Velosipēdu remontdarbnīcās darāmā netrūkst – arī šogad divriteņu īpašnieki laikus sākuši rūpēties par savu minamo pirmssezonas apkopi.

Pandēmija riteņbraucēju gatavību ieguldīt līdzekļus velosipēda uzturēšanā mūspusē tikpat kā nav mainījusi – vismaz pagaidām, vēl pavasara pašā sākumā, neesot nedz mazāka, nedz arī lielāka kā citus gadus. Uzņēmuma “Aktīvā tūrisma centrs Eži” Cēsīs esošajā veloservisā riteņu īpašnieki uz remontiem jau sākuši vest savus braucamos un turpina arī pieteikties, apliecina mūspuses veikala-servisa vadītājs Ritvars Šilkovs. “Tā nav, ka mazāk, cilvēki dodas ārā, pēc velosipēda vajadzība ir. Salīdzināt gan varu tikai ar pagājušo gadu, tādā ziņā tā aktivitāte ir ļoti līdzīga,” novērojumā dalās R.Šilkovs, kā vienīgo uzkrītošo tendenci atzīmējot nu jau biežāk sastaptu vēlmi savest kārtībā vecākus, piemēram, vectēva divriteņus. Ne vienmēr tie ir retro eksemplāri, bet tik un tā nozīmīga piemiņas lieta, ģimenes mantojums. Reizēm gan nākas brīdināt īpašniekus, ka ieguldījums varētu būt nesamērīgs paša velosipēda vērtībai, tomēr “nevar noliegt arī šo emocionālo aspektu”. Lai pretendētu uz iespēju savest kārtībā velosipēdu, arī šeit, kā tagad daudzviet, apmeklējumam jāpiesakās iepriekš. “Ežu” veloservisa pārstāvis atzina, ka grūti noteikt kādu vidējo apkopes gaidīšanas laiku, taču galu galā pieļāva, ka tas varētu būt aptuveni nedēļa.

Pakalpojumu saņemšanai divriteņu īpašnieki jau laikus piesakās arī Priekuļu kultūras nama kaimiņos esošajā velodarbnīcā. Uzņēmumā “Strazdu grava” uz velosipēdu apkopi pieraksts esot pilns jau labu laiku uz priekšu. Veikala-darbnīcas īpašnieks Uģis Strazdiņš gan nevērtē, ka aktivitāte būtu īpaši lielākā kā citus gadus. Viņš pēc pieredzes teic, ka interese par velosipēdu remontu parasti kļūst lielāka vēl nedaudz vēlāk, kad siltais laiks tiešām nostiprinās. Pandēmijas gada laikā “Strazdu grava” arī izveidojusi internetveikalu. U.Strazdiņš teic, ka ideja lolota jau senāk un e-veikala atvēršana tikai sakritusi ar šo īpatno laiku, taču, nenoliedzami, šajos apstākļos jaunais projekts izvērties veiksmīgi un iespēja iegādāties preces attālināti uzņemta atsaucīgi.

Pagaidām no mūspuses re­mont­darbnīcām nav dzirdama sūrošanās par rezerves detaļu pieejamību, kas kā drauds izskan pasaules notikumu kontekstā. Portālā lsm.lv, atsaucoties uz galvaspilsētā bāzēto sporta preču veikalu pārstāvjiem, ziņots – situācija kļuvusi sarežģīta gan jaunu velosipēdu piegādei, gan arī velosipēdu detaļām. Tas tiek saistīts ar pandēmijas laikā visā pasaulē strauji augošu velosipēdu popularitāti kā alternatīvu epidemioloģiski nedrošākajam sabiedriskā transporta pakalpojumam. Taču tas nav vienīgais, kas ietekmējis piegādes, izejmateriālu pieejamību detaļu ražošanai, visticamāk, aizkavējis arī Suecas kanālā iestrēgušais un tādējādi pasaules ekonomiku iedragājušais kuģis.

Taujāti par aizvadīto ziemas sezonu aktīvās atpūtas preču pārdošanā, abu veikalu pārstāvji neslēpa prieku par aizvadīto sezonu. “Ežu” veikala vadītājs R.Šilkovs atzina, ka distanču slēpes pirktas ļoti aktīvi. To gan grūti salīdzināt ar pērno gadu, kad ziemas tikpat kā nebija un aktuālāka bijusi riteņbraukšana. To pašu apliecināja arī uzņēmuma “Strazdu grava” īpašnieks, gan uzsverot – tendence par labu distanču slēpēm manāma jau gadus septiņus, turklāt kļūst aizvien izteiktāka. Viņš atminas, ka liels kalnu slēpošanas inventāra pieprasījums bijis, kad tikko atvēries Žagarkalns un tur varēts satikt visus cēsniekus, taču aizvien vairāk cilvēku atsākot pievērsties distanču slēpošanai. “Mežs neko nemaksā. Un arī slodze ir tāda, ka pēc tam esi kārtīgi iesvīdis,” komentē U.Strazdiņš, piemetinot, ka šajā ziemā nudien bijis redzams – slēpot sagribējuši arī tie, kuri nekad mūžā uz slēpēm nav kāpuši.

Velosipēdu īpašniekiem vēlams arī nepazaudēt modrību – aizpagājušās nedēļas nogalē vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā konstatēta šī pavasara pirmā divriteņa zādzība, liecina Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes ikdienas notikumu atskaitēs minētais. Tiesa, arī ziemā kopš decembra sākuma līdz februāra nogalei velozādzības ir bijušas, Vidzemē kopumā pat kādas desmit, tomēr neviena no tām nav notikusi mūspusē.