Reģionālajā pasākumā “Vidzemnieka demogrāfiskais portrets” izskanēja atziņa, ka Vidzemē daudz kas sakārtotāks nekā citos reģionos. Tas ir arī mazāk urbanizētais reģions. Diskusijā tikās dažādu nozaru, institūciju pārstāvji un no dažādiem aspektiem vērtēja Vidzemes nākotni.

Apvienojot prātus, vairāku Latvijas augstskolu pētnieki strādā pie pētījuma “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem”.

“Lai spriestu, kādai jāizskatās valstij, tiks izstrādāti pētniecībā balstīti risinājumi, taps ieteikumi, kā veicināt saliedētas sabiedrības attīstību. Kas un kādi Latvijā esam, kas mums kopīgs, kas atšķirīgs. Kurp ejam, kā nākotnē attīstīsimies. Līdz šim bieži vien skatīta valsts kopumā, bet ir svarīgi pavērtēt reģionus,” stāsta projekta vadītāja, profesore Zaiga Kriš­jāne. Viņa arī atzīst, ka nopietni jādomā, kā izmantot bagāto kultūras mantojumu, jānovērtē kultūras nozīme reģiona revitalizācijā. Ti­kai apzinoties, ka tāda ir, uz priekšu netiksim.

“Vai tiešām visi tikai brauc prom, kā dažkārt izskan? Arī Vidzemē cilvēki atgriežas. Mums jāmācās noturēt, atgūt un piesaistīt talantus,” uzsver pētniece.

Vadošais pētnieks, asociētais profesors Māris Bērziņš ieskicēja Vidzemes demogrāfisko ainu šodien un nākotnē. No 2000.gada dabiskās ataudzes un migrācijas ietekmē, kas savukārt saistīts ar situāciju valstī, Vidzemē iedzīvotāju skaita sarukums nav tik liels kā citos reģionos. Lielās pilsētās un piepilsētās tas ir mazāks. Kocēnu pagastā un Valmieras pagastā 19 gados iedzīvotāju skaits samazinājies attiecīgi par 11,2 un 12,2 procentiem. Savukārt Alūk­snes novada Kalncepju pagastā tas sarucis par 57,1 procentu. Vidzemē 2000.gadā bērnu līdz 14 gadiem bija 20,8 procenti no iedzīvotāju skaita, tagad 15,2 procenti.

Palielinās senioru (65 un vairāk gadi) skaits. Pēc aplēsēm 2040. gadā 31 procents vidzemnieku būs seniori. Tas ietekmē pašvaldību budžeta sadalījumu. Ja pērn Vidzemē dzīvoja 188, 4 tūkstoši iedzīvotāju, 2040.gadā tiek prognozēts 131,8 tūkstoši. Palielinās mājsaimniecību skaits, kurās ir viens cilvēks, kurās nav bērnu. Arī tas parāda situāciju.

“Pētot reemigrāciju, redzam, ka tie, kuri atgriezušies, reizēm pēc dažiem gadiem atkal dodas prom. Salīdzinot ar citiem reģioniem, uz tūkstoš iedzīvotājiem visvairāk atgriežas Vidzemē. Te izceļas Valmiera, Cēsis un šo pilsētu robežnovadi,” stāsta Māris Bērziņš. Skaidrojot iemeslus, kāpēc reiz aizbraukušie atgriežas, pētnieks uzsver, ka atbildēs dominē sentiments – ja prom brauc, lai uzlabotu finansiālo situāciju, iegūtu izglītību, tad vairāk nekā puse atgriežas, jo pietrūkst ģimenes un draugu.

Profesors Juris Krūmiņš atgādināja, ka sabiedrības novecošanās notiek visā pasaulē un migrācija iedzīvotāju skaitu pasaulē neietekmē. “Veselīgās dzīves ilguma, nevis mūža ilguma rādītājos Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropā. Būtiski – nevis pielikt gadus dzīvei, bet dzīvi gadiem. Ve­selīgā dzīves ilguma ziņā Vid­zeme Latvijā nav līderos, ” teica profesors.

Domājot par Vidzemes attīstību, kā būtiskākie izaicinājumi tika minēti strādājošo un darbavietu trūkums, zemās algas, sliktie ceļi, dzīvojamā fonda trūkums, skolu tīkla attīstība, senioru iesaistīšana darba tirgū.

Domājot par reģiona attīstību, cilvēku piesaisti, būtiska ir kultūra. Kāds diskusijas dalībnieks uzsvēra, ka Vidzemē ir nežēlīgi spēcīga amatiermāksla. Katrā novadā daudz kolektīvu. “Kultūra ir resurss reģiona attīstīties spējai, tā iedarbina pārējās dzīves jomas, ekonomiku, cilvēku iesaisti un piesaisti,” skaidroja pētnieki.

Kā izaicinājums tika uzsvērts, ka mums, krājēju tautai, nevajadzētu atjaunot ikvienu kultūras pieminekli vai objektu tikai tādēļ, ka jāatjauno, bet padomāt, kā tradicionālās kultūras vērtības sasaistīt ar mūsdienīgu piedāvājumu, kā tās veiksmīgāk izmantot. Lai tas, ko atjauno, arī ienes naudu. “Ir nopietni jādomā, kā radīt pievienoto vērtību kultūras infrastruktūrai, pasākumiem, kā celt to kvalitāti,” izskanēja pasākumā.
Diskusijas atziņas tiks apkopotas, salīdzinātas ar citu reģionu izaicinājumiem, un taps pētījums, kas būs noderīgs, izstrādājot valsts attīstības dokumentus.

“Diskusijas parādīja, ka Vidzemē daudz kas sakārtotāks nekā citos reģionos. Tas ir arī mazāk urbanizētais reģions,” vērtēja vadošā pētniece Elīna Apsīte – Beriņa.

Ilze Šulte no Drabešu pagasta pēc diskusijas atzina, ka attīstību negatīvi var ietekmēt novadu reforma: “Novadi ir sevi apzinājuši, ir izteikts lokālpatriotisms, kas virza attīstību. Vai lielais novads spēs saturēt kopā? Ja izdosies, viss kārtībā. Visu, protams, ietekmēs politiskie lēmumi.” Savukārt priekuliete Mārīte Raudziņa uzsvēra: “Ja cilvēki jutīs kaut nelielu uzlabojumu, viņi noticēs. Viss notiks, esam izglītoti, strādīgi. Nebūs tik drūmi, kā paredz pētnieki.”

Viedokļi veidos kopainu. Pētniece, demogrāfe Zane Vārpiņa, vadošā pētniece Elīna Apsīte – Beriņa, profesors Juris Krūmiņš, Ina Miķelsone,
profesore Velta Ļubkina, profesore Zaiga Krišjāne ir pārliecināti – lai ietu uz priekšu, jāpieņem izaicinājumi.