Jaunpiebalgas novadā, Zosēnu pagastā, uzstādīts piemiņas akmens tūkstošgades mijas Jāņu ielīgošanai. Pirms 17 gadiem Vasaras saul­grieži daudziem ne tikai Vidze­mes puses, bet arī iedzīvotājiem no citiem Latvijas novadiem pagāja Zosēnu pagastā, Skrāģu kroga Baņutas parkā kopā ar toreizējo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Jāņu ielīgošana Zo­sē­nos 2000.gadā, trešās tūkstošgades pēc Kristus dzimšanas pirmajā gadā, pulcēja ļoti daudz cilvēku. Tieši tālab Tirgus kalnā uzveltais dižakmens, kas rūpīgi izvēlēts un atrasts turpat Jaunpie­bal­gas novadā, Zosēnu pagastā pie Pētera skolas, nu iegūs skaistu gra­vējumu un turpmāk tiks dēvēts par Tūkstošgades Līgo Jāņu piemiņas akmeni.

“Latvietis vienmēr ir gribējis iemūžināt lielus notikumus tā pamatīgi. Tad nu esam pulcējušies Zosēnos pie Skrāģu kroga, pašā kalna galiņā, lai iemūžinātu, ka esam tie, kas pārkāpuši tūkstošgadi,” uzrunā pauda Rīgas Pie­minekļu aģentūras direktors, režisors Guntis Gailītis, sakot, ka ir ļaudis, kas pārkāpj gadsimtus, bet tūkstošgades vien maza saujiņa.

Dižakmens uzvelts kalna galā ar skatu pret Māras Svētezeru, Oļu kalnu, Rata kalnu un Kāpurkalnu. “Tā nav tikai tāda iedoma, ka šī būtu tā piemērotākā vieta. Lasot vēstures faktus un Latvijas laika hronikas, ka šī bijusi liela ļaužu pulcēšanās vieta, jo te notika Mā­ras dienas, kas, starp citu, ir daudz senākas par Aglonas svētkiem. Nedēļas garumā šeit apkārt dzīvoja cilvēki, netālu bija krogs, neliela baznīciņa, Svētezers, kurā gāja šķīstīties, un te tirgojās uz nebēdu,” teica Guntis Gailītis.

Akmens uzstādīšana notika Profesionālās mākslas dienas laikā, šādu pasākumu Skrāģu krogā rīko jau piekto gadu, tajā pulcējas dažādu mākslas jomu pārstāvji. Akmens atklāšanas reizē piedalījās mākslas prominences, neiztika arī bez īpašā piebaldzēna Ķenča svētības. Lai akmens nenoripotu no kalna lejā, Ķencis (jaunpiebaldziete Dzidra Kuzma­ne) deva savu svētību, sacīdams: “Lai šis akmens vēl tūkstoš gadu pulcē līgotājus un stāv te kā stāvēdams vēl tūkstoš pēc tam.”

Akmens pašlaik ir bez iegravējuma, jo tēlnieki, būdami profesionāļi, nevēloties sasteigt tik pamatīgas lietas. Galvenās diskusijas ir par tekstu, tā saturu un garumu. Te domas dalās, tālab klāt­esošie bija laipni aicināti izteikt priekšlikumus teksta rediģējumam. Par vienu gan esot skaidrība, pantiņš, ko izvēlējusies Vaira Vīķe – Freiberga, paliks. Šobrīd uz skices paredzēta saules zīme un teksts: “Sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā. Lai sanāca Jāņa bērni no maliņu maliņām. Šeit, senajā Tirgkalnā pie Kā­pur­kalna, Māras Svētezera, Jaunpie­bal­gas Zosēnu pagastā 2000. gada 23. jūnijā, Vasaras saulgriežos, pulcējās līgotāji no Latvijas novadiem un plašās pasaules, lai kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu sagaidītu jaunās tūkstošgades pirmo Jāņu dienu.”

Savukārt viesi no Valmieras, koris “Baltie bērzi”, par godu šim notikumam dāvināja trīs ozolu stādus, kas sakuplos un atnācējiem dos paēnu svelmainās dienās.

Tēlnieki uzslavējuši Zosēnu Kultūras un sabiedriskā centra vadītāju Dzidru Prūsi par izcilu materiāla izvēli, jo akmeni izvēlējusies tieši viņa, un tas ir Latvijas brūnpelēkais granīts, kas slīpējot iegūst īpaši skaistu spīdumu.

“To, ka mūsu dižie cilvēki rada dižus darbus, mēs atcerēsimies arī pēc tūkstoš gadiem, ja ne ilgāk. Prieks, ka trešajā tūkstošgadē daudzi mākslas cilvēki par savām mājvietām izvēlas Zosēnu pagastu, tāpēc mēs varam radīt vērtības, kuras paliek arī nākamajiem gadu simteņiem,” pauda Jaun­piebalgas novada pašvaldības vadītājs Laimis Šāvējs.