24.augustā tikās Cēsu Olimpiskā centra kapitāldaļu turētāji, lai lemtu par daļu pārdali. Līdz šim Cēsu Olimpiskā centra daļu sadalījums bija šāds: Priekuļu novada pašvaldībai un Latvijas Olimpiskai komitejai katrai piederēja 40 procenti, pārējie 20 procenti – Cēsu novada pašvaldībai. Pēdējā gada laikā vairākkārt rakstīts par pašvaldību mēģinājumiem mainīt daļu daudzumu. Priekulieši vienmēr aizstāvējuši paritātes principu, cēsnieki vēlējušies dabūt sev vairākumu. Cēsu domes deputāti bija pat gatavi visu atdot Priekuļu domei, taču priekulieši, saprotot, ka vieni to nevar pavilkt, nepiekrita, bet tagad pieņēmuši lēmumu nodot savas daļas bez atlīdzības Cēsu novada pašvaldībai.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone norāda, ka patiesībā šis nav jauns lēmums, tikai tagad nolemts, ka arī kustamā manta tiek nodota bezatlīdzībā Cēsu pašvaldībai: “At­klāts ir jautājums par nekustamo īpašumu, proti, par trases daļu, kas atrodas uz Priekuļu novada pašvaldības īpašuma. Cēsnieki vēlējās arī to saņemt bez atlīdzības, taču mūsu deputāti lēma, ka to piedāvās nomāt, pašvaldībām vienojoties par cenu. Tas tomēr ir nekustamais īpašums, gluži bez atlīdzības to neesam gatavi atdot.

Savas daļas atdot cēsniekiem gribam ar nosacījumu, ka mūsu novada iedzīvotāji arī turpmāk varēs centru izmantot. Cēsis negribēja kopā darboties, to pieņemam, bet esam ieinteresēti, lai šī bāze pastāvētu un attīstītos.”

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, ka ar nekustamā īpašuma nomu nevajadzētu būt problēmām, šis jautājums tiks atrisināts. Līdz ar to vairs nav šķēršļu daļu pārņemšanā, arī kapitāldaļu turētāju sanāksmē visas puses to vienbalsīgi atbalstīja.

Uz jautājumu par bāzes nākotni J. Rozenbergs norādīja, ka deputātiem vispirms jāpieņem lēmums par sporta infrastruktūras apsaimniekošanu Cēsu novadā: “Viens no risinājumiem varētu būt tāds, ka Cēsu Olimpiskais centrs ir sporta infrastruktūras apsaimniekotājs visā novadā, ieskaitot stadionus, sporta zāles. Pēc šī lēmuma pieņemšanas tiks sludināts konkurss valdes priekšsēdētāja amatam.”

Ar esošo Oimpiskā centra vadītāju Aināru Amantovu panākta vienošanās, ka viņš turpinās darbu līdz 1.novembrim, un šobrīd viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sagatavot nepieciešamo inventāru un tehniku ziemas sezonai, lai var ražot sniegu, gatavot trases.

“Viens no uzdevumiem jaunajam valdes priekšsēdētājam būs izstrādāt stratēģiskās attīstības plānu visam Olimpiskajam centram, ne tikai slēpošanas – biatlona bāzei. Gribam panākt, lai centrs iegūtu nākamo līmeni – reģionālo statusu -, bet tam nepieciešams, lai tajā būtu pārstāvēti septiņi olimpiskie sporta veidi. Tad varēsim runāt ar LOK par statusa maiņu. Līdztekus jāsāk aktīvs darba pie finanšu līdzekļu piesaistes, meklējot visas iespējas piesaistīt papildu finansējumu gan valsts līmenī, gan meklējot to ārvalstu fondos,” saka J. Ro­zenbergs.