Straupieši visos laikos interesējušies par sava pagasta, kādreiz Hanzas savienības pilsētas, vēsturi. Īstenojot projektu “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”, tiek domāts, kā vēsturi iekļaut tūrisma jomā. Lai to darītu, vispirms vēstures notikumi jāizzina, tad ar Eiropā pazīstamo Hanzas zīmolu varēs iesaistīties tūrisma maršrutos – vispirms vietējā, tad nacionālā un starptautiskā līmenī.

Mazstraupes pilī pāris desmiti interesentu bija atnākuši uz interesantās vēstures stundu, kurā brīvkungs Klauss fon Rozens no Hamburgas stāstīja par Rozenu dzimtas gaitām Straupē un tās apkaimē, kā arī Straupes vēsturi.
Rozenu dzimta ar Straupi saistīta gadsimtus. “Tikai izņemot laiku, kad bija dzelzs priekškars, un vēl tos gadus, kad Lielstraupe nepiederēja mūsu dzimtai,” atgādināja Klauss fon Rozens. Viņa tēvs savulaik izveidoja Rozenu ģimenes apvienību, un Klauss visu mūžu interesējas un vāc ziņas par dzimtas vēsturi. Pavisam pasaulē dzīvo ap 500 Rozeniem piederīgo, viņi izveidojuši divas dzimtu apvienības. 2009.gadā Rozenu dienās Straupē bija sabraukuši 70 Rozeni.

Rozeni šajā pusē ieradās kā bruņinieki. “1211.gadā par Idumejas foktu kļuva Teodorijs, un tas bija Rozulā. Mazdēls Otto jau bija Rozens, viņš bija bīskapa pilnvarotais augstākais tiesnesis un Turaidas advokāts, jaunākais brālis Voldemārs de Rozens bija bīskapa ārlietu ministrs. Viņš 1323. gadā, kad lietuvieši Ģedimina vadībā sakāva bīskapa karaspēku, Viļņā panāca miera līgumu,” dzimtas senāko vēsturi pastāstīja Klauss fon Rozens, kā arī piebilda, ka Roopa nozīmē upe, tās otrajā pusē, Baukalnā, bija baznīca. “1292.gadā hronikā tiek minēts Johans no Roopas. Tātad tā bija apdzīvota vieta, nevis pils. 1303.gadā jau runāts par Roopas mantojumu, tad seko Roopas pilsēta,” Straupes senāko vēsturi, kad tā vēl bija Roopa, izstāstīja Klauss fon Rozens.

Hanzai svarīgi bija ceļi uz Vitebsku, Pleskavu, un Straupe bija pa ceļam. Tā bija svarīga ne tirdzniecībai, bet cauri braukšanai. Tas arī izskaidro, kāpēc vēlāk tā vairs nebija tik nozīmīga. Straupes teritorijā būtiska loma bijusi Kūdumam, jo tur bija vilnas apstrāde. Kūdums igauniski nozīmē vilnas apstrāde, izstrādājumi. Ap 16. gadsimtu Straupes loma samazinājās.

1355.gadā Straupe pieminēta kā pilsēta, 1385.gadā kā Rozenu rezidence. 1375.gadā Straupes ļaudis iegādājās tirdzniecības tiesības no Lībekas un Rīgas. Viņi varēja uzstāties pret saviem kungiem Rozeniem. 1475.gadā pirmoreiz tiek pieminēta Lielstraupes pils.

Klauss fon Rozens stāstīja par gadsimtiem, cilvēkiem, kuri tolaik dzīvoja, strādāja, uzturēja, pārbūvēja pili. Aizvien dažādas leģendas ir par 1905.gada notikumiem. Publicēts arī, ka Rozeni pili paši nodedzinājuši, jo jau bijis domāts par pārbūvi un cerēja saņemt apdrošināšanas naudu. Ka tā nav bijis, uzsver Klauss fon Rozens, to izpētījusi arī vēsturniece Pārsla Pētersone. “Tas stāsts radās padomju propagandas iespaidā,” atgādināja Rozenu dzimtas pārstāvis.

50 gadus pēc dedzināšanas kāds vietējais Eduards Inzulis rakstījis paskaidrojumu, ka viņš uz dedzināt paredzēto ēku nesis petroleju. “Pils īpašnieki tolaik bija politiski aktīvi un liberāļi, tādi nepatika sociālistiem. Tas viens no iemesliem, kāpēc Rozenu ģimene aizbrauca uz Rīgu. Tad arī pils nodega. Pils bija apdrošināta, un apdrošinātāji izmaksāja kompensāciju, jo pili bija nodedzinājuši citi,” stāstīja Klauss fon Rozens. Tā arī bijis, un no arhīva materiāliem var uzzināt, kā viss noticis.

Pils tika atjaunota 1909.gadā. Tad sekoja Latvijas brīvvalsts agrārā reformā. Pils īpašniekam no 6000 hektāru tika atstāti 50 un ēkas. 1939.gadā Rozeni pameta Latviju, par īpašumu saņemot kompensāciju. “Tā bija tik maza, ka Rozeni, ko varēja, par simbolisku samaksu pārdeva tiem, kuri viņiem kalpojuši, dāvināja arī baznīcai, nevis tāpat vien atstāja valstij. Tā mani senči, uzvārdā Velveļi, par simbolisku samaksu tika pie “Mazās pils”,” stāstīja Mikus Zelmenis. Padomju vara to pēc dažiem gadiem atņēma, bet 90.gados Mikus tēvs to atguva. “Cenšos ēku atjaunot un tajā dzīvot,” pastāstīja Mikus.

Ar Rozenu dzimtu saistīta Straupe, saistīta Hanzas savienība. Jautāts, vai Rozeni nedomā atgriezties Straupē, Klauss fon Rozens vien pasmaidīja un teica: “Ja būs iespējas, iegādāsies Lielstraupes pili, varbūt kāds nopirks to, nevis īpašumu kādā eksotiskā zemē.”

Ik vasaru Rozenu dzimtas pārstāvji ciemojas Straupē. Straupes baznīcas gide Ausma Antonišķe pastāstīja, ka pērn vasarā bija atbraukusi kāda kundze, nolikusi puķītes uz kapa plāksnes, kur rakstīts viņas vectēva vārds. Šovasar bijuši četri jaunieši, kuri savukārt stāstījuši, ka pērn te bijusi viņu vecmāmiņa. Tas ir stāsts par Otto fon Rozena ģimeni. Viņš dzimis Straupē, miris Švērinā.

Inta Ekerte tikai nesen sākusi cept Hanzas kukulīti – gardum gardu torti. To dāvanā saņēma senās dzimtas pārstāvis. Protams, arī Straupes, Hanzas pilsētas, suvenīrus.