Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas domju deputāti bija aicināti uz konsultācijām par Cēsu novada apvienoto administratīvo teritoriju.

Tādu piedāvāts izveidot administratīvi teritoriālās reformas gaitā. Septiņas pašvaldības bija kupli pārstāvētas, un deputāti pau­da savu viedokli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, valsts sekretāra vietniekam reģionālās attīstības jautājumos Aivaram Drau­diņam un etnoģeogrāfam Jānim Turlajam.

Ministrs atgādināja, ka šī reforma tiek īstenota jau kopš 1998.gada. Novadu reformu savulaik vērtēja Satversmes tiesa un atzina, ka teritoriju robežas drīkst noteikt Saeima, bet, kā paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta, robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu. 2013.gadā, izvērtējot 2009.gada reformu, secināts, ka plānotie mērķi un kritēriji nav sasniegti. Jau tad nolemts iesākto turpināt un veidot lielākas pirmā līmeņa pašvaldības.

“Cik iedzīvotāju jābūt pašvaldībā, tas nav abstrakts skaitlis. Viss atkarīgs no tā, kādas funkcijas uzticētas pašvaldībai. Latvijā tās ir 111, bet Francijā, piemēram, pirmā līmeņa pašvaldībām tikai četras. Lai funkcijas īstenotu, nepieciešami administratīvie resursi,” sacīja ministrs un uzsvēra, ka 60 pašvaldības Latvijā pēc iedzīvotāju skaita neatbilst likumam, pēc pieciem gadiem tādu būs vairāk nekā 70. Novadu administratīvajās teritorijās iedzīvotāju skaits ir ļoti atšķirīgs – no tūkstoša līdz 33 tūkstošiem-, bet funkcijas jāpilda vienādas.

“Diemžēl atšķirības palielinās. Ir jādomā, kā valstī, kur sarūk iedzīvotāju skaits, varēsim nodrošināt pašvaldību pakalpojumus. Jau tagad ir novadi, kas administratīvajām izmaksām tērē ceturto daļu budžeta. Un tāda ir objektīvā situācija,” uzsvēra J.Pūce, atgādinot, ka pārvaldībā jāpanāk augstāka efektivitāte un to var izdarīt. Pašvaldības pašas lemj, nevis ministrija vai valdība nosaka, kā to vislabāk panākt. Lielākos novados būs izaicinājums nodrošināt iedzīvotāju pārstāvniecību, līdzdalību un vietējās identitātes saglabāšanu.

“Laukos nodarbināto skaits samazinās, un tā būs arī turpmāk. Darba vietas veidojas attīstības centros. Administratīvi teritoriālā reforma ir Latvijas interesēs, un tā tiks īstenota,” sacīja ministrs.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte uzsvēra, ka novads jau piedzīvojis divas reformas un no trešās nebaidās. “Nekur stāstā un apkopojumospar šodienu un nākotni nedzirdējām par teritorijām. Dzirdējām, ka cilvēkiem būs labāk, bet valsti taču veido cilvēki un teritorija. Mūsu novadā 65 procentus veido meži, un gaidīt, ka te būs biezi apdzīvotas vietas, nevaram. Bet meži nes Latvijai naudu. Par to netiek runāts.

Nepiekrītu, ka mazie novadi neapgūst Eiropas Savienības fondus. Pie tagadējās kreditēšanas sistēmas īstenot piecus lielus projektus var būt problēmas. Esam attīstījuši visus pagastus, izstrādājām katra attīstību, nesolot, ka viss būs labāk, bet strādājam mērķ­tiecīgi. Vai lielākā novadā dzīve uzlabosies? To neredzu. Ieriķi ir piemērs, kā attīstās maza teritorija. Ieriķos dzīvo 455 iedzīvotāji un ir 347 darbavietas. Līdz šim pašvaldība ir nodrošinājusi ātru lēmumu pieņemšanu,” viedokli pauda E.Eglīte un pastāstīja, ka interesantu priekšlikumu ierosinājuši bijušie novada deputāti – pagastos vajadzētu ļaut vēlēt savus vecākos, kuri būtu saikne ar lielo novada domi.

Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs uzsvēra, ka reforma ir vajadzīga. Viņš arī atzina, ka vajadzīgas otrā līmeņa pašvaldības. “Nav pārliecības, ka dzīve laukos kļūs labāka. Zinot cilvēku skaitu, izglītību, kvalifikāciju – tas ir tikai apgalvojums. Reforma ir komplekss projekts, kuram nav ekonomiskās analīzes. Redzam, ka iedzīvotāju teritorijā kļūst mazāk,” sacīja L.Šāvējs un kā jau piebaldzēns atgādināja, ka “Mērnieku laikiem” šogad 140 gadi un notiek reforma.

Cēsu novada domes deputāts Andris Melbārdis pastāstīja, ka dzīvo Vaives pagastā, strādā Priekuļu pagastā, bet sieva Cēsīs. “Tepat vien blakus esam. Esmu uzņēmējs, un man vienalga, kur radu savu produktu, ja vien ir bāze, kur to darīt. Uzņēmējam vajag infrastruktūru, lai attīstītos. Un tā ir centrā kā Ieriķos, abās Piebalgās, ne lauku vidū. Jābūt pieejamiem ceļiem. Kādi tie ir laukos, zinām. Labi, ka Vaives pagastu iekļāva Cēsu novadā, jo ceļi kļuva labāki. Vidēji parēķinot, katrs vaivēnietis no budžeta saņem vairāk nekā cēsnieks. Savulaik piedalījos kolhozu privatizācijā, arī Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā, vēl tagad, 20 gadus pēc tās, daži kaimiņi viens ar otru nerunā. Ļoti negribētos, ka notiktu kas līdzīgs. Arī cēsnieki nav tie, kas aicina, lai reforma būtu, esam tādi paši kā citi novadi. Aicinu visus kopā uz mierīgu sadarbību. Būt lauciniekam novadā nemaz nav slikti,” viedokli pauda Cēsu novada domes deputāts.

Amatas domes deputāts Andris Jansons atgādināja, kad apvienojās Amatas un Drabešu pagasts novadā, pirmais Vidzemē, solīja noasfaltēt ceļu uz Ģikšiem. 19 gadus to gaida. Pavasarī ceļš mēdz būt neizbraucams, veikaliem Skujenē pat nevar pievest preces. Reforma un ceļu sakārtošana, pēc novadu vietvaru pārstāvju domām, ir visciešāk saistītie jautājumi.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzina: “Lai kādi būtu mūsu argumenti un skaitļi, reforma būs – kā teica ministrs. Mēs varam tikai palīdzēt ar racionāliem ieteikumiem. Viss tiek vērsts uz centralizāciju. Frāze – labāks pakalpojums – neiztur kritiku. Mazā novadā viss notiek ātrāk, nav tādas birokrātijas.” H.Vents arī uzsvēra, ka situācijas mainās, ja gada sākumā novadā bija deklarēti 3945 iedzīvotāji, tad tagad 4711. Daudzi pirms gada diviem izdeklarējās, jo bija izdevīgi deklarēties citur.

Noklausījies jautājumus un priekšlikumus, ministrs J.Pūce atzina: “Saprotu, ka gribat drošību, bet to iedot nevaru, jo viens lēmums neko negarantē. Tagad vienīgais, par ko varam būt droši – ja neko nedarīsim, būs tikai sliktāk. Neredzu, kā pašreizējā pašvaldību struktūra var nodrošināt ilgu un kvalitatīvu pakalpojumu. Saprotu, ka gribat visus jautājumus atrisināt uzreiz, ka tiek teikts, kamēr nebūs izglītības, ceļu tīklu, sabiedriskā transporta tīkla reorganizācijas, nevajag runāt par administratīvi teritoriālo reformu. Taču ar kaut ko ir jāsāk. Nav gatavas receptes, un ceru, ka kopā izdosies īstenot labāko reformu.”

Pēc konsultācijām ministrs “Druvai” atzina, ka saruna par perspektīvo Cēsu novadu bijusi pragmatiska. “Argumenti lietišķi, ir jautājumi, uz kuriem vēl jāmeklē atbildes. Pašvaldību vadītāji sāk ieklausīties. Kopā mums jābūvē labākais modelis. Tiks uzklausīts un izvērtēts katrs priekšlikums,” sacīja J.Pūce.

Šodien ministrs Smiltenē tiekas ar Raunas, Apes un Smiltenes novadu deputātiem, lai runātu par perspektīvo Smiltenes novadu.