Ziņas

Sabiedrība

Veikta vācu karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana

Tikai atmiņas. Par to, ka šajā vietā bija guldīti 2.pasaules karā kritušie vācu karavīri, liecinās tikai granīta krusts un pie tā uzstādīta piemiņas plāksne.Foto: Indars Krieviņš

Pēdējās nedēļās cēsnieki pamanīja lielāku rosību Vācu kapos tajās apbedījumu vietās, kur zemē guldīti 2.pasaules karā kritušie vācu karavīri. Tur veikta kapos apglabāto vācu karavīru mirstīgo atlieku ekshumācija, lai pēc izpētes darbu veikšanas tās pārapbedītu Vācu karavīru Beberbeķu kapos.

Kā zināms, kritušie vācu ka­ravīri guldīti divos atsevišķos kapulaukos, 1941.gadā kritušie apbedīti pie vecās Cēsu Vācu draudzes kapsētas galvenās ieejas no Kungu ielas, bet tālāk atradās 1944. gadā kritušo vācu karavīru apbedījumi. Tur pirms 20 gadiem tika izveidota arī piemiņas vieta ar centrālo krustu, 12 mazākiem krustiem un informācijas plāks­nēm ar kritušo uzvārdiem. Zi­nāms, ka pirmie kritušie vācu karavīri šajos kapos apbedīti 1941. gada jūlijā, pēdējie 1944. gada septembrī.

Tagad abu kapulauku teritorija nolīdzināta, tiks iesēta zāle, tikai liels granīta krusts, kas atrodas vietā, kur bija apglabāti 1941.gadā kritušie karavīri, vēstīs, ka te bijuši 2.pasaules kara apbedījumi.

Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš stāsta, ka šī darbība notikusi, pamatojoties uz Latvijas – Vācijas starpvalstu līgumu, darbi saskaņoti ar Cēsu novada pašvaldību. Vācu kara kapu kopšanas tautas apvienība, kas rūpējas par savu tautiešu piemiņas vietu uzturēšanu, izstrādāja projektu, tika izsludināts konkurss par pārapbedīšanas darbu veikšanu.

“Vācu puse paudusi, ka viņi vēlas, lai 2.pasaules karā kritušo karavīru mirstīgās atliekas būtu apglabātas vienkopus, lai gan savulaik viņi ieguldīja zināmus līdzekļus piemiņas vietu izveidē gan Cēsīs, gan citviet. Šobrīd Latvijā izveidotas trīs kapsētas, uz kurām tiek pārapbedītas karavīru atliekas no jau zināmiem kapiem, kā arī viņu mirstīgas atliekas, kas atrastas citviet – mežos, ceļmalās. Šāda vienotu apbedījumu izveide atvieglo vācu pusei kapu uzturēšanu un kopšanu,” stāsta A. Āboltiņš.

Šādi vācu karavīru kapi Kurze­mē ierīkoti Saldū, bet Latgalē – Daugavpilī. Vācu karavīru kapi Beberbeķos pie Piņķiem atklāti pirms desmit gadiem, un tajos no visiem Latvijas centrālajiem rajoniem un Vidzemes tiek pārapbedīti 2.pasaules karā kritušie vācu karavīri.

A.Āboltiņš stāsta, ka pirms mirs­tīgo atlieku guldīšanas zemē tiks veikta rūpīga to identifikācija, iegūto datu salīdzināšana ar abu pušu rīcībā esošo informāciju: “Pēc Vācijas puses arhīvu datiem bija zināms, ka Cēsīs apglabāti 376 kri­tušie vācu karavīri un arī latvieši, kuri karoja vācu pusē. Ta­gad, kad notiek mirstīgo atlieku izcelšana un izmeklēšana, skaits izrādās lielāks. Tagad vēlreiz vācu puses pārapbedīšanas speciālisti pēc identifikācijas žetoniem un viņu rīcībā esošajiem sarakstiem veiks salīdzināšanu un precizēšanu.”

Iespējams, tiks identificēti kādi no tiem kritušajiem karavīriem, ku­ri līdz šim skaitījās bez vēsts pazuduši, kas ļaus kādai ģimenei beidzot, pēc vairāk nekā 70 gadiem, uzzināt, kur atdusas viņu senči.

Mirušo atlieku izcelšana Vācu kapos paveikta, vēl jāveic pēdējie labiekārtošanas darbi šajās teritorijās. Atmiņai paliks viens granīta krusts. A.Āboltiņš norāda, ka pēc mirstīgo atlieku identifikācijas pie krusta tiks uzstādīta plāksne, kas vēstīs, cik karavīru te savulaik apbedīts un ka veikta viņu pārapbedīšana Beberbeķu kapos.

Uz Beberbeķiem pārvestas arī plāksnes ar kritušo vārdiem, uzvārdiem un pārējie piemiņas krus­ti. Turpmāk abos Cēsu kapulaukos zaļos zāle un novada paš­valdībai būs jārūpējas par tās pļau­šanu.

Ļaužu sarunās izskanējis, ka pār­apbedīšana veikta, jo Vācu kapi nekad nav pārāk kopti, zināms personu loks tur mīl tukšot kādu stiprāka dzēriena pudeli, dažs pat pamanās izgāzt atkritumus. Savu­laik no vandaļu darbības cietuši vācu karavīru piemiņai uzstādītie krusti, tika apgāzta arī viena no piemiņas plāksnēm, uz kuras rakstīti apglabāto vārdi un uzvārdi.

Šādu apgalvojumu noraida gan A. Āboltiņš, gan Cēsu novada paš­valdības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots. Viņš atzīst, ka šis pilsētai nav ne ieguvums, ne zaudējums, vienkārši jā­pieņem kā fakts, kas notiek: “Ne­lieg­simies, ka cilvēki šos kapus izmanto arī darbībām, kurām tur nebūtu jānotiek, bet tas nav iemesls, kāpēc veikta pārapbedīšana.”

Saprotams, ka vācu karavīru mirstīgo atlieku pārvešana nemainīs zināmas sabiedrības daļas attieksmi un kapsētā tāpat turpināsies iedzeršana, piedrazošana, nav izslēgts pa kādam vandalisma aktam. Bet tāda ir visu Cēsu slēgto kapu problēma. Stipro dzērienu cienītāji uzturas arī Lejas kapos, Lauciņu kapos, un to izskaust ir ļoti sarežģīti. Visos kapos nav iespējams uzstādīt videonovērošanu vai nolikt policijas posteni.