Ziņas

Sabiedrība

Vēlēšanu biļeteniem ir sava vēsture

Tik dažādas demokrātijas lapiņas. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Erikssons (no kreisās), izstādes kurators Makss Valentīns iepazīstina ar izstādi “CATA” pārstāvi Egitu Barkeviču un  vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju Viju Žbanovu. Foto: Sarmīte Feldmane

Informatīva  izstāde “Vēlēšanu biļetens”, kas apskatāma “CATA” kultūras namā, uzsver, cik liela nozīme demokrātiskās vēlēšanās bijusi un ir biļetenam.

“Mazs, bet nozīmīgs balsošanas instruments – vēlēšanu biļetens. Biļetenam bijusi svarīga loma demokrātijā, un tas ir mazākais demokrātijas piemērs. Iespēja piedalīties demokrātiskās vēlēšanās mums ir tikai simts gadu,  ir daudzas valstis, kurās    vēlēšanas nav demokrātiskas,” izstādes atklāšanā sacīja    Ziemeļ­valstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Eriks­sons un uzsvēra, ka Cēsis ir demokrātijas galvaspilsēta Latvijā un saistās ar festivālu “Lampa”.

Izstādē  apskatāmi vēlēšanu biļeteni ne tikai no Baltijas jūras reģiona valstīm, bet arī no Ban­gladešas, Vjetnamas, Čīles un citām.    Izstādes kurators Makss Valentīns izpētījis ap trīs tūkstošu vēlēšanu biļetenu, kas izmantoti balsošanai, sākot no pēckara gadiem.

“Tāpat kā visam, arī biļeteniem ir mode,” saka pētnieks un piebilst, ka Latvijas vēlēšanu listēm ir interesanta vēsture. Izstādē redzams, kāds1931.gadā bija 4.Sa­eimas vēlēšanu biļetens.

“Pēc 1.pasaules kara daudzas valstis kļuva demokrātiskas, ieskaitot Latviju. Tendence bija izvēlēties Francijas vēlēšanu biļetenu, uz katras listes vienas partijas saraksts. Pēc padomju laika Latvija atjaunoja tādus pašus biļetenus. Tādi biļeteni vēl ir Zvied­rijā, Izraēlā, Francijā, Nor­vēģijā. 90.gados pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzas valstis izvēlējās vācu, nevis franču vēlēšanu biļetenus. Arī Lie­tuva. Uz vienas lapas ir sarakstīti visu partiju saraksti,” stāsta M. Valentīns un piebilst,    iespējams,    Latvijas labās attiecības ar Zviedriju veicināja izvēlēties tādus biļetenus, kādus mūsu valstī pašlaik izmanto. Lietuva vairāk skatījās uz Poliju, Vāciju. Igau­nija pārņēma somu sarakstu sistēmu. Tā kādreiz bija ļoti sarežģīta un neizprotama, tagad ļoti vienkārša – balta lapa, vēlētājs uzraksta kandidāta vārdu.

“Ziemeļkoreja, kas pat negrib tēlot, ka ir demokrātiska, arī rīko vēlēšanas.  Tāpat Baltkrievija. Tad vēlēšanu laikā veidojas saspringta situācija. 2020.gadā opozīcija Baltkrievijā  izveidoja alternatīvās balsošanas mehānismu: internetā parādījās platforma “Golos”, uz kuru cilvēki sūtīja savu biļetenu fotouzņēmumus. Un visi pārmaiņu piekritēji uzvilka baltas aproces, biļetenus salocīja “akordeona veidā” un iemeta urnās. Urnas bija caurspīdīgas, varēja redzēt salocītos biļetenus un pārliecināties par melīgo balsu skaitīšanu. Vēlēšanu biļetenam bija galvenā loma cīņā par demokrātiju,” stāstīja M.Valentīns.

Kultūrvēsturiskā mantojuma pētniece, “Sirdsapziņas ugunskura” vadītāja Elīna Kalniņa atgādināja, ka ir svarīgi zināt, ka pirmās nedemokrātiskas un antikonstitucionālas vēlēšanas Latvijā notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā, tikai dažas nedēļas pēc Latvijas okupācijas. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par vienīgajā vēlēšanu sarakstā – Darba tautas bloka – iekļautajiem kandidātiem. “ Okupācijas muzejā ir pirmie sabojātie padomju vēlēšanu biļeteni. Kāds vēlētājs bija uzrakstījis: “Dievs, svētī Latviju!”  Cits: “Es esmu pret!” Bojāšana bija noziegums. Tie saglabājušies muzeja krājumā, jo par tādu rīcību tika ierosinātas krimināllietas un biļeteni atradās apsūdzību lietās,” pastāsta E.Kalniņa un uzsver, ka tas parāda, ka cilvēkiem nebija vienalga, viņi reaģēja, kā spēja, saprotot, kādas ir šīs vēlēšanas.

Pavisam citādi ir vēlēšanu biļeteni Bangladešā. Tur vēlēšanās piedalās 80 procenti, bet lasīt un rakstīt māk tikai 70 procenti iedzīvotāju. Tāpēc vēlēšanu listēs deputātu kandidāti apzīmēti ar simboliem: zilonis, stārķis, vijole un citi. Dienvidāfrikā prezidenta vēlēšanu biļetenā ir visu pretendentu portreti. Arī tāpēc, lai var piedalīties arī tie, kuri nemāk lasīt.

M.Valentīns arī vērtēja, ka diemžēl vēlētāju aktivitāte Latvijā samazinās. Bet Zviedrijā pēdējās vēlēšanās piedalījās 83 procenti vēlētāju, iepriekšējās 87. “Ir bažas, kāpēc tā notiek. Pētnieki secinājuši, ja partiju iekšienē notiek mazāk demokrātiski procesi, tad vēlētājiem mazāka interese par politiku un vēlēšanām,” saka M.Valentīns. Eiropā tikai Beļģijā un Maltā vēlēšanās jāpiedalās obligāti, ja ne -    jāmaksā valstij sods.

“Vai nākotnē būs biļeteni? Daudzas valstis izmēģinājušas elektronisko balsošanu, bet tikai Igaunijā to izmanto. Viņi ir pārliecināti par savu sistēmu.

Protams, elektroniskā balsošana samazinātu izmaksas un paātrinātu rezultātu uzzināšanu, bet arī samazinātu to skaitu, kuri iesaistīti vēlēšanās. Zviedrijā tie ir 30 tūkstoši brīvprātīgo. Pretestība būtu liela. Igaunijā ir iespējama    arī tradicionālā balsošana, puse balso ar papīra biļeteniem, puse elektroniski. Nesaprotu, kā igauņi ievēro Cilvēktiesību konvenciju, jo viens ģimenes loceklis var ietekmēt otra izvēli. Jā, vēlāk var mainīt savu balsi, bet uzskats, ka kāds ietekmējis, tomēr nepazūd,” viedokli pauž pētnieks un atgādina, ka konvencijā teikts, ka tas nav jūsu pienākums balsot aizklāti, bet tas ir valsts pienākums to nodrošināt.

Izstādē ir daudz informācijas par vēlēšanām dažādās valstīs. Kaut vai iespēja apskatīt Etiopojas balsošanas urnu. Tai obligāti jākarājas gaisā, lai no apakšas nevar iebāzt viltotu biļetenu. Interesanti ir apskatīt ASV vēlēšanu kabīni.    Katrā valstī savas tradīcijas, bet demokrātiskām vēlēšanām visur viens mērķis – ievēlēt tos, kam uzticamies.

Jau nākamnedēļ “CATA” sāks darbu vēlēšanu iecirknis. “Vēlēšanu biļetens nav tikai  papīriņš, bet simbols demokrātijai. Vēlēšanas ir tuvu, un katram jāizmanto iespēja gan uzzināt vairāk par vēlēšanām citās valstīs, gan izvēlēties, par ko balsot,” sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis.

Izstāde “Vēlēšanu biļetens” ir viens    no Ziemelļvalstu nedēļas pasākumiem, kas notiks nākamnedēļ. Pēc tam izstāde būs skatāma Rīgā un Daugavpilī.