Ziņas

Sabiedrība

Velotūristu aizvien vairāk

Velotūrisms ieinteresē arvien vairāk. Arī Cēsīs un Vidzemē šovasar netrūka velotūristu no dažādām Eiropas valstīm – Igaunijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas un Polijas.Foto: Aivis Riekstiņš

Ik vasaru Vidzemē un arī Cēsīs pieaug velotūristu skaits. Tie ir cilvēki, kuri no savas mītnes zemes ceļojumā dodas ar velosipēdu. Te gan var runāt par to, ka daudzviet Latvijā infrastruktūra vēl nav sakārtota vai pat pieejama, lai velotūrists būtu apmierināts.

Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, kurš ir arī viens no vadošajiem un kompetentākajiem velo nozares ekspertiem Latvijā, “Druvai” norāda, ka šis temats ir ļoti plašs un komplicēts, taču neslēpj, ka mūsu infrastruktūra krietni atpaliek no tās, kāda ir daudzās Eiropas vai pat Baltijas valstīs. Arī viņš piekrīt viedoklim, ka katru gadu Vidzemē pieaug velotūristu skaits, lai gan precīzi dati netiek apkopoti.

“Mēs to vērtējam tā – pērn bija daudz, šogad ir ļoti daudz, un paredzams, ka nākamgad būs ļoti, ļoti daudz velotūristu. Taču, ja nopietni, tad patiešām gan tūristi no Eiropas, gan Baltijas valstīm ir iecienījuši velotūrismu kā ceļošanas veidu. Turklāt tieši Latvijā ir ļoti daudz skaistu un ainavisku vietu, kuras velotūristi vēlas apmeklēt. Šajā ziņā mēs pat būtu priekšā kaimiņiem igauņiem, kuri savukārt mūs noteikti pārspēj velotūristam atbilstošas infrastruktūras piedāvājumā,” norāda R. Sijāts un atzinīgi novērtē renovēto ceļu Pārgaujas novadā, kur no Straupes līdz Plācim līdzās šosejai izbūvēts lielisks veloceliņš. Tāpat viņš bilst, ka apsveicams ir izbūvētais jaunais trotuārs Cēsīs, Gaujas ielā līdz Gaujas tiltam.

“Žēl, ka tālāk šis celiņš neturpinās. Un jāatzīst, ka ir ļoti daudz sarautu ceļa posmu, kur velosipēdistam nav droši braukt. Nemaz nerunāsim par grantētajiem, putekļainajiem zemes ceļiem, kurus nereti ārvalstnieki nesaprot. Arī braukšana pa šoseju daudziem pamatoti liekas bīstama. Tā kā mēs noteikti varam runāt un plānot, kā nākotnē šīs lietas sakārtot,” norāda R. Sijāts, bilstot, ka nereti ārvalstnieki Latvijā atsevišķus posmus nemaz nešķērso ar velosipēdu, bet viņi tiek pārvesti ar auto.

Cēsu Tūrisma attīstības un Informācijas centra vadītāja Andra Magone piekrīt, ka velotūristu skaits patiešām pieaug. Viņa bilst, ka lielākoties gan velotūristi neizvēlas braukt pa šaurajām pilsētas ieliņām, bet meklē velo maršrutus ārpus pilsētas robežas.

“Velotūristi iedalās divās grupās. Vieni ir tie, kas ierodas pilsētā un dodas apļveida velo maršrutā, vakarā atgriežoties izvēlētajā naktsmītnē. Tā bieži dara tieši ģimenes ar bērniem. Otri ir tie, kuri patiešām jau no savām mājām dodas ceļojumā ar velosipēdu. Šiem cilvēkiem ir būtiski, vai līdzās izvēlētajam velomaršrutam ir arī laba sabiedriskā transporta kustība. Var aptrūkt spēku, kaut kas notikt velosipēdam, un rodas vēlme vai pat nepieciešamība līdz tuvākajam plānotajam mērķim nokļūt ar autobusu vai vilcienu. Te nu jāsaka, ka autobusu kustība ne vienmēr ir apmierinoša velotūristam, bet cepuri nost Latvijas Dzelzceļam, jo bieži vien vilcienos ir pat speciāli vagoni, kuros ir velo novietnes, un tas ir ērts veids velotūristam tikt tālāk uz priekšu,” domās dalās A. Magone un norāda, ka visai bieži velotūristi izsaka kādas piezīmes par nesakārtoto infrastruktūru. “Latvijā ir ļoti maz īstu veloceliņu. Mums ir daudz velomaršrutu, bet tie iet pa takām, šosejām, grantētiem zemes ceļiem, un ne katram ārzemju velotūristam tas ir pieņemams. Var sacīt, ka pēdējos gados Cēsīs visvairāk ierodas velotūristi no Igaunijas, Nīderlandes un Vācijas. Šogad bija vairāk manāmi arī poļi un briti. Turklāt šo tautu pārstāvji lielākoties patiešām uz Latviju dodas ar velosipēdiem, neizmantojot citus transporta līdzekļus. Viņi gan arī ir tie, kas iepriekš jau ir papētījuši pieejamos velomaršrutus un apjautuši reālos ceļus, pa kuriem būs jābrauc,” domās dalās A.

Magone un, vērtējot nākotnes iespējas sakārtot infrastruktūru ērti velobraucējam, norāda: “Šobrīd Cēsīs rit pilsētas ielu kustības pārplānošana un ir paredzēts izveidot speciālas velo joslas uz esošo ielu bāzes. Tiesa gan, ir pāragri spriest, kā tas izskatīsies un kā to pieņems autovadītāji, bet ieceres šādas ir. Tāpat ir skaidrs, ka velotūrisma nozarē Vidzemē un valstī kopumā vairāk tiek strādāts pie jaunu maršrutu izveides un velo karšu izdošanas. Lai gan nevar sacīt, ka nemaz netiktu domāts par infrastruktūras uzlabošanu.”

Jāpiebilst, ka velosipēds kā pārvietošanās līdzeklis kļūst aizvien populārāks, tāpat kā pati velotūrisma ideja. Arī Latvija jau vairāku gadu garumā ir iesaistījusies idejas realizēšanā un pārstāv projektu, kura galvenā iecere aptver 14 garas distances veloceļus cauri visai Eiropai, sākot no Norvēģijas līdz pat Grieķijai un Turcijai. Iesaistīšanās un cītīga darbošanās šajā projektā pēdējos gados ir bijusi arī viena no Vidzemes Tūrisma asociācijas prioritātēm, sadarbojoties ar daudzajām pašvaldībām un attīstot velomaršrutus.