Ziņas

Sabiedrība

Vēlreiz par „ātrās palīdzības” izsaukumiem

Veselības pasliktināšanās gadījumā cilvēkam būtu jāvēršas pēc mediķu palīdzības. Pie NMP dienesta jāvēršas dzīvībai un veselībai bīstamo, apdraudošo traucējumu gadījumos, kad parādību spektrs ietver objektīvus simptomus, kuri pacientam ir parādījušies pēkšņi. Pie tiem pieder samaņas un apziņas traucējumi, krasas hemodinamikas svārstības, sirdsdarbības traucējumi ar pēkšņām ritma un frekvences izmaiņām vai sāpēm, objektīvi elpošanas traucējumi, elpas trūkums, pēkšņas asas sāpes vēderā u.c., taču šos objektīvos sindromus ārstniecības persona var noteikt tikai klātienē, nevis pa tālruni.

Šajos gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbrauc nekavējoties, lai 75 procentos gadījumu nokļūtu nelaimes vietā pilsētā 15, bet lauku teritorijā 25 minūšu laikā.Citos gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešama ārstniecības personas palīdzība saslimšanu vai vieglu traumu gadījumā, valsts bez maksas to negarantē, arī ārpus primārās veselības aprūpes ārstu darba laika. Šo palīdzību pilnīgi bez maksas mājas vizīšu veidā nesniedz nedz dežūrārsti, nedz ģimenes ārsti, nedz stacionāru uzņemšanas nodaļu ārsti.

Arvien biežāk tiekot konstatēts, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas dispečeram telefoniski sniegtā informācija tīši tiek sniegta neprecīzi, to paspilgtinot. Izsaukuma rezultāts tiks izvērtēts.

Jāuzsver, ka jebkurš neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas dispečers ir kompetents mediķis, lai pēc izsaucēja teiktā lemtu par brigādes nosūtīšanas pamatotību, taču precīzu saslimšanas cēloni neklātienē noskaidrot nav iespējams. To var izdarīt vienīgi mediķis uz vietas. Konsultējot pa tālruni, ir nepareizi ieteikt terapiju, definēt saslimšanas cēloni un paredzēt tās gaitu. Tādēļ svarīgs ir ārstniecības personas klātbūtne. Mediķis uz vietas izmeklē sirdzēju un izvērtē viņa veselības stāvokļa smaguma pakāpi. Tādēļ arī „ātrās palīdzības” dispečers sākotnēji nevar pateikt, vai kāds gadījums tiks klasificēts kā maksas pakalpojums.

Veselības ministrija uzsver, ka maksa par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sniegto palīdzību tajos gadījumos, kad to varēja sniegt arī ģimenes ārsts, dežūrārsts vai speciālists ārstniecības iestādē, nav sods, bet vienīgi daļēja samaksa par sniegto pakalpojumu, kas vairumā gadījumu ir līdzvērtīga ģimenes ārsta mājas vizītes cenai. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane