Ziņas

Sabiedrība

Vēstures durvju atvēršana

Savā vietā. Podniecības meistari Einārs un Baiba Dumpji no Madonas puses gatavi ne tikai demonstrēt savas iemaņas, bet stāstīt par amata noslēpumiem. Foto: Alens Opoļskis

Kopš jūlija sākuma Cēsu viduslaiku pils dārzā nedēļas nogalēs notiek Viduslaiku amatu dienas, tās ilgs līdz augusta beigām.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs vēsturnieks Gundars Kalniņš atzīst, ka tieši viduslaiku pils un amatu darbnīcas ir galvenais magnēts, kas cilvēkus pievelk laikā, kad visi vairās no iekštelpām, kur jāstaigā maskās.
Apmeklētāju centra vadītāja Ieva Kleine stāsta, ka cilvēku plūsma jau atjaunojusies pagājušās vasaras līmenī, nedēļas nogalēs sasniedzot pat 600 apmeklētājus dienā.

G.Kalniņš saka, ka cēsnieki var lepoties ar to, ka šāds amatnieku saturs ir unikāls Latvijā: “Pirmkārt, te ir zinoši cilvēki, tiešām savu amatu meistari. Otrkārt, kā tikko iznākušā videostāstā par Cēsu viduslaiku pili stāsta kaulu un ragu apstrādes meistars Vies­turs, nekur neatrast vietu, kur kāds necentīsies pārdot savu preci, bet te galvenās preces ir meistaru zināšanas un stāsts. Ap­meklētājs ne tikai var vērot amatnieka darbu, te katrā no darbnīcām atklājas vesela pasaule. Katrā ir zinošs, entuziastisks cilvēks, kurš ļauj atvērt durvis uz vēsturi. Šie cilvēki tiešām ir savas lietas zinātāji, par ko var runāt un stāstīt, zinoši ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā jomā. Ir pasaulē piemēri, kur šādās darbnīcās sagaida cilvēks, kurš it kā prot stāstīt, bet drīz vien var saprast, ka tā nav viņa joma, viņš zina tikai iemācīto tekstu. Mūsu amatnieki ir gan labi stāstnieki, gan praktizējoši meistari, un tā ir visbrīnišķīgākā kombinācija. Piemēram, keramiķi Einārs un Baiba Dumpji no Madonas puses. Baiba ir vēstures doktore podniecībā un vēsturiskajā keramikā, viņa šo jomu zina līdz pēdējām sīkumam. ”

Viduslaiku amatnieku darbnīcas tika uzbūvētas pirms trim gadiem, un tas ļāva veidot regulāru piedāvājumu. G. Kalniņš atgādina, ka tas nav radies tukšā vietā. Pirms tam vairākus gadus reizi vasarā vienā nedēļas nogalē notika Viduslaiku dienas, katru gadu veltītas citai jomai. Bet jau kopš 1997.gada Pils dārzā reizi vasarā bija Andra Geidāna rīkotais Baltijas viduslaiku festivāls un Bruņinieku svētki, kas arī ir daļa no šīs tradīcijas.

Piedāvājums, kuram pamatā gadu desmitu tradīcijas, norisinās divu mēnešu garumā. Katru sestdienu un svētdienu amatnieki, kas tur darbojas, mainās. Tā šīs nedēļas nogalē apmeklētājus gaidīs rokdarbniece, tāsinieks, iespieddrukas meistars, kalējs, ķieģeļnieks, augustā darbnīcās strādās arī krāsu meistare, maizniece, bļodu virpotājs, kaula griezējs, virvju vijējs, mucenieks un citi meistari.

Saturs veidots tā, lai interesanti ikvienam, saka G.Kalniņš: “Ne tikai tam, kurš reizi vasarā atbrauc no Vācijas, Lielbritānijas, citām valstīm, bet arī cēsniekam, valmierietim, citam Latvijas apceļotājam, kurš te iegriežas vairākkārt. Katru reizi viņš tiek pārsteigts ar citu piedāvājumu.”

Amatnieki šeit brauc strādāt ne tikai no dažādām Latvijas vietām. Aizvadītajā nedēļas nogalē darbojās divi meistari no Igau­nijas – seno tērpu speciāliste no Tallinas un akmeņkalis no Hāpsalas.

“Tas bija milzīgs pārsteigums Igaunijas tūristiem, kuri pie šīm darbnīcām pēkšņi izdzirdēja “tere” un tika uzrunāti igauniski,” stāsta G. Kalniņš, kuram pašam nedēļas nogales paiet viduslaiku pilī. “Svarīgi ne tikai tas, ka šie meistari no citām pilsētām un valstīm atbrauc, bet arī tas, ka viņi te atstāj zināšanas un prasmes, ko var pārņemt vietējie amatnieki. Cēsu kokvirpotāju komanda, kurā ir trīs cilvēki, bļodu virpošanu apguva no kāda Igaunijas meistara. Par katru meistaru, kurš iet tradicionālo ceļu, mums ir liels prieks.”

Pēdējos gados Cēsu viduslaiku pils piedāvājums tiešām izaudzis plašs, katrs var atrast ko sev piemērotu, interesējošu. Tā jau sen vairs nav tikai vēsturiska būve, tas ir vesels piedāvājumu komplekss. Līdzās amatnieku darbnīcām te ir viduslaiku dārzs, lukturīšu ekskursijas gida pavadībā, vēl Dienvidu tornī skatāma ekspozīcija “Dzīve uz pulvermucas”, kas veidota, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Rietumu torņa trešajā stāvā joprojām skatām multimediālais “Cēsu pils stāsts”.

G. Kalniņš norāda – galvenais, ka cilvēks dodas prom zinošs, bet nevienu brīdi nav bijusi sajūta, ka viņu kāds centies mācīt: “Bijušas interesantas sarunas, kuru laikā atklājusies nezināma pasaule. Manuprāt, īstais ceļš ir daudzveidība, un šobrīd to spējam piedāvāt. Ja ģimenē viens grib sarunas ar amatniekiem, bet otram tas neinteresē, viņš var skatīt citus piedāvājumus, baudīt mūslaiku tehnoloģiju iespējas, lai atklātu vēsturi. Galvenais, ka ir iespēja izvēlēties. Daudzveidība mudina atbraukt vēl un vēl, jo vienā reizē visu nemaz nav iespējams apgūt.”