Ziņas

Sabiedrība

Vidzemes ūdenskrātuvēs papildina zušu krājumus

Lai aug. Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs un Pārgaujas novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķesa ielaiž zušu mazuļus Gaujā pie “Žagarkalna” kempinga.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Daudzās Vidzemes upēs un ezeros šonedēļ zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji kopā ar Valsts vides dienesta inspektoriem ielaida zušu mazuļus, lai veicinātu šīs zivju sugas populācijas palielināšanos. “BIOR” zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks pastāstīja, ka Eiropas Savienībā pieņemta regula, kas nosaka, ka visām dalībvalstīm jāiesaistās zušu krājumu atjaunošanā: “Gribu uzsvērt, ka mazuļu ielaišana Latvijas ūdenstilpēs tiek veikta, lai saglabātu zušu sugu mūsu valstī, nevis lai papildinātu zvejas un makšķerēšanas resursus. Zutis ir aizsargājama suga, pēdējās desmitgadēs tās īpatņu skaits būtiski samazinājies visā Eiropā, tāpēc mazuļu ielaišanas programmu finansē Eiropas Savienība.”

Šonedēļ ūdenskrātuvēs ielaists vairāk nekā miljons zušu mazuļu, kas uz Latviju pirmdien atceļoja no Lielbritānijas. Pēc inventarizācijas veikšanas Doles zivjaudzētavā zušu mazuļi tika nogādāti Vidzemes, Zemgales un Pierīgas upēs un ezeros.


J. Birzaks stāsta, ka cilvēki vēl nav iemācījušies izaudzēt zušu mazuļus, tāpēc tie tiek iegūti nozvejas ceļā, taču ar ļoti saudzīgām metodēm. Uz Latviju atvestie zušu mazuļi iegūti Liel­britānijā laikā, kad tie ienāk upēs no Sargasu jūras, kas ir zušu nārsta vieta. Mazuļi tiek noķerti ar īpaši smalka tīkla murdiem, kas līdzīgi tauriņu ķeramajiem. No­zvejas brīdī zušu mazuļi ir apmēram septiņus centimetrus gari.

“Labākā zušu mazuļu nozvejas sezona ir janvārī, tad tie kādu laiku tiek turēti īpašos baseinos, pirms vest uz Latviju. Mums ir nosacījums, ka tos laižam maija sākumā, kad ūdens nedaudz iesilis, jo zivs sāk baroties tikai pie kādiem +10 grādiem. Patiesībā šobrīd būtu vēl nedaudz par agru, jo pavasaris ļoti iekavējies, ūdens nav pietiekami uzsilis, bet arī Lielbritānijā tos ilgāk nevarēja turēt,” skaidro “BIOR” pārstāvis.

Zušu krājumu papildināšana Latvijas ezeros un upēs tiek veikta saskaņā ar Latvijas Nacionālo zušu krājumu pārvaldības plānu. Tas nosaka, ka mazuļi tiek laisti tajās upēs un ezeros, kur ceļā uz jūru nav šķēršļu spēkstaciju veidā. Ja zušiem nāktos doties cauri turbīnām, mirstība palielinātos, lai gan tāpat tā jau ir liela. J. Birzaks norāda, ka optimistiskākajā variantā no tagad ielaistajiem izdzīvos un pieauguša zuša vecumu sasniegs vien kādi desmit procenti: “Tāpēc zivīm ir tik daudz pēcnācēju, ka liela daļa iet bojā.”

Kopumā no Lielbritānijas piegādāti apmēram 1,05 miljoni zušu mazuļu, par ko samaksāts 231 000 eiro. Kā jau minēts, izmaksas pilnībā segtas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Vid­zemē visvairāk zušu mazuļu ielaists Burtnieku ezerā – apmēram 400 600 – un Gaujā – aptuveni 106 000 mazuļu. Gaujā zivis ielaistas Cēsīs, Līgatnē, Valmierā, Siguldā un Virešos. Vēl zivju krājumi papildināti Limbažu Liel­ezerā, Salacā, Vitrupē un citviet.

J. Birzaks stāsta, ka zušu mazuļi pēc ielaišanas Gaujā, paklausot migrācijas instinktam, virzīsies augšup pa straumi un uzturēsies seklākās un akmeņainākās vietās, kur iespējams paslēpties. Gada laikā tie paaugsies līdz 15 centimetriem. Viņš norāda, ka makšķernieki šonedēļ ielaistos zušus sāks manīt pēc pieciem gadiem, kad tie būs 30 – 40 cm gari, taču tos drīkst ķert, kad tie sasniedz 50 centimetrus.

“Pēc aptuveni pieciem se­šiem gadiem daļa nu jau pieaugušo zušu varētu sākt sajust vēlmi doties uz nārsta vietām Sargasu jū­rā, bet daļa paliks tepat, nodzīvojot pat 20 – 30 gadus. Tomēr kat­ru gadu kāda daļa migrē prom. Pēc nārsta zivs iet bojā, bet pēcnācēji atgriežas savu vecāku dzīves vietās. Zušu resursu atjaunošanas plāna kopējā ideja – palielināt pieaugušo zušu daudzumu, kas migrē uz okeānu, lai pēc tam zušu krājumi papildinātos ar mazuļiem no nārsta vietām,” stāsta J. Birzaks.

Iesāktais darbs turpināsies arī nākamgad, kad zušus laidīs Kur­zemes upēs, Daugavas lejtecē, Pierīgas ezeros.
Zušu mazuļi, īstenojot līdzīgu projektu, Latvijas ūdenstilpēs tika ielaisti arī 2012.gadā, un kontrolzvejas dati apliecina zušu skaita pieaugumu.

Ne jau tikai zušu krājumi šogad tiks papildināti, ūdenskrātuvēs nonāks arī daudzu citu zivju sugu mazuļi. Informācija vēsta, ka šogad no zivjaudzētavām dabiskajos ūdeņos tiks ielaisti apmēram 14 miljoni lašu, taimiņu, līdaku un citu zivju sugu mazuļi.