Ziņas

Sabiedrība

Veselavas pamatskolai jauni datori

Kā pastāstīja Veselavas pamatskolas direktors Uldis Blīgzna, līdz šim datorklasē bijuši tikai pieci datori, stundās bērniem nācies strādāt diviem vai pat trijiem pie viena. Tas krietni apgrūtinājis datora apguvi. Datorprasmi Veselavā apgūst visu klašu skolēni, tiesa, pirmajām klasēm tā ir kā pulciņa nodarbība, bet bērniem ir liela interese par datoru lietām un tikai retais neapmeklējot šīs fakultatīvās nodarbības. “Kad 5. klasē pēc mācību programmas sākas datoru apguve, ir krietni vieglāk strādāt, jo skolēni jau ir ar priekšzināšanām. Jaunie datori lieti noderēs mācībās. Beidzot Veselavas pamatskolu, audzēkņi pārzina lietišķās programmas un darbu internetā. Tas mūsdienās ir ļoti būtiski,” uzsvēra U. Blīgzna.

Salīdzinot Latvijas un Norvēģijas izglītības sistēmas, Farundas pamatskolas direktors Gaute Johansens saka, ka kopumā tās esot ļoti līdzīgas, tiesa, Norvēģijā datori tiekot izmantoti krietni vairāk. Tur katram skolēnam klasē ir pieejams dators, viņš ar to var brīvi strādāt tad, kad tas

nepieciešams. Norvēģijā, atšķirībā no Latvijas, nav speciālo skolu. Tur visi skolēni mācās kopā, tikai ar bērniem, kuriem ir

īpašas vajadzības, strādā papildus. Arī šajā darbā plaši tiek izmantots dators. “Norvēģijā datorizācija ir krietni attīstītāka nekā Latvijā. Piemēram, manai skolai ir sava interneta lapa, kur vecāki var sekot līdz mācību plānam, viņi viegli var iegūt informāciju, kur viņu lolojumiem vajadzētu atrasties. Lapā arī izlasāma informācija slēgtam lapas lietotāju lokam, tā es varu viegli informēt skolotājus. Tas padara krietni ērtāku un operatīvāku skolas darba organizāciju,” pastāstīja G. Johansens.

Jaunās tehnikas dāvātāji paši arī uzņēmās rūpes par datoru uzstādīšanu.