Raksti

Viedokļi

Aizsardzības spēju stiprināšana – mērķtiecīga un ilglaicīga politika

Andra Gaņģe

Krievija turpina karu Ukrainā, turpinās un pat pastiprinās agresīvā retorika, ka ukraiņi nav nācija un Ukraina nav valsts, ka Ukrainā valda nacistisks režīms, kas jāiznīcina, lai krievu pasaulei lojālie iedzīvotāji varētu atgriezties tās saimē.

Nav jāatgādina, ka ar vārdiem nacistu slavināšana, nacisma atdzimšana Krievijas informatīvajā telpā tiek apzīmēta arī Latvija. Kādas konsekvences te var būt?

Militārie eksperti un politiķi vienprātīgi atzīst, ka Latvijai nav militāru draudu. Mūs sargā NATO un tā īstenotā atturēšanas politika. Tomēr virtuves sarunās reizēm skan nopūta, ka nav jau īsti zināms, kā NATO lielvalstis rīkosies, ja būs kritiska situācija. Kā darbosies slavenais 5.pants: “Puses piekrīt, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām (valstīm) Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām.”

Vai Latvija ir drošībā? Īsā atbilde ir jā, teica Ministru kabineta priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem. Baltijas valstīs ir aizvien nozīmīgāka sabiedroto klātbūtne, tas apliecina, ka militārā apdraudējuma gadījumā NATO 5.panta izpratnē sabiedroto bruņoto spēki nevis teorētiski varētu ierasties, bet viņi jau ir te.

Ministru prezidents uzsvēra, cik svarīgi, ka Latvija pati iegulda savu aizsardzības spēju stiprināšanai, šogad aizsardzības budžeta finansējums ir 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par vairāk nekā 50 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Nākamajos trīs gados to palielinās līdz 2,5% no IKP.

“Partneri, redzot, ka mēs paši ieguldām savā aizsardzībā, stiprina savu klātbūtni. Latvijā NATO kaujas grupa ir jau vairāk nekā piecus gadus, to vada Kanāda. Kanāda arī palielinājusi klātbūtni gan ar tehniku, gan karavīru skaitu. Daudznacionālajā kaujas grupā ir arī Itālijas, Spānijas karavīri, arī šīs valstis palielina bruņoto spēku pārstāvniecību Latvijā. Spānija nāk palīgā gaisa aizsardzības posmā,” skaidroja K.Kariņš, sakot, ka Latvijai pagaidām pietrūkst dārgo tālā rādiusa gaisa aizsardzības sistēmu, tās patlaban nodrošina Spānija. Premjers arī atgādināja, ka militāro kontingentu Latvijā palielinājusi Dānija. Noteikti daudzi atceras, ka drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, martā, Dānijas valdības pauda apņēmību uz Latviju nosūtīt 800 karavīrus, jau aprīlī pie mums ieradās dāņu pirmās militārās vienības. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dislocēti arī ASV bruņotie spēki. “Militāro vienību klātbūtne ir pastāvīgi, bet rotācijā ienāk dažādu spēku vienības, mūsu karavīri gūst jaunas iemaņas un stiprina sevi,” tā NATO ļoti praktisko nozīmi mūsu aizsardzības stiprināšanā vēlreiz pauda K.Kariņš.

Madridē pēc Jāņiem notiks NATO samits, kurā pieņems konkrētus lēmumus, kas apstiprina to, kas jau patlaban faktiski notiek – tiek stiprināts NATO austrumu flangs. Gatavošanās samitam rit aktīvi, Latvija ir pastāvīgā saziņā ar citām alianses dalībvalstīm. K.Kariņš arī uzsvēra, ka , Baltijas valstu prezidentiem tiekoties Viļņā ar Vācijas kancleru Šolcu, saņemta laba ziņa, proti, tāpat kā citi alianses spēcīgāko Rietum­valstu vadītāji, arī Vācijas kanclers uzsvēris, ka katrs NATO valsts kvadrātcentimetrs ir jāaizstāv un tiks aizstāvēts.
Latvijā turpinās bruņoto spēku infrastruktūras pilnveidošana. Plānā ir vēl viena militārā bāze ar nozīmīga lieluma poligonu, kas ietver meža teritorijas, lai paplašinātu mūsu bruņoto spēku iespējas trenēties, kā arī nodrošinātu iespēju arvien lielākai sabiedroto spēku klātbūtnei.Jāatgādina, ka jau pilnveidotas mācī­bu iespē­jas “Mežaines” poligonā, Kul­dīgas apkaimē.

Latvijas Nacionālo bruņotie spēki strādā virzienā, lai būtiski palielinātu militāri apmācītu iedzīvotāju skaitu. Jau plaši izskanējis, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā strauji palielinājās iedzīvotāju interese iesaistīties Zemessardzē, bet tikpat aktīvi darbojas Jaunsardze, skolas izvēlas mācību programmā iekļaut aizsardzības mācību. “Domāju, modelis, uz kuru aizvien vairāk ejam, lai skolu jaunatne skolās, skolu vasaras nometnēs iegūt pamata militāro apmācību,” teica premjers, atgādinot vispārzināmo – lai valsts aizstāvētu sevi, nepieciešami cilvēki, kuriem ir vismaz pamata izpratne par kara mākslu.

Ka Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija – ir potenciāls mērķis Krievijas agresīvajā retorikā, izskan jau ilgāku laiku. Vai, stiprinot katras šīs valsts aizsardzību, ir arī kopēji aizsardzības plāni, premjerministram jautāja “Druva”, vai visu trīs valstu bruņotie spēki varēs stāties pretī iebrucējam kādā vienā konkrētā teritorijā, ja tiešām tāds brīdis pienāks. K.Kariņš skaidroja, ka bruņoto spēku vienībām tiešām nav vienkārši šķērsot citas valsts robežas, kaut Baltijas valstu ziņā tas būtu pašsaprotami. Latvija, Lietuva un Igaunija strādā pie tā, lai to bruņotie spēki varētu likumiski nekavējoties šķērsot kaimiņvalstu robežas, ja tas būtu nepieciešams. Tomēr premjerministrs atzina, ka arī periodā, kamēr likuma norma vēl top, militāra uzbrukuma gadījumā Baltijas valstis dotos cita citai palīgā.

Runājot par Baltijas valstu vienotību aizsardzības jautājumos, K.Kariņš bilda, ka saziņa un sadarbība notiek ļoti intensīva gan bruņoto spēku, gan politiskā līmenī. Piemēram, Latvija, Lietuva un Igaunija kopā piedalās iepirkumā par raķešu artilēriju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *