Divas dienas Cēsu Pils dārzā un Livonijas ordeņa pilī risinājās vasaras vērienīgākie viduslaiku svētki “Vēstures garša”. Svētku centrā bija celts ēdiens. Rīkotāji bija parūpējušies, lai daudzie tūkstoši apmeklētāju varētu ienirt garšas pasaulē un atklāt, cik neatkārtojams un pārsteidzošs bijis ēdiens viduslaikos.

Divu dienu garumā Pils dārzā notika daudzas pavārmākslas nodarbības, kurās meistaru vadībā apmeklētāji varēja papildināt ēst gatavošanas prasmes ar zināšanām par uzturu viduslaikos.

Pirmajā dienā meistarklases bija veltītas atšķirīgu sociālo slāņu virtuvei, svētdien varēja ielūkoties dažādu viduslaiku Eiropas reģionu kulinārijas īpatnībās. Sestdien interesanti bija piestāt pie galda, kur pavārs Valters Zirdziņš gatavoja karaļa cienīgu himeras cepeti. Atbilstoši grieķu mitoloģijai himera ir briesmonis, kurā apvienojušies vairāki dzīvnieki. Izrādījās, arī pavāra gatavotajai “himerai” ir divu dzīvnieku apvienojums – cūkas un tītara.

Pavārs atzina, ka viņam tā ir iespēja izrauties no rutīnas, darot kaut ko neparastāku: “Šobrīd mums ir daudz dažādu izklaižu, bet viduslaikos viena no tām bija ēdiena gatavošana, pagatavojot kaut ko traku. Piemēram, kā šajā gadījumā, sivēnam piešujot tītaru. Pie cepeša liekam daudz saldu garšu – vīģes, safrānu, kanēli, arī ābolus, dažādus zaļumus. Senās receptes liecina, ka tolaik saldas garšvielas izmantotas daudz vairāk, nekā to darām šodien. Tolaik bija ierasta lieta gaļa ar vīģēm, safrānu, kanēli, krustnagliņām.

Kulinārija tolaik bija ļoti augstā līmenī. Nesen Rubenē prezentējām pirmo Latvijā izdoto pavārgrāmatu vācu valodā no 1769.gada. Interesanti, ka šajā grāmatā atradu vairākas šobrīd aktuālas receptes, teiksim, makarūnu cepumu recepti no mandeļu miltiem. Arī kulinārijā, kā daudzās citas jomās, vēsture iet pa riņķi, un mēs tagad darām to, kas kādreiz jau darīts.”

Jautāts par klasisko viduslaiku garšu, V. Zirdziņš to raksturoja ar mums pazīstamo Ziemassvētku garšu, kurā dominē kanēlis, krustnagliņas, salvija, muskatrieksts, ingvers.

Pie viduslaiku dārza apmeklētāji varēja uzklausīt zāļu sievas Līgas stāstījumu par garšvielām, kas audzētas un izmantotas viduslaikos. Tolaik sāli neizmantoja, jo tas bija ļoti dārgs, tāpēc meklēja augus, kas bagātinātu gaļas ēdienu garšu. Bieži izmantoja raudeni, pētersīļus, lupstājus, selerijas.

“Pētījumi snieguši liecības, kādi augu, augļi, dārzeņi lietoti uzturā viduslaikos, un tie tepat arī aug. Daži brīnījās, vai tiešām tajos lai-kos jau bija gurķi. Tiešām bija, un pat vēl senāk. Raudene jeb savva-ļas oregano ir raksturīgs augs Cēsu apkaimei. Te ir kaļķaina augsne, tā iesējusies un labi aug savvaļā,” stāstīja Līga.

Turpat blakus varēja nogaršot mūku vīnu, čiekuru tinktūru, no čiekuriem gatavotas sūkājamās konfektes. Un tā pie katra galda, katrā pils dārza vai pils nostūrī bija kas nogaršojams, uzzināms, saklausāms.
Gan par ēdienu gatavošanu, gan to, kādus traukus lietot un kā rīkoties ar galda piederumiem; kā uzvesties pie galda un godam aizvadīt smalku mielastu; kas jāievēro, klājot galdu un apkalpojot dzīrotājus, kā arī daudz cita interesanta un noderīga.

Svētku rīkotājs un idejas autors Gundars Kalniņš norāda, ka pēdējos gados Viduslaiku dienās galvenais akcents tiek likts uz izglītojošiem pasākumiem: “Gribam, lai apmeklētājs, kurš atnācis, baudījis, redzējis un dzirdējis, aiziet prom, uzzinājis daudz jauna. Tāpēc attālināmies no klasiskajām bruņinieku cīņām un alus dzeršanas sacensībām, kam nav nekāda izglītojošā satura. Aktivitātēm, kas tiek piedāvātas, pamatā ir daudz izlasītas literatūras, atrodot pareizo veidu, kā to pasniegt, cilvēkiem tiek nodots tas, ko viņš pats nekad nelasīs. Gribam, lai Viduslaiku dienās būtu bagātīgas un izglītojošas programmas, kas piepilda pasākumu saturiski.”

Arī daudzie apmeklētāji atzinīgi novērtēja plašo piedāvājumu. Vairāki atzina, ka jau pērn bijuši šajā pasākumā un jau tad zinājuši, ka braukšot atkal, jo plašā informācija, kas tiek iegūta, ir neatsverama. “Protams, var jau kaut kur to izlasīt, bet redzēt pašiem, kā tas top, ka tas tiešām darbojas, ir pavisam kas cits. Svētkos iegūt izglītojošu informāciju, tas ir vislabākais,” atzina Andis un Brigita no Rīgas.

Arī Gundars stāsta, ka saņēmis daudz pozitīvu atsauksmju: “Satiku kundzīti, kurai līdzi garš saraksts, kurā viņa pierakstījusi visu, ko pagaršojusi, ko piedzīvojusi. Protams, viss atkarīgs no katra apmeklētāja attieksmes.” Svētku rīkotājs atzīst, ka gatavošanās tiem ilgst veselu gadu, un jau tagad sākusies gatavošanās nākamā gada Viduslaiku dienām, kuru tēma – bērnība viduslaikos.

“Gribam iesaistīt Cēsu jauniešus, bērnus dažādu amatu prasmju apgūšanā, lai viduslaiku dienās viņi to varētu rādīt un skaidrot citiem. Gribam nevis šo produktu paņemt no ārpuses, bet darīt pašiem. Arī nule aizvadītajos svētkos lielākā daļa dalībnieku bija paši cēsnieki,” teica G. Kalniņš.