Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Aizsardzības spēju stiprināšana – mērķtiecīga un ilglaicīga politika

Andra Gaņģe
06:56
20.06.2022
2

Krievija turpina karu Ukrainā, turpinās un pat pastiprinās agresīvā retorika, ka ukraiņi nav nācija un Ukraina nav valsts, ka Ukrainā valda nacistisks režīms, kas jāiznīcina, lai krievu pasaulei lojālie iedzīvotāji varētu atgriezties tās saimē.

Nav jāatgādina, ka ar vārdiem nacistu slavināšana, nacisma atdzimšana Krievijas informatīvajā telpā tiek apzīmēta arī Latvija. Kādas konsekvences te var būt?

Militārie eksperti un politiķi vienprātīgi atzīst, ka Latvijai nav militāru draudu. Mūs sargā NATO un tā īstenotā atturēšanas politika. Tomēr virtuves sarunās reizēm skan nopūta, ka nav jau īsti zināms, kā NATO lielvalstis rīkosies, ja būs kritiska situācija. Kā darbosies slavenais 5.pants: “Puses piekrīt, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām (valstīm) Eiropā vai Ziemeļamerikā tiks uzskatīts par uzbrukumu tām visām.”

Vai Latvija ir drošībā? Īsā atbilde ir jā, teica Ministru kabineta priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, tiekoties ar reģionālo mediju žurnālistiem. Baltijas valstīs ir aizvien nozīmīgāka sabiedroto klātbūtne, tas apliecina, ka militārā apdraudējuma gadījumā NATO 5.panta izpratnē sabiedroto bruņoto spēki nevis teorētiski varētu ierasties, bet viņi jau ir te.

Ministru prezidents uzsvēra, cik svarīgi, ka Latvija pati iegulda savu aizsardzības spēju stiprināšanai, šogad aizsardzības budžeta finansējums ir 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par vairāk nekā 50 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Nākamajos trīs gados to palielinās līdz 2,5% no IKP.

“Partneri, redzot, ka mēs paši ieguldām savā aizsardzībā, stiprina savu klātbūtni. Latvijā NATO kaujas grupa ir jau vairāk nekā piecus gadus, to vada Kanāda. Kanāda arī palielinājusi klātbūtni gan ar tehniku, gan karavīru skaitu. Daudznacionālajā kaujas grupā ir arī Itālijas, Spānijas karavīri, arī šīs valstis palielina bruņoto spēku pārstāvniecību Latvijā. Spānija nāk palīgā gaisa aizsardzības posmā,” skaidroja K.Kariņš, sakot, ka Latvijai pagaidām pietrūkst dārgo tālā rādiusa gaisa aizsardzības sistēmu, tās patlaban nodrošina Spānija. Premjers arī atgādināja, ka militāro kontingentu Latvijā palielinājusi Dānija. Noteikti daudzi atceras, ka drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, martā, Dānijas valdības pauda apņēmību uz Latviju nosūtīt 800 karavīrus, jau aprīlī pie mums ieradās dāņu pirmās militārās vienības. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dislocēti arī ASV bruņotie spēki. “Militāro vienību klātbūtne ir pastāvīgi, bet rotācijā ienāk dažādu spēku vienības, mūsu karavīri gūst jaunas iemaņas un stiprina sevi,” tā NATO ļoti praktisko nozīmi mūsu aizsardzības stiprināšanā vēlreiz pauda K.Kariņš.

Madridē pēc Jāņiem notiks NATO samits, kurā pieņems konkrētus lēmumus, kas apstiprina to, kas jau patlaban faktiski notiek – tiek stiprināts NATO austrumu flangs. Gatavošanās samitam rit aktīvi, Latvija ir pastāvīgā saziņā ar citām alianses dalībvalstīm. K.Kariņš arī uzsvēra, ka , Baltijas valstu prezidentiem tiekoties Viļņā ar Vācijas kancleru Šolcu, saņemta laba ziņa, proti, tāpat kā citi alianses spēcīgāko Rietum­valstu vadītāji, arī Vācijas kanclers uzsvēris, ka katrs NATO valsts kvadrātcentimetrs ir jāaizstāv un tiks aizstāvēts.
Latvijā turpinās bruņoto spēku infrastruktūras pilnveidošana. Plānā ir vēl viena militārā bāze ar nozīmīga lieluma poligonu, kas ietver meža teritorijas, lai paplašinātu mūsu bruņoto spēku iespējas trenēties, kā arī nodrošinātu iespēju arvien lielākai sabiedroto spēku klātbūtnei.Jāatgādina, ka jau pilnveidotas mācī­bu iespē­jas “Mežaines” poligonā, Kul­dīgas apkaimē.

Latvijas Nacionālo bruņotie spēki strādā virzienā, lai būtiski palielinātu militāri apmācītu iedzīvotāju skaitu. Jau plaši izskanējis, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā strauji palielinājās iedzīvotāju interese iesaistīties Zemessardzē, bet tikpat aktīvi darbojas Jaunsardze, skolas izvēlas mācību programmā iekļaut aizsardzības mācību. “Domāju, modelis, uz kuru aizvien vairāk ejam, lai skolu jaunatne skolās, skolu vasaras nometnēs iegūt pamata militāro apmācību,” teica premjers, atgādinot vispārzināmo – lai valsts aizstāvētu sevi, nepieciešami cilvēki, kuriem ir vismaz pamata izpratne par kara mākslu.

Ka Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija – ir potenciāls mērķis Krievijas agresīvajā retorikā, izskan jau ilgāku laiku. Vai, stiprinot katras šīs valsts aizsardzību, ir arī kopēji aizsardzības plāni, premjerministram jautāja “Druva”, vai visu trīs valstu bruņotie spēki varēs stāties pretī iebrucējam kādā vienā konkrētā teritorijā, ja tiešām tāds brīdis pienāks. K.Kariņš skaidroja, ka bruņoto spēku vienībām tiešām nav vienkārši šķērsot citas valsts robežas, kaut Baltijas valstu ziņā tas būtu pašsaprotami. Latvija, Lietuva un Igaunija strādā pie tā, lai to bruņotie spēki varētu likumiski nekavējoties šķērsot kaimiņvalstu robežas, ja tas būtu nepieciešams. Tomēr premjerministrs atzina, ka arī periodā, kamēr likuma norma vēl top, militāra uzbrukuma gadījumā Baltijas valstis dotos cita citai palīgā.

Runājot par Baltijas valstu vienotību aizsardzības jautājumos, K.Kariņš bilda, ka saziņa un sadarbība notiek ļoti intensīva gan bruņoto spēku, gan politiskā līmenī. Piemēram, Latvija, Lietuva un Igaunija kopā piedalās iepirkumā par raķešu artilēriju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
29

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
13

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
44
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi