Nevalstiskās organizācijas, pašvaldības darbinieki un uzņēmēji tikās diskusijā par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību Cēsu novadā.

Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asoci­ācijas vadītāja, teic, ka joprojām daudziem nav skaidrs, kas ir sociālā uzņēmējdarbība: “Tā nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus, lai risinātu kādu sociālu problēmu vai dotu labumu sabiedrībai, piemēram, sniedzot sociālos pakalpojumus, veidojot iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicinot izglītību, atbalstot zinātni, vides un dzīvnieku aizsardzību.”

Diskusijas dalībnieki vērtēja, ka sociālie uzņēmumi Cēsu novadā varētu domāt gan par iedzīvotāju piesaisti un reemigrācijas jautājumiem, gan cilvēku atgriešanos darba tirgū, palīdzēt jauniešiem ar zemām sociālām prasmēm, tāpat arī par ģimeņu stiprināšanu, domājot par vaļaspriekiem, atpūtas iespējām visai ģimenei. Diskusijā vairākkārt izskanēja, ka svarīgs ir preventīvais darbs, kas saistīts ar veselīgu dzīvesveidu, ģimenēm, tad daļa sociālo problēmu nemaz nerastos vai samazinātos. Izska­nēja ierosinājumi pievērsties alternatīvai izglītībai, veselīgam un bezatkritumu dzīvesveidam, kultūras mantojuma saglabāšanai.

Savukārt Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis skaidroja, ka, tā kā Cēsu pašvaldība vēlas pretendēt uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, ir kustības “Valsts#196” un Latvijas Dažā­dības hartas dalībniece, kā arī Cēsis vēlas kļūt par zero waste jeb bezatkritumu pilsētu, ejot kopsolī ar pašvaldības mērķiem un redzējumu, iespējams saņemt atbalstu un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību: “Sociālajā uzņēmējdarbībā ir svarīga spēja sadarboties un uzticēties. Pašvaldība ir pretimnākoša dažādām idejām, turklāt uzņēmējdarbības uzsākšanai ir laba platforma – radošo industriju centrs koprades mājā “Skola 6”.”

Cēsnieki ieteica, ka uzņēmējdarbībai varētu izmantot tukšās telpas pilsētā, īpašas stipendijas jauniešiem, skolās veidot sociālos mācību uzņēmumus. Vairākkārt arī izskanēja, ka, lai saņemtu valsts atbalstu, ir pārāk liela birokrātija.

Diskusijā piedalījās ar sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Cēsu novadā Anda Briede, bērnu centra “Kā mājās” vadītāja. Viņa saņēmusi atbalstu grantu konkursā “Dari Cēsīm”. “Lai gan tikai SIA var pretendēt uz ALTUM finansiālu atbalstu, jārēķinās, ka jāuzņemas papildu saistības. Ne visiem uzņēmumiem ir jādibina SIA, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību. Arī Cēsīs daudziem nav šī statusa, bet viņi risina kādu sociālu problēmu. Bērnu centrs “Kā mājās” pēc izmaiņām likumā vairs neatbilda sociālā uzņēmuma statusam, taču arvien nodrošinām iekļaujošo izglītību. Darbojamies arī Spāres internātpamatskolā un ar lielu gandarījumu redzam, ka varam nodrošināt iekļaujošo izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām,” pieredzē dalījās A.Briede. Tā kā centrs darbojas arī Siguldā un Valmierā, viņa atzinīgi novērtēja Cēsu pašvaldības atbalstu. “Lai arī, pateicoties pilsētas izveidotajam mārketingam, šķiet, ka Cēsīs ir ļoti daudz cilvēku, katram uzņēmumam, pirms te ienākt, ieteiktu izvērtēt reālo tirgu, cilvēku skaitu un viņu maksātspēju,” atgādināja A.Briede. Viņa kā soci­ālās uzņēmējdarbības vēstniece Cēsu novadā ir gatava palīdzēt tiem, kuri vēlas sākt sociālo uzņēmējdarbību.

Ligita Saule ir zīmola “Rotaļu joga JOJO” izveidotāja. Uzņē­mums strādā Cēsīs, Siguldā un Mālpilī. “Gribam paplašināt darbību. Ar savu pakalpojumu uzlabojam bērnu psiholoģisko, emocionālo un fizisko veselību. Mūsu darbību atbalsta gan skolotāji, gan vecāki,” pastāsta L.Saule un atklāj, ka visgrūtāk ir atrast darbiniekus, kuriem ir gan pedagoģiskā izglītība, gan mīlestība uz bērniem un zināšanas par jogu. “Gri­bu uzzināt, vai ir iespēja saņemt atbalstu, līdzfinansējumu, lai varētu izglītot darbam nepieciešamos speciālistus. Vēlos arī saprast, vai sociālās uzņēmējdarbības statuss mums ir piemērots,” atklāj “Rotaļu joga JOJO” vadītāja. Viņa uzsver, ka diskusijā ir iespēja satikt domubiedrus, iepazīties ar tiem, kuri dara ko līdzīgu. “Domājot par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, ir sajūta, ka sabiedrības domāšana ir tajā līmenī, kad cilvēki vēlas radīt ko paliekošu un uzņēmumi gatavi dot sabiedrībai. Arī jauniem cilvēkiem nauda vairs nav motivācija, viņiem ir svarīgi, lai patiktu tas, ko uzņēmums dara. Viņiem vajag pievienoto vērtību,” vērtē L.Sau­le.