Veselavas muižā tagad apskatāms Ludviga Augusta Mellīna 1798. gadā Rīgāizdotais “Līvzemes jeb abu guberņu un hercogistu Līvzemes un Estzemes un Ozeles provinces atlants” jeb “Livonijas atlants”.

To muižai uzticējis Manfreds Ahtenhagens, Vācijas Muižu asociācijas prezidents, Meklenburgas reģiona Ludorfa muižas īpašnieks. Šo reto izdevumu īpašnieks nodevis pastāvīgā glabāšanā Veselavas muižā.

“Tā nav tikai dāvana vai sens atlants. Tās ir mūsu saknes, vēstures piezīmes un nākotne. Mums uztic vēstures liecību, kuru pētīt, izzināt,” sacīja Priekuļu novada vadītāja Elīna Stapulone un uzsvēra, ka šī Manfreda Ahtenhagena uzticēšanās ir novērtējums darbam, kas ieguldīts muižas atjaunošanā. “Ja mēs nebūtu muižu tiktāl atjaunojuši, ja paši ar to nelepotos, tad, visticamāk, Manfreda kungs to nebūtu ievērojis. Veselavas muiža ir mūsu pērle. Ieguldot muižas atjaunošanā, ieguldām arī vēstures izzināšanā,” uzsvēra novada vadītāja un atzina, ka ikviens tagad varēs apskatīt senās kartes, tajās meklēt pazīstamas un atrast nezināmas vietas tepat tuvumā.

Manfreds Ahtenhagens pirmoreiz Veselavas muižā ciemojās 1998.gadā, vēlāk ik pa desmit gadiem, viņš redzēja, kā vieta pamazām atdzimst. “Tā ir skaista. Saistīta ar Kampenhauzeniem. Man tā ļoti patīk. Esmu dzimis Austrumvācijā, labi zinu, kā šai vietai klājās padomju laikā,” pastāstīja M. Ahtenbergs. Kāpēc savu “Livonijas atlanta” oriģinālu nodevis pastāvīgā lietošanā Ve­selavas muižai, nevis kādai Vācijā, Manfreds atsmej, ka ir vienkārši labs cilvēks. “Nododu lietošanā, ne īpašumā, jo varbūt kādreiz bērni vai mazbērni izdomās, ka atlantam jāatgriežas mājās. “Livonijas atlants” ir retums, un tas noteikti piesaistīs tūristus. Ļoti svarīgi, lai viņi te atstātu naudu un ēku varētu tālāk atjaunot, uzturēt,” pārdomās dalījās M. Ahtenhagens. Viņš muižai uzdāvināja arī fotogrāfiju, kurā pats redzams Veselavas muižas lielajā zālē.

Novada pašvaldības vadītāja uzsvēra, ka tagad muiža var kalpot visai sabiedrībai. Viņa uzteica muižas pārzines Emeritas Gruz­des neatlaidību muižas atjaunošanā, viņas un Manfreda sadarbību, lai te varētu redzēt “Li­vonijas atlantu”.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietnieks, Padures muižas īpašnieks Jānis Lazdāns atgādināja, ka tagad svarīgākais, lai cilvēki nāk un novērtē šo vietu. “Te ieguldīti valsts un pašvaldības līdzekļi, būtiski, lai arī sabiedrība, kuras rīcībā muiža nodota, te iegulda savu naudu, tā sabiedrība pierādīs, ka tai atjaunotā muiža ir vajadzīga. Ja Latvijā pieci seši procenti muižu ir labā stāvoklī, tad Veselavas muižas kā tūrisma objekta vieta ir skaidri redzama,” sacīja J. Laz­dāns.

Vēsturnieks Daumants Vas­manis atzina, ka “Livonijas atlants” nav nezināms, bet oriģināli ir retums. Dažādu karšu kopijas ir muzejos un vēsturniekiem. “Li­vo­nijas atlants” bija pirmais precīzais darbs, kas ietver līvu un igauņu zemju apgabalus, kā arī to pagastu robežas un ceļus. Tas tapa desmit gadu laikā, un līdz pat 20. gadsimtam tas kalpoja par pamatu visām turpmākajām minētā reģi­ona kartēm.

Tajā iekļauta karte un 14 Li­vonijas, Igaunijas un Sāremā salu apļu kartes, kuru mērogs ir 1: 200000. Atlants satur arī detalizētu informāciju par pilsētām (stiprinātu pilsētu, atklāto pilsētu, pili, iznīcināto pili, muižu, liellopu audzētavu, ciematu), svarīgām ēkām (pagasta baznīca, kapela, kapenes, krogs, pierobežas stacija, dzirnavas), infrastruktūru (osta, bāka, pasta ceļš, liels valsts ceļš, baznīcas komunikācijas ceļš), topogrāfiju (meži, purvs, smiltis, jūra, jūras klintis), administratīvās robežas un vēsturi (“kaujas lauks”). Atlants rotāts ar ainaviskām, tēlainām un alegoriskām kartušām.

“Livonijas atlanta” viens no oriģināleksemplāriem Veselavas muižā glabājas barona Kampen­hauzena bijušās bibliotēkas telpā, īpaši izgatavotā skapī. Atlantā atvērta lappuse, kur kartē redzama arī Veselavas muiža. Turpat līdzās faksimilizdevums, kura lapas var saudzīgi šķirstīt un pētīt.