Turpinoties Cēsu Sv. Jāņa baznīcas dievnama atjaunošanai, draudze un cēsnieki pirms Lieldienām saņēma laika kapsulu ar vēstījumu no iepriekšējām paaudzēm.

Kad celtnieki no baznīcas jumta spices nocēla kupolu un krustu, bumbas krusta balstā tika atrasta kapsula.

“Tas ir atradums. Pievienotā vērtība šim laikam, kad atjaunojam baznīcu. Restaurācija prasa ātru rīcību, izšķiršanos, kapsulas atvēršana bija lēns, uzmanīgs un ļoti precīzs profesionāļu darbs,” stāsta draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs un atzīst, ka nevienā dokumentā nav fiksēts, ka ielikta kapsula, bet pēc nozīmīgiem darbiem parasti tiek atstāti vēstījumi nākamajām paaudzēm.

Torņa krusta pamatnes apzeltītajā vara bumbā atrastās kapsulas atvēršana notika tikai profesionāļu klātbūtnē. “Sākumā bijašaubas, vai papīrs kapsulā varētu būt labi saglabājies, jo tajā redzami divi ložu caurumi,” atklāj Cēsu Vēstures un mākslas muzeja restauratore Anete Āna.

Kapsula bija aizvalcēta no abiem galiem, kad atvēra vienu, varēja izlasīt uz tās no iekšpuses ar asu priekšmetu vāciski ieskrāpēto: “Johans Freijs 40.gadus vecs un viņa 7 gadus vecais dēls. 1864.g.”

Kapsula bija pilna ar papīriem, lai tos uzmanīgi jo uzmanīgi izvilktu, tika atvērts arī kapsulas otrs gals.
“Lodes nav izgājušas cauri kapsulai. Tās pirmās izkrita uz galda,” stāsta restauratore. Vīstoklis, kas izgatavots no lupatu papīra, abos galos bija apzīmogots, vienam aplikta tāda paša papīra aploksne ar zīmogu, kas liecina, ka tā no Rīgas sūtīta Cēsu maģistrātam. Vīstoklim blakus atradās neliels papīra rullītis. Tajā Johana Freija vēstījums un viņa biogrāfija. Pēc tam tika attīti vēl divi ruļļi ar vēstījumiem. Viens rakstīts uz papīra, otrs uz pergamenta. Tie kapsulā ielikti 1853. un 1864.gadā.
“Kapsula izgatavota no vara sakausējuma, abos galos aizvalcēta un labi saglabājusies. Ņemot vērā vēstījumu vecumu un informāciju, kas izlasāma, atradums ir diezgan unikāls, un būtiski, ka labi saglabājies. Bojājumi ir mehāniski, kaitējumu nav nodarījis mitrums,” vērtē A. Āna.

Vēstījumus izlasījis vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. “Kapsula gatavota pirmajam vēstījumam, kad bija pabeigta baznīcas torņa celt­niecība. Ir aprakstīts, kāds bijis ceļš, lai varētu torni uzcelt, un ka tas bijis jādara. 18.gadsimtā ugunsgrēkā, kā rakstīts vēstījumā, gāja bojā vecgotu stilā celtais baznīcas tornis. Draudzei trūka naudas, tādēļ uzbūvēja pagaidu jumtu, kas kalpoja gandrīz simts gadu. 1831.gadā sāka domāt, ka vajadzētu jaunu torni. Vēstījumā aprakstīts, kā iegūta nauda. No katra latviešu draudzes locekļa, dievgaldnieka pa vienai sudraba kapeikai gadā. Draudzē bija vairāk nekā septiņi tūkstoši locekļu. Savukārt pilsētai un muižām bija jāmaksā atkarībā no zemes platības. Draudzes aktīvākie locekļi meklēja arī ziedojumus. Pils­muižas īpašnieks grāfs Zīverss, kuram bija kontakti cara galmā, kā rakstīts vēstījumā, “ar pazemīgu lūgumu” dabūja no cara Ni­kolaja I tūkstoš sudraba rubļus. Vēl izdevās sadabūt naudu no pēterburdziešiem, un tika sagādāti ap 1400 rubļu. Divdesmit gados bija savākts tik naudas, lai domātu par torņa celtniecību. 1852.gadā sākās darbi, muižas ziedoja kokmateriālus, akmeņus, ķieģeļus. Kā vēsta dokuments, 1853.gada Jurģos sāka celtniecību, oktobrī tornis jau bija gatavs, un tajā ievietoja kapsulu.

Vēstures liecība. Baznīcas torņa lodē atrastā kapsula, priekšplānā

vāciņi un maisiņš ar lodēm. Kreisajā pusē lupatu papīrs, kurā bija ietīti vēstījumu ruļļi.

Var skaidri izlasīt. 1864.gada vēstījums rakstīts uz pergamenta.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Ievaddaļā ir pateicība Dievam, ka tornis tik veiksmīgi celts, ka nav prasījis nevienu cilvēka upuri. Rullī garš uzskaitījums, kas bijuši gubernatori, apriņķa amatpersonas, kādas bija apkārtējās muižas. Arī uzrakstīts, ka Cēsīs praktizējuši trīs ārsti. Nosauktas draudzes amatpersonas. Par ērģelnieku un elementārskolas vadītāju strādājis un vēl citos amatos bijis latvietis Mārtiņš Frīdvalds. Viņš arī ir vēstījuma autors.

No būvdarbu veicējiem pieminēti tikai galvenie. Būvuzņēmējs ir Priekuļu Sārumu māju saimnieks Mārcis Sārums, un klāt pierakstīts – kurš apbalvots ar sudraba medaļu par uzcītību.

Ir nozīmīgas ziņas, ka Cēsīs ir 153 ēkas, 50 ir mūra, pārējās koka. Arī aprakstīts, kas tajā gadā noticis – būvēta Rīgas – Pleskavas šoseja, Liepas muižas īpašnieks Panders ar tvaikonīti veiksmīgi nobraucis pa Gauju, lielā holeras sērga, kas bija Eiropā, prasījusi maz upuru Cēsīs,” ieskatu 1853.gadā rakstītajā vēstījumā izklāsta vēsturnieks.

T.Pumpuriņš arī izskaidro, kāpēc kapsulā ir divi vēstījumi. “1864.gada vēstījumā rakstīts, ka 1853.gadā liktais vara jumts ir bojājies un vajag to labot. Draudzei nav naudas, un uzliek “ angļu dzelzs bleķa jumtu”. To dara vietējais būvuzņēmējs Jānis Kampe. 1864.gada vēstījums kapsulā ielikts pēc Cēsu rātes lēmuma. Mainot jumtu un zinot, kur ir kapsula, bija iespējams ielikt vēl vienu vēstījumu. Laikā starp pirmo un otro vēstījumu Cēsīs ir notikuši nozīmīgi notikumi – draudze sadalījusies, iegādātas jaunas ērģeles, ir jauns mācītājs, uzcelts altāris, iegādāta altārglezna. Pieminēts arī, ka Cēsīs ir zirgu stacija, telegrāfs,” stāsta vēsturnieks.

T. Pumpuriņš atzīst, ka atšifrēt vēstījumus nebijis tik grūti, jo rakstīts kaligrāfiskā rokrakstā, bet daudzi vēstījumos pieminētie uzvārdi jau zināmi. Interesanti, ka kapsulu, kad tiek ielikts otrais vēstījums, uzticēts aizvērt Cēsu meistaram Johanam Freijam. Viņš tātad ielicis aprakstu par sevi, bet, visticamāk, nebūdams drošs, ka papīrs saglabāsies gadsimtus, kapsulas vāciņā ieskrāpēja savu vārdu.

“Atrastie dokumenti jārestaurē. Tiks meklēts finansējums,” uzsver Cēsu muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne. Tāpat arī jānoskaidro, cik vecas ir lodes, kas sabojāja kapsulu. Līdz restaurācijai atradums glabāsies muzejā. Par tā turpmāko likteni pēc restaurācijas lems draudze.

Vēsturnieki nezina daudz stāstu par atrastām laika kapsulām. Pirms vairākiem gadiem kapsula atrasta Jaunraunas pagastmājā. Toreiz muzejam piedāvāts to iegādāties. Bet krājumā nonāca tikai vēstījuma kopija, pats dokuments droši vien glabājas kādā privātkolekcijā. “Kapsulās parasti liek naudu. Tā vēsta par noteikto laiku. Baznīcas tornī atrastajā naudas nebija,” piebilst T. Pumpuriņš.