Otrdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

12,2 procenti ienākumu par mājokli

Sarmīte Feldmane
09:56
25.03.2020

To, ka viss kļūst dārgāks, sarunās dzirdam nepārtraukti. Tas, ka kaut kas iegādājams lētāk, vai kādi izdevumi samazinājušies, parasti tiek uztverts kā kas pašsaprotams. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) regulāri apkopo datus par dažādiem mājsaimniecību izdevumiem. Tos lasot, parasti katrs meklē, kurā statistikas ailē ir viņam atbilstošie dati.

Mājokļa uzturēšana, komunālie maksājumi tiek uzskatīti par lielu slogu katrai mājsaimniecībai. Pēc CSP datiem pērn mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 151 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par vienu eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Turpina samazināties izdevumu īpatsvars mājokļa uzturēšanai – pērn mājsaimniecības iztērēja 12,2 % no saviem ienākumiem (2018. gadā – 13,4%).

Ja salīdzina, tad 2012.gadā vidēji tie bija 127 eiro, 2017.gadā – 138 eiro, savukārt no kopējiem ienākumiem – 2012.gadā mājokļa uzturēšanai mājsaimniecība iztērēja 17,2 procentus, 2017.gadā – 15,5 procentus. Līdz ar algu pieaugumu kopējā tēriņu grozā izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinās. Saprotams, katrā mājsaimniecībā izdevumi ir dažādi, tie atšķiras arī Rīgā un dažādos reģi­onos. Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 185 eiro mēnesī, bet Rīgā – 172 eiro. Savukārt Zemgalē – 139 eiro, Kurzemē –132 eiro, Vidzemē – 121 eiro un Latgalē – 104 eiro mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām. Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus, izdevumi par dzīves­vietu bija vidēji 182 eiro mēnesī, savukārt Rīgā īrētos mājokļos dzīvojošajiem par mājokli bija jāmaksā ievērojami vairāk – 260 eiro mēnesī.

Ja vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 12,2 % no ienākumiem, tad vientuļie seniori (no 65 gadiem) šiem izdevumiem tērēja 22,2 % no ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem izdevumi veidoja 19,4 % no ienākumiem, savukārt persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai izlietoja 18,7% no ienākumiem. Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris, izdevumi mājoklim svārstās no 10,1 % viena bērna mājsaimniecībā līdz 11,7 % divu bērnu mājsaimniecībā. Pāris bez bērniem mājokļa izmaksām iztērē 11 % no ienākumiem.

Kā liecina SCP dati ,pērn 22 procentiem mājsaimniecību mājokļa izdevuma segšana bija ļoti apgrūtinoša, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā. Tajā pašā laikā ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz apgrūtinoša (no 47,6 % 2018. gadā līdz 48,7 % 2019. gadā), un to, kurām nebija grūtību segt mājokļa izdevumus (no 24,4 % 2018. gadā līdz 29,3 % 2019. gadā).

Pērn 8,6 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (17,0 %), mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz 64 gadiem (13,7 %), un pāriem ar trim un vairāk bērniem (11,2 %). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (5,2 %), un pāriem bez bērniem (6,0 %).

CSP, vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, iekļāva izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu un citus izdevumus, kas ir jāmaksā, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem.

Statistika parāda konkrētā brīža situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem datiem, kā arī tendenci. Lai arī ir gana daudz mājsaimniecību, kuras nespēj segt visus mājokļa uzturēšanas izdevumus, palielinās to skaits, kuras to var izdarīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zvans no “Kriminālpolicijas nodaļas”

00:01
17.03.2024
31

“Labdien, jūs traucē Valsts policijas Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājs,” ātri nobirst vārdi telefonā, jau acumirklī radot bažas pat cilvēkam, kam ar kriminālām darbībām nav ne mazākā sakara. Psiholoģisks paņēmiens, kā zvana saņēmēju apdullināt. Atzīšos, pirms nedēļas teju uzķēros uz līdzīgu zvanu. Balss telefonā atskanēja rāmi, pārliecināti, bez emocijām un jebkāda saklausāma aizdomīguma – patiešām tā, kā, […]

Lai atkritumu cenu mazinātu, tie jāšķiro

00:01
16.03.2024
14

Par atkritumu šķirošanu runājam tik bieži un sen, ka tēma kļūst apnicīga, kaut tās svarīgums iezīmējas aizvien spilgtāk. Šķirot to, kas izmetams, bet ko varētu lietderīgi izmantot citā veidā, māca jau bērnudārzā, vēlāk skolā. Kur paliek šīs zināšanas, cilvēkam pieaugot, laikam nav īsti noskaidrots, jo joprojām nešķiroto atkritumu apjoms ir daudzkārt lielāks par šķiroto un […]

Klusēt nedrīkst runāt

11:46
15.03.2024
35
1

Tieši nedēļa pagājusi kopš televīzijas raidījuma “Kultūr­šoks”, kurā izskanēja informācija par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas atsevišķu pasniedzēju seksuālo uzmākšanos vismaz septiņām studentēm. Sabiedrībā arvien mutuļo ļoti dažādas emocijas un sajūtas – gan šoks un neticība, gan šausmas un bailes, gan riebums. Protams, kamēr vaina nav pierādīta, nevienu konkrēti apsūdzēt nedrīkst. Tāpēc diemžēl ēna krīt […]

Par drošību un riskiem

11:45
15.03.2024
20

Šķiet, pēc pēdējiem un visai daudzajiem skaidrojumiem publiskajā telpā par Baltijas valstu, arī Latvijas, drošību lielās bažas par drīzu karu ir rimušas. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas, tātad NATO, valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams satelītos, par […]

Pazudis uz neatgriešanos?

00:03
13.03.2024
63

Pārlaižot acis daudzajiem informācijas avotiem, aizķēros pie aktrises Olgas Dreģes kādā intervijā sacītā: “Vienalga, kādu profesiju pārstāvētu, mūsu paaudzes sievietes prot visu – šūt, adīt, cept un vārīt.” Tajā pašā intervija aktrise, kurai tūlīt jau 86 aiz muguras, pastāsta, ka tikko dreļļu rakstā uzadījusi lakatu. Zinātāji saka, ka tas esot visai sarežģīts adījums, kam pilnīgi […]

Būt zaļam un bagātam

11:03
12.03.2024
26

Pēdējā laikā patiesi rodas iespaids, ka Latvijā ar dzīvi, darbu, politiku ir apmierināti vien daži cilvēki, kurus nepazīstam. Viņi klusē, bet pārējie skaļi, pārliecinoši cenšas aizstāvēt savas vajadzības. Pedagogi, mediķi, lauksaimnieki, ģimenes, seniori… Vēl daļa skatās plašāk un runā par sabiedrības interesēm, kuras kāds ignorē. Tie ir putnu, dzīvnieku, vides, dabas aizstāvji. Un tad visiem […]

Tautas balss

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
22
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
45
16
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
21
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Palīdzēt un mudināt

11:51
15.03.2024
13
Druva raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvas” numurā rakstu par anonīmo alkoholiķu grupām, kur atkarīgie atbalsta cits citu un notur skaidrā. Manuprāt, par šīm lietām vajadzētu rakstīt un stāstīt vēl vairāk un biežāk. Alkohols un tagad arī dažādas narkotiskās vielas rada daudz lielāku postu, nekā varam iedomāties. Ģimenes, tuvinieki kautrējas runāt par savu “melno avi”, tā visi iestieg vēl […]

Nav slikti

00:09
14.03.2024
20
Druva raksta:

“Lasot “Druvā” , kā viens iedzīvotājs saka – Cēsis ir laba vieta dzīvei -, otrs, ka nē, man gribas teikt – pilsēta nav slikta vieta dzīvošanai. Ir ļoti daudz plusu, skaisti parki, sakopta zaļā zonā, arī ielas remontē, bet skaidrs, ka visas reizē nevar sakārtot. Uzcelta koncertzāle, ir labas skolas, mākslas skola, pieejami dažādi pulciņi. […]

Sludinājumi