Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē daudziem būtiskākais bija aktualizēto autoceļu sakārtošanas programma no 2018. līdz 2020.gadam Vidze­mei, ar kuru iepazīstināja Satik­smes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozen­šteine. Viņa atzina, ka Vidzemē ir sliktākie valsts galvenie ceļi, tāpat arī reģionālie, kas ir nedaudz labāki, bet grants ceļi savukārt ļoti sliktā stāvoklī. Pēdējos trijos gados finansējums kaut nedaudz, bet lielāks, taču nākotnē optimisms samazinās, jo vēl 2019.gadā būs nedaudz Eiropas Savienības līdzekļu, pēc tam vairs ne.

“Tas nozīmē, ka Vidzemes šoseju nākamvasar nesaremontēs? 2016.gadā konstatēts, ka Vidzemē ir viskritiskākie valsts ceļi, šī gada darbiem, lai ko uzlabotu, līdzekļu nav. Ja esam secinājuši, ka Vidze­mē sliktākā situācija Latvijā, tad plānošanas dokumentos gribam redzēt, kas tiks darīts. Kāda jēga bija to secināt,” viedokli pauda Strenču novada vadītājs Jānis Pētersons.

Patlaban top autoceļu sakārtošanas programma, pašvaldību vadītāji bija neizpratnē, kāpēc viņu viedoklis netiek ņemts vērā. “Reizi gadā reģionā apstiprina programmas, bet nekas jau nemainās, mēs ierakstām vienus, bet tālāk tiek remontēti citi ceļi. Cilvēki sašutuši, tad dzirdu atbildi, ka reģions savos plānošanas dokumentos šādu ceļu remontu nemaz nav ierakstījis. Ja neko nespējam izdarīt, tad jābeidz plānot pasakas, vai arī plānojam un kaut ko cenšamies izdarīt,” sacīja Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

Novadu vadītāji arī interesējās, vai tur, kur sliktākie ceļi, arī naudas tiks atvēlēts visvairāk? Kad ministrijas pārstāve sacīja, ka Latgalē ceļi arī ir slikti, to apstrīdēja ikviens sanāksmes dalībnieks.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte pastāstīja, ka pašvaldības spiestas pārņemt valsts ceļu posmus savā apsaimniekošanā. Vidēji katru gadu no valsts tiek pārņemti trīs līdz pieci kilometri ļoti sliktu ceļu. “Bet paš­valdībai ceļu uzturēšanai nauda nemainās, lai gan valstij taču bija ieplānota nauda šī ceļa uzturēšanai, kaut vai lai reizi gadā nogreiderētu. Kur tā paliek? Vai skolu tīkla sakārtošana un ceļu uzturēšana tiks vērtēta kopā?” interesējās Amatas novada vadītāja.

Tā kā skaidras atbildes uz konkrētiem jautājumiem novadu vadītāji nesaņēma, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina: “Nav vērts uzdot jautājumus ministrijas pārstāvei, kura nevar atbildēt. Pašvaldību vadītājus interesē konkrētas, nevis vispārīgas lietas. Rakstīsim vēstules ministrijai, prasīsim atbildes. Plāno­šanas reģions strādā ar dokumentiem, mūsu viedoklis izplēn, puse ceļu Vidzemē aizvien ir sliktā stāvoklī. Kolēģi arī rosina uzaicināt satiksmes ministru, jo ceļi katrā novadā ir aktualitāte.”

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs atgādināja, ka ar programmu jāiepazīstina pašvaldības. “Formāli reģionā tā tiek saskaņota. Bet svarīgi, lai mūs saklausa arī programmas izstrādes laikā. Ir vajadzīga programma, kas tiek pildīta,” sacīja Laimis Šāvējs un piebilda, ka saruna būtu daudz asāka, ja to dzirdētu iedzīvotāji.

Plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde notika Ieriķos, uzņēmumā “Ekju”. Tas pirms diviem gadiem tika godināts kā Vidzemes veiksmes stāsts. Vidze­mes pašvaldību vadītāji ar interesi izstaigāja ražotni, atzinīgi novērtēja sasniegto un ieceres.

SIA valdes priekšsēdētājs Māris Danieks atklāja, ka “Ekju” plāni ir desmit gados panākt 30 miljonu eiro apgrozījumu gadā, tāpēc svarīgi ieviest modernas tehnoloģijas. Ir apstiprināts projekts par miljonu eiro investīcijām, kopā ar sadarbības partneri tiks būvēta koģenerācijas stacija.

“Latvijā par “Ekju” zina maz, daudzi nav pat dzirdējuši, jo ražojam lielākoties eksportam. Bet drīz būs pārsteigums, par ko dzirdēs arī Latvijā,” atklāja uzņēmuma izpilddirektors. Ražotnē strādā 170 cilvēki, un Māris Danieks atgādināja: “Ja darbinieki ir laimīgi, arī klienti būs laimīgi.”

“Ekju” velta atzinīgus vārdus Amatas novada pašvaldībai, kas atbalsta uzņēmējus, uz ražotni Ieriķos tika noasfaltēts ceļš.

“Mēs varam daudz runāt, ka paš­valdībām jāatbalsta uzņēmēji, un spriest, kā to izdarīt. Ieriķos redzam, kā uzņēmums, kas tika nominēts kā Vidzemes veiksmes stāsts, attīstās, un pašvaldības re­ālais atbalsts ir sakārtotā iela uz ražotni,” vērtēja Hardijs Vents.