Ziņas

Sabiedrība

Vides aizsardzība un saimniekošana – dažādas intereses

Satraukti. Jānis Kuzmans (no kreisās), Jānis Endele, Maija Beķere un Māra Žēpere neizprot dabas aizsardzības plāna izstrādes nepieciešamību un pārspriež, kā tas ietekmēs viņu saimniekošanu.Foto: Sarmīte Feldmane

SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādājis Aizsargājamo ainavu apvidus (AAA) “Vecpiebalga” dabas aizsardzības plānu no 2016. gada līdz 2028. gadam. Izstrādātā plāna redakcijas sabiedriskā apspriešana Vecpiebalgas kultūras namā bija kopā sasaukusi vairāk nekā simts piebaldzēnu no Vecpiebalgas, Inešu un Taurenes pagastiem. Paredzētās pārmaiņas skars šo pagastu zemju un mežu īpašniekus. Sabiedriskā apspriešana izvērtās trokšņaina, vecpiebaldzēnu noskaņojums bija kā Atmodas laikā – esam saimnieki savā zemē, paši arī lemsim. Te nelīdzēja ekspertu mēģinājums kaut ko skaidrot, stāstīt par aizsargājamām dabas vērtībām AAA.

“Atnāca kungi un paziņoja, ka pašvaldībai pēc likuma jāsakārto savas teritorijas, jāizstrādā dabas aizsardzības plāni un ir finansējums, pašvaldībai nebūs jātērējas. Šim plānam būs ieteikuma raksturs. Pašvaldība lems, kas der, kas neder, kopā vērtēsim. Tā arī sapratām, ka mums pateiks, kur ir problēmas, cerējām, ka eksperti palīdzēs, secinās, kur kaut ko neaizsargājam, neizmantojam, kā vajag. Tad pašvaldība pieņems saistošos noteikumus, bet ir tapis plāns, kam būs likuma spēks, un mums būs jādzīvo, kā tajā noteikts,” jau apspriešanas sākumā sacīja Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis un uzsvēra, ka tādu dokumentu pašvaldība nesaskaņos. “Latvijas un Vecpiebalgas novada iedzīvotāji un uzņēmēji atbilstoši Latvijas Republikas un Vecpiebalgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam un Vecpiebalgas novada teritorijas plānojumam 2013. – 2025.gadam iegādājas īpašumus par simtiem tūkstošiem eiro, izstrādā attīstības projektus, būvē un būvēs dzīvojāmās un rūpniecības ēkas u.c. Iepriekš minētie dokumenti ir saskaņoti visās instancēs, tai skaitā vides pārvaldē. Ja plāns tomēr tiks apstiprināts, viss iepriekš ieguldītais un plānotais būs neaprēķināmi zaudējumi uzņēmējiem, iedzīvotājiem un mūsu lauku novada attīstībai, ar to projekta izstrādātāji nerēķinās. Vai mēs varam ticēt Valsts plānošanas dokumentiem? Vai pēc gada kādam atkal vajadzēs apgūt naudu, nerēķinoties ar iepriekšējiem plāniem un mūsu iedzīvotājiem?” viedokli skaidroja Hugo Duksis.

Vecpiebalgas īpašās vērtības

Eksperti prezentācijā atgādināja par AAA “Vecpiebalga” īpašo nozīmi dabas daudzveidības un vides saglabāšanā Latvijā. Aizsargājamo ainavu apvidus izveidots 1987. gadā, savukārt tajā ietilpstošais dabas liegums “Sproģi” kā dzērvenāju liegums dibināts 1977.gadā. Pašreizējais aizsardzības statuss nostiprināts 1993. gadā likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. 2005. gadā ar grozījumiem šajā likumā AAA “Vecpiebalga” iekļauta “Natura 2000” tīklā. AAA “Vecpiebalga” platība ir 8924 ha (4807 ha ietilpst Vecpiebalgas pagastā, 4049 ha Inešu pagastā un 68 ha Taurenes pagastā). AAA ietilpst 40 ha lielais dabas liegums “Sproģi” Inešu pagastā.

Vecpiebalgas novadā atrodas 105 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, tai skaitā AAA “Vecpiebalga” teritorijā 47. AAA teritorijā atrodas 35 arheoloģijas pieminekļi, 10 arhitektūras pieminekļi, divi vēstures pieminekļi. Lielākās zemes platības aizņem meži un krūmāji (40.5 procenti), 38,5 procenti – lauksaimniecības zemes un atklātās teritorijas, bet ūdeņi gandrīz 18 procentus. Lielākā daļa zemes gabalu (kopskaitā 1046) pieder privātīpašniekiem, un to vidējā platība ir aptuveni septiņi hektāri. Pašvaldības īpašumā atrodas 193 zemes gabali.

AAA “Vecpiebalga” īpaši aizsargājamo biotopu platības aizņem kopā 20,3 procentus no AAA teritorijas, lielāko daļu – stāvošu saldūdeņu biotopi (Eiropas Savienībā un Latvijā aizsargājamu biotopu statusam atbilst gan lielākie ezeri Alauksts, Inesis, Tauns un Nedzis, gan nelielie Bezdibeņa un Sivēna ezers). Otra lielākā biotopu grupa AAA teritorijā ir mežu biotopi, trešā – zālāju biotopi. Mazāk ir purvu biotopu. Šeit konstatētas arī retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Pērn Alaukstā konstatētas retas un aizsargājamas sugas, starp tām – Dortmaņa lobēlija, gludsporu ezerene, vienzieda krastene, pamīšziedu daudzlape, lokanā nitella, sīkā lēpe. AAA līdz šim konstatēti septiņi ES un Latvijā aizsargājamie zālāju biotopi.

AAA “Vecpiebalga” Latvijā jau izsenis atpazīstama kā viena no ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgākajām vietām.

Ne viss, kā vajag

Veicot teritorijas izpēti, konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Tie plāna dokumentā arī aizņem daudzas lappuses. Pēdējā gadsimtā AAA teritorijā notikušās ainavu struktūras izmaiņas, kas galvenokārt saistāmas ar meža platību pieaugumu. Apmežošanās rezultātā mainās ainavu struktūra un samazinās vizuāli uztveramo ainavu areāli. Piesārņojumu ar biogēnajiem elementiem veidojusi notekūdeņu iepludināšana ezeros vairākus gadu desmitus. Meža biotopus visvairāk apdraud saimnieciskā darbība (izciršana, hidroloģiskā režīma regulēšana), jo vairumam meža biotopu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanai nepieciešams pilnīgs neiejaukšanās režīms. Nozīmīga ir meliorācijas ietekme, mežaudzes nosusinot. Negatīvu ietekmi rada bebru darbības radītās hidroloģiskā režīma izmaiņas.

Secināts, ka aizsargājamām sugām nepieciešamie apstākļi var tikt uzskatīti par traucēkli teritorijas saimnieciskai izmantošanai; ekonomiskās attīstības apsvērumi prevalē pār teritorijas aizsardzības apsvērumiem.

Lai nosargātu unikālo

Lai mazinātu ietekmes, ir izstrādāti vairāki apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, kā arī apsaimniekošanas pasākumi un funkcionālais zonējums. AAA “Vecpiebalga” tiek piedāvāts četras zonas – dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Dabas lieguma zona ietver pašreizējo dabas liegumu “Sproģi” un daļu no Eiropas nozīmes aizsargāmajiem biotopiem. Dabas lieguma zonā iekļautas mežaudzes, kas atzītas par īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuru aizsardzībai saskaņā ar spēkā esošo Latvijas normatīvo aktu prasībām veidojams mikroliegums. Ierobežota saimnieciskā darbība nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos biotopos.

Alauksta ezers iekļauts dabas parka zonā. Vislielāko platību aizņem piedāvātā ainavu aizsardzības zona, kas ar saviem nosacījumiem ļaus uzturēt AAA “Vecpiebalga” esošo mozaīkveida ainavu.
Neitrālā zona ietver apdzīvotas vietas un valsts nozīmes ceļus.

Īpašumiem ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, kas aizņem apmēram 80 procentus no kopējās teritorijas, īpaši ierobežojumi nav paredzēti, taču to nevarētu teikt par dabas lieguma un dabas parka zonām. Aptuveni 214 ha no AAA teritorijas aizņem īpaši vērtīgi dabisko mežu biotopi, kuru saglabāšanai paredzēts neiejaukties mežaudžu dabiskajā attīstībā, kas nozīmē – neveikt saimniecisko darbību. Par šīm platībām īpašnieki varēs saņemt kompensācijas, kuras lielums atkarībā no aizliegtās cirtes veida ir 45 – 160 EUR/ha gadā. Dabas aizsardzības plānā noteikti arī daudzi citi ierobežojumi. Maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir 1,5 hektārs. Kailcirtē saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot gadījumus, ja apsaimniekojamā meža platība vienā kadastra vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par desmit hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs mazāka par trim hektāriem. Gadījumos, kad no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai, uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav pieļaujama.

Tie ir tikai būtiskākie ierobežojumi, kas visvairāk uztrauc vecpiebaldzēnus.

Grib paši būt saimnieki

Lai gan eksperti vairākkārt uzsvēra, ka ierobežojumi nav lielāki kā bijuši un par visu var diskutēt, aicināja zemju un mežu īpašniekus rakstīt priekšlikumus un iebildumus un kopā vērtēt, kas būtu labojams vai maināms, sanākušie pauda sašutumu par to, ka tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi un paši vairs nevarēs saimniekot savos īpašumos. Kad sākās viedokļu apmaiņa, ekspertu mēģinājums kaut ko skaidrot zālē netika sadzirdēts. “Tagad pieņems, un ar to viss beigsies, būsim pazaudējuši savus mežus un zemi,” cits caur citu viedokli pauda piebaldzēni.

“Piebalga kā brīvi zemnieki pastāv 200 gadus. Šī Piebalga ir mūsu radīta vide. Vai piebaldzēni ir apmierināti? Droši vien ne, jo pašiem to veidot ir bijis maz laika. Kāda organizācija finansē plānu, un tai ir uzdevums, lai te cilvēki nestrādātu, bet saņemtu nabaga maizi, pieradināt viņus, ka nav jākopj savi meži, savi lauki. Zinām taču, ka lēmums tik un tā tiks pieņemts, mums jāpanāk, lai tie saimnieki, kuri nav mierā, ka kāds viņus regulē un uzspiež savu gribu, dara, ko var. Pašvaldībai jāraksta uzreiz uz Ministru kabinetu, lai tādas muļķības turpmāk nenotiktu,” sacīja Vilnis Beķeris. Viņa atbalstam visi zālē sēdošie pacēla rokas.

Jānis Endele uzsvēra, ka savā īpašumā nav redzējis nevienu ekspertu, kurš pa vienīgo ceļu būtu ienācis. “4.maijā es balsoju par Latvijas neatkarību, bet tagad cienījami zaļie cilvēciņi paņem manus īpašumus. Un ne jau kaut kā, bet ar labiem mērķiem – uzlabot Vecpiebalgu, manu dzīvi. Satversme vēl nav likvidēta, 105. pantā teikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Jums nekas nesanāks,” viedokli pauda Jānis Endele. Viņa teikto piebaldzēni atbalstīja ar vētrainiem aplausiem.

Diskusijas raisījās par to, vai visi īpašnieki nav jāinformē par apspriešanu. “Likumdevējs paredzējis, ka par sabiedrisko apspriešanu paziņo 14 dienas pirms tās. Tā arī bija. Tikai apspriežamais plāns parādījās dažas dienas pirms apspriešanas. Kurš var pagūt izlasīt 163 lappušu biezo dokumentu, izpētīt?” bilda Hugo Duksis.

Piebaldzēni vairākkārt uzsvēra, lai eksperti konkrēti norāda, kādu kaitējumu viņi ir videi un dabai nodarījuši. Līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad kāds būtu sodīts par nelikumīgu vai kaitniecisku rīcību. “Vai ne tādēļ, ka mums svarīgi, kāda vide ir Vecpiebalgā, vai ne mūsu sapratnes un saimniekošanas dēļ te nav saglabājušās tās vērtības? Vai esam nošāvuši kādu vērtīgu putnu, iznīcinājuši retos augus? Tie ir mūsu mežos un pļavās tāpēc, ka mēs tos sargājam. Nu jau būs tā, ka saimnieks, kad gribēs, nedrīkstēs mežā ieiet,” ekspertiem skaidroja kāds piebaldzēns.

Vislielākais sašutums bija par to, ka nedrīkstēs sadalīt īpašumus. Vairāki uzsvēra, ka tos grib nodot bērniem, grib, lai viņi uz mantotās zemes ceļ māju un dzīvo, saimnieko. Vairāki lielāku mežu īpašnieki bija īpaši nikni. Izskanēja pat, ka, kamēr nav plāns apstiprināts, cirst, cik jaudas, bet pļavas, kur aug retie augi, noindēt, jo uz tādu rīcību viņi tiek provocēti. Ekspertiem vien atlika noplātīt rokas par šādiem vārdiem.

“Mūs tura par muļķiem, neļausim!” saucieni vairākkārt pāršalca zāli. Tāpat ironiska bija piebaldzēnu attieksme pret piedāvātajām kompensācijām. “Par grašiem mūs nenopirks!” skanēja iebildumi.

“Mums piedāvā, ka katrs var iet un runāt. Katram kaut ko apsolīs, mēs tā neesam ar mieru. Lūdz rakstīt individuāli, bet jāraksta visiem kopā uz Ministru kabinetu, priekšlikumi, kas nonāks vērtētājiem, nekam nederēs, viņiem maksā par to, ko dara. Pašvaldība raksta vēstuli, mēs parakstāmies,” ierosināja Maija Beķere.

Tā kā par plānu vienīgais ieteikums bija – tāds nav vajadzīgs, jādara iespējamais, lai tādu neapstiprinātu, vecpiebaldzēni vienojās vākt parakstus.

Aizstāv savas intereses

Vairāk nekā 800 vecpiebaldzēni parakstījuši vēstuli. Tajā uzsvērts: “Dabas aizsardzības plāna pasākumi nedrīkst lielā apjomā ierobežot uzņēmējdarbību novadā, izraisīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un papildus slogu uzņēmējiem, samazināt iedzīvotāju labklājības līmeni, bet, tieši otrādi, to ieviešanai jāpieļauj infrastruktūras attīstīšana, jaunu darba vietu un produktu radīšanu, vienlaikus nodrošinot augstu dabas aizsardzības līmeņa saglabāšanu. Ja notiek pretējais, tad kaut kas tiek darīts nepareizi!

Vecpiebalgas novada pašvaldība un iedzīvotāji apsaimnieko savus īpašumus atbilstoši likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, ievēro “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumus”, Zvejniecības likumu, Aizsargjoslu likumu, “Natura 2000” un citus spēkā esošos normatīvos aktus. Vecpiebalgas novada pašvaldība uzskata, ka aizsargājamās teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma izmaiņas pašreizējā situācijā nekādā veidā nestimulēs tautsaimniecības attīstību novadā un iedzīvotāju labklājību. Tas izraisīs ilgas, smagas diskusijas un domstarpības, kas uz vairākiem gadiem apturēs ne tikai dabas aizsardzības interešu ievērošanu, bet daļēji arī Vecpiebalgas novada attīstību.

Uzskatām, ka jāstrādā pie pašreizējā regulējuma ieviešanas. Šeit galvenā problēma ir ekonomiskā situācija valstī un naudas trūkums dabas aizsardzības vajadzībām. Uzliekot papildu slogu ar zonējumu izmaiņām, mērķis netiks sasniegts!”