Ziņas

Sabiedrība

Vēstures iepazīšanai piederas tirgus

Garšvielas vilina. Arī Viduslaiku dienas rīkotāji un dalībnieki gatavi patukšot savus maciņus.

Viduslaiku diena Ronnenburgā ik pavasari kļūst aizvien notikumiem bagātāka, un tradīcija iemanto lielāku interesentu pulku.

Gan lai iepazītu Raunu, gan apmeklētu gadatirgu, gan saturīgi un interesanti pavadītu laiku, ar katru gadu Viduslaiku dienu kalendārā iezīmē kaimiņi un arī tālumnieki.

“Aizvien vairāk domājam par dažādu viduslaiku aktivitāšu piedāvāšanu,” saka Raunas muzeja vadītājs Edgars Plētiens, bet pagasta kultūras dzīves organizatore Linda Kručāne uzsver, ka svarīgi, lai visas dienas garumā gan raunēniešiem, gan viesiem būtu, ko darīt, gaidītu kāds piedzīvojums.

Šajā reizē jo liela interese bija par bruņinieku cīņām, kuras rādīja “Araisis”, meitenes izmēģināja viduslaiku sievietes skaistuma noslēpumus, katrs puika gribēja uzvilkt vismaz bruņinieku cepuri, veiklākie mērojās loka šaušanas prasmē. Bet … teju katrs raunēnietis, kurš nāca no pilsdrupu puses, mājās nesa kādu puķu vai augļu kociņa stādu.
“Tāds tirgus ir labs, te nav rūpniecības preču, nav kā bodē, bet amatnieku un mājražotāju gatavotais,” tirgus apmeklētāji dalījās iespaidos.

Viena no pazīstamajām Raunas saimniecībām “Mežnoras”, kas audzē zemenes, bija atvedušas pirmās ogas. Saimnieks Aivars Urbasts atzīst, ka tirgus Raunā ir izdevies, jo ir daudz pircēju un tirgotāju. Arī viņa piedāvātajiem mājas vīniem bija noiets.


Meistars Jānis Feldhāns no Valmieras bija atvedis dažādus grābekļus un izkapts kātus. “Labu izkapts kātu grūti nopirkt. Vīrs gan saka, ka dārgs, bet ir viegls, parocīgs, rokā pat nejūt. Arī grābekli nopirkām,” priecīga stāsta raunēniete Anita Ezeriņa, bet dzīvesbiedram Jurim vien atliek pirkumu nest mājās. “Latvietis bez grābekļa iztikt nevar. Kundzēm vajag mazus grābeklīšus kapsētai, lai var gan nokasīt laukumu, gan savilkt skaistas svītras. Kāds vēl arī sienu grābj,” pastāsta meistars, kura vaļasprieks ir koka darbi. Savukārt Regīna Graudiņa tirgū iegādājusies zemeņu stādu puķu podam, arī tomātu, paprikas stādus. “Ātri nopirku, ko gribēju, satiku paziņas, kā jau tirgū,” viņa nosmej. Arī dārzniece Lāsma Riekstiņa ar pircējiem ir apmierināta, kaut arī stādu tirgotāji vairāki. Cilvēki iepērkas kārtīgi.

No Rīgas uz Raunu atbraucis Imants, kurš ražo un tirgo “Jāņa ziepes”, jo ideja ar draugiem par ziepju vārīšanu radusies Jāņos. Viņš gan ar tirgošanos nav īpaši apmierināts. “Tagad visi pērk stādus. Uz Raunu braucu jau vairākus gadus. Ja tirgus maija sākumā, kad tikko saņemtas pensijas, tad cits noiets. Pirms pāris gadiem Raunā tirgus bija pirms Māmiņdienas, tas man bija sezonas labākais tirgus, kad gandrīz visu izpirka,” domās dalās tirdzinieks.

Todien muzeja telpās tika atklāta izstāde “Atver durvis uz Raunas pils pagātni”. Tā apskatāma visu vasaru. “Aicinu paskatīties uz pili no dažādām pusēm arheoloģijas, konservācijas, to, ko pils piedzīvojusi gadsimtos. Arī uzzināt teikas par Raunas pili, to īpašo, ko noteikti vērts ieraudzīt,” stāsta muzeja vadītājs. Katrā ziņā raunēniešu interese par savu pili vienmēr bijusi liela.

Arī tā jau raunēniešu tradīcija – akustiskais koncerts uz ūdens. Šajā reizē uz skolas dīķa muzicēja Kārlis Kazāks. Tāpat kā nakts orientēšanās Raunā, kas, kā jau Muzeju naktī, bija saistīta ar durvīm un saucās “ne-Ieskrien durvīs”. Piedalījās 29 komandas, katrā bija jābūt vismaz diviem. Līdz šim tas rekordskaits.

Nākampavasar atkal Rauna pārvērtīsies par viduslaiku Ronnenburgu un aicinās saturīgi pavadīt laiku, iepazīstot kādreizējās pilsētas vēstures un dabas ievērojamās vietas un šodienas dzīvi.