiem. Man visvairāk notrīs sirds par to, ka ar savu palīdzību nāk cilvēki, kuriem patiesībā šīs akcijas ietvaros pašiem būtu jāpalīdz. To redzot, mana sirds gavilē. Tas droši vien tāpēc, ka šie cilvēki kādreiz saņēmuši palīdzību un saprot, kāds ir prieks, ja tev palīdz, un tagad grib dalīties ar citiem. Kaut ar mazumiņu, bet dalīties.

Uzsākot akciju, neiedomājos, ka tā gūs tik lielu atsaucību. Arī citas sabiedriskās organizācijas grib piedalīties. Acīmredzot vajag kādu, kas uguntiņu aizdedz, tad tā liesma iet plašumā. Man vienmēr ir sagādājis prieku tas, ka kādam varu sagādāt prieku. Tagad redzu, ar kādu aizrautību to dara citi cilvēki. Tā nav formalitāte, cilvēki nāk ar atvērtām sirdīm, patiesu prieku.”

Šīs akcijas ietvaros daudzi maznodrošinātie Cēsīs tiks iepriecināti, un dāvinājumu pieņemšana turpinās vēl visu šo nedēļu, līdz piektdienai.

Labdarības akcijas notiek arī citos novados, tostarp Piebalgas pusē. Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Jaun­pie­bal­gas Sv.Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Intars Jonītis stāsta, ka draudžu pārstāvji jau vairākus gadus gatavo dāvanas ilgstošas sociālās aprūpes centra “Vecpiebalga” iemītniekiem. Ie­priekš tiek noskaidrots, ko kurš vislabāk saņemtu Zie­mas­svētku dāvanā, un katrs saņems īpaši sev sarūpētu dāvanu.

“Šis tiešām ir laiks, kad gribas sagādāt prieku ikvienam. Īpaši jau tiem, kuriem trūkst līdzcilvēku atbalsta, kuri ir kādās grūtībās, kuri ir vientuļi. Un tādu ir daudz. Redzams, ka šajā laikā cilvēki vairāk atveras dāvināšanas priekam. Aktīvas ir ne tikai draudzes, bet arī tie, kuri ikdienā nav saistīti ar draudžu dzīvi. Šis ir laiks, lai dāvinātu, lai aprūpētu, lai palīdzētu. Dzirdēts, ka šis ir saspringts, skrienošs laiks, kad jādomā par pirkumiem, gatavošanos svētkiem, un reizēm rodas sajūta, ka tādējādi cilvēkiem arvien mazāk paliek laika domāt par Ziemassvētku patieso vēsti. Taču varbūt tieši tāpēc šie svētki ir kā atgādinājums, ka tomēr ir vērts apstāties, ieklausīties un sadzirdēt. Lai svētkus varētu piedzīvot, tiem ir jāsagatavojas. Ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Ceru, ka, reiz piedzīvojuši došanas prieku, cilvēki to gribēs darīt arī citus gadus, tas kļūs par ieradumu arī ikdienā. Gribētos, lai tas nepaliek tikai kampaņas līmenī, bet kļūst par vīrusu, kas atver sirdis dāvāt citiem arī ikdienā.”

Jau četrus gadus Vecpiebalgā norisinās “Rūķu akcija”, ko rīko Linda Tunte ar domubiedriem. Kā viņi raksta sociālajos tīklos: “Lai Ziemsvētkos palīdzētu konkrētiem cilvēkiem, kas atrodas mums līdzās un kuriem, iespējams, svētki ir ne tik gaišās krāsās, apvienojas tie, kuriem ir vēlme un iespēja dot citiem.”

Kopā ar sociālajiem darbiniekiem un citiem atsaucīgiem piebaldzēniem tapis saraksts ar aptuveni 20 ģimenēm, kurām noderētu atbalsts. Linda Tunte stāsta, ka pirms dažiem gadiem, sākot studēt Rīgā, redzējusi, kā darbojas ziedošanas projekti, un aizdomājusies, ka Vecpiebalgā nekas tāds nenotiek: “Tas bija brīdis, kad sapratu – kaut kas jādara lietas labā. Apjautāju domu biedrus, ielikām informāciju sociālajos tīklos un bijām pārsteigti par milzīgo atsaucību. Palīdzēt bija un ir gatavi gan vietējie, gan piebaldzēni, kuri strādā Rīgā un citur, kuri piesaista savus uzņēmumus, pat tādus, kuru vārdi atpazīstami visā valstī. Redzot prieku bērnu acīs, kad viņi saņem dāvanas, ir milzīgs gandarījums. Protams, kādreiz sāp sirds, redzot, kā cilvēki dzīvo, bet tad saproti, ka visu izmainīt nevaram, bet mazu pilieniņu prieka varam dot. Gandarī, ka varu savam novadam būt noderīga. Ta­gad jau palīdzam ne tikai Ziemas­svētku laikā, bet iespēju robežās arī citā laikā, un tas ir galvenais, ka palīdzēšana kļūst par ikdienas nepieciešamību.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *