Velosipēdu ir daudz, darba pietiek – tā situāciju Jaunpiebalgā vērtē pirms pusotra gada atvērtās velodarbnīcas SIA “Zauska” īpašnieks Eduards Vīķelis.

Iesāktā nodarbe E.Vīķelim aizvien vēl šķiet avantūriska, tomēr jau pirms gadiem, no Rīgas pārceļoties uz Jaunpiebalgu, jutis, ka veloserviss te ir nepieciešams. Iecere atvērt velodarbnīcu nobriedusi pirms diviem gadiem, tā, izmantojot “Altum” atbalsta programmu uzņēmējiem, atvērta kopš pērnā pavasara. Līdz tam velosipēdu remontēšana bijusi vien aizraušanās. Kā “Druvai” atzīst jaunpiebaldzēns, viņam patīk mehānika, riteņus viņš “skrūvē” jau kopš skolas gaitām. “Interese par velosipēdiem man ir kopš bērnības, esmu tos remontējis un jaunībā pats daudz braucis. Interese radās jau padomju laikā. Rīgā gandrīz katrā rajonā bija velobāzes, kur puikas, kuri gribēja braukt ar ričukiem, no lūžņu kaudzēm varēja atlasīt labākās detaļas un paši salikt kopā, lai brauktu. Toreiz jau bija sporta ričuki, ātrumnieki. Jāteic, ka būtība velosipēdam tolaik bija tāda pati kā šodien, tikai kvalitāte un izpildījums ir cits,” atminas E.Vīķelis un skaidro, ka servisa veikaliņš Jaunpiebalgā atvērts tāpēc, ka gribējis pilnvērtīgi darboties jomā, kas pašam tīkama: “Lai normāli varētu strādāt, nepieciešama nopietna rezerves daļu bāze. Ikdienas lietām jābūt uz vietas, nevis jāgaida, kad vajadzīgās rezerves daļas tiks pasūtītas un atvestas. Mājas apstākļos tas nebija iespējams.”

* Nelielajā velodarbnīcā var ne vien saremontēt divriteni, bet arī uzzināt par tūrisma iespējām tuvējā apkārtnē un ik svētdienu piedalīties izbraucienos ar velosipēdiem, baudot Piebalgas skaistākās vietas.

Pagājušais gads bijis kā ieskrējiens tagadējās darbības cēlienam, tomēr arī dīkā ne pērn, ne šajā sezonā nav bijis jāstāv. “Darbs visu laiku ir, šogad krietni intensīvāk jāstrādā. Augustā, pēc pirmajām saulainajām dienām, velodarbnīcā bija darāmā pārpārēm,” atminas velosipēdu meistars un spriež, ka cilvēki arvien vairāk domā par fizisko aktivitāti, velosipēds šim nolūkam ir viens no labākajiem risinājumiem: “Manuprāt, kājām iet ir ilgi un garlaicīgi, skrienot sevi pārāk nomokam, braukt ar automašīnu ir ikdiena. Ritenis ir ideāls variants, ar kuru pietiekami ātri var pārvietoties, pietiekami daudz redzēt, gana ekonomisks.”

Velodarbnīcu Eduards Vīķelis ierīkojis pašvaldībai piederošā namiņā Gaujas ielā, līdzās Jaunpiebalgas autoostai. Pagaidām tur liela šaurība, tādēļ ar velosipēdu remontu piebaldzēns nodarbojas viens pats.

Novada un tuvākās apkārtnes ļaudīm Jaunpiebalgā esošā velodarbnīca ir izdevīga, jo aizvest riteni uz kādu pilsētu nav vienkārši, bet, kā atzīst E.Vīķelis, pašam remontējot, ar parastu uzgriežņu atslēgu un skrūvgriezni vairs nepietiek.

“Cenas rezerves daļām visur lielākoties ir līdzīgas, taču, braucot uz kādu pilsētu, ceļš izmaksā dārgāk. Te tuvākās pilsētas – Smiltene 35 kilometri, Madona un Gulbene ap 60 kilometriem, Cēsis vairāk nekā 70, Valmiera vēl tālāk. Jaunpiebalga ir ģeogrāfiski pateicīga vieta, kur attīstīt veloservisa pakalpojumus. Šurp brauc ne tikai novada ļaudis, bet arī no kaimiņiem – piemēram, no Drustiem un Rankas,” novērojis velodarbnīcas saimnieks un bilst, ka strādā ļoti elastīgi – ja nepieciešams, pats velosipēdam, kas jāremontē, brauc pakaļ, jo saprot – ne katra automašīna piemērota riteņa pārvadāšanai.

Lai arī “Zauskas” servisā darbība rit gana veiksmīgi, saimnieks spriež, ka par biznesu vēl pāragri runāt. “Tas, ko mēnesī apgrozu te, Rīgā būtu veicams pāris dienās. Taču man patīk tas, ko daru, un cilvēki to novērtē. Cenšos strādāt tā, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu. Gadījies, ka atved riteni patiesi sliktā stāvoklī. Man tīk pozitīvās emocijas, kas nāk no cilvēka, kad pēc mana darba viņš uzkāpj uz velosipēda un saprot – viss griežas, ritenis ripo,” gandarīts stāsta Eduards Vīķelis un uzsver, ka arī ļoti nobrauktu velosipēdu ir vērts remontēt. “Mēs tik ļoti piepildām miskastes ar lietām, kas vēl spētu kalpot, ja vien mazliet pacenstos. Lai nopirktu labu velosipēdu, jārēķinās ar 300 – 400 eiro. Ja velosipēds prasa krietnu remontu, tas izmaksā ap 150 eiro. Ir taču starpība. Turklāt nomainītās detaļas ir ieliktas jaunas, nevis lietotas. Vienīgais – jaunam ritenim skaistāks būs rāmis, bet arī pie tā var piestrādāt,” domas pauž E.Vīķelis un aicina nemest laukā velosipēdus, kas šķietami jau nokalpojuši, bet aizvest tos uz velodarbnīcu, jo, iespējams, kaut kas no tā vēl izmantojams rezerves daļās velosipēdiem, kuru īpašniekiem nav tādas rocības, lai spētu norēķināties par jaunām detaļām.

Novērojumi liecina, ka Jaunpiebalgas apkaimē iedzīvotāji visvairāk iecienījuši MTB riteņus, kas vairāk piemēroti ikdienas lietošanai. Speciālists vērtē, ka tie ir pateicīgi lauku apvidiem, gana izturīgi. Vēl aizvien brauc arī ar vecajiem padomju laika velosipēdiem – kādam labākā stāvoklī uzturēts, citam sliktākā. Pēdējā laikā populāri kļūst komforta riteņi. Un, kā novērojis jaunpiebaldzēns, pie mums visai daudz tiek ievesti lietoti velosipēdi no Holandes. Tautā tos arī dēvē par holandiešiem. Tie zināmi ar to, ka ātrumi iestrādāti rumbās.

E.Vīķelis pamazām paplašina pakalpojumu klāstu, piedāvājot iznomāt velosipēdus, kā arī organizējot ekspedīcijas, izbraucienus ar velosipēdiem pa tuvējo apkārtni. Nomā pagaidām pieejami četri velosipēdi. Saimnieks teic, ka vēlētos, lai šis pakalpojums tiktu aktīvāk izmantots, taču priecājas, ka, salīdzinot ar pērno sezonu, šogad jūtama lielāka interese.

Velodarbnīcas saimnieks atklāj, ka sākotnēji viņam bijusi iecere velo nomas punktus atvērt vairākās vietās, piemēram, arī Vecpiebalgā, ar domu – paņem velosipēdu, izlaid ar to līkumu un atstāj citā nomas punktā. Diemžēl tā vēl nav īstenojusies, patlaban tiek meklēti citi risinājumi, cerot uz sadarbību ar tuvākās apkārtnes viesu namiem.