Ziņas

Sabiedrība

Veidot pasauli labāku

Kopā. Miera skrējienam pievienojušies arī priekulieši. Latvijas karogu nes Priekuļu novada sporta dzīves aktīvists Jānis Mičulis, Miera lāpu – futbola kluba "Priekuļi" treneris Dmitrijs Sļiņko.Foto: Indars Krieviņš

Starptautiskā Miera skrējiena dalībnieki aizvadītajā nedēļā šķērsoja Latviju, viesojoties arī Vecpiebalgas, Priekuļu un Cēsu novadā.

Lai arī daudziem šis pasākums, iespējams, paskrēja garām nepamanīts, tas ir notikums ar lielu pievienoto vērtību. Skrējiena simbols – Miera lāpa – pirmoreiz tika iedegta pirms 30 gadiem, 1987. gada 27. aprīlī, pie ANO mītnes Ņujorkā. To iededza skrējiena idejas autors, Gandija miera prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts, filosofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. 30 gadu laikā skrējiens viesojies 146 valstīs, kopā noskriets vairāk nekā 630 000 kilometru, lāpa ceļojusi visos kontinentos, pabijusi Everestā un pat kosmosā.

Latvijā Miera skrējiens pirmoreiz viesojās 1993. gadā, kopš tā laika dažādu valstu skrējēji mūsu valstī bijuši 15 reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un pilsētām. Šī gada Miera lāpa Eiropā tika iedegta Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, tagad to nes cauri 46 Eiropas valstīm, lai oktobrī pēc vairāk nekā 24 000 km finišētu Portugāles galvaspilsētā Lisa­bonā.
Latvijā Miera skrējiena dalībnieki ieradās no Baltkrievijas, tad cauri Preiļiem, Madonai nonāca Vecpiebalgas novadā, kur notika dalībnieku sirsnīga sagaidīšana. Nākamais sagaidīšanas punkts bija Priekuļos, tur skrējējus sagaidīja novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone, pašvaldības spor­ta dzīves koordinators Jānis Mičulis, futbola kluba “Priekuļi” pārstāvji un citi aktīvisti. Domes priekšsēdētāja sveica dalībniekus, uzsverot, ka Priekuļi ir sportisks novads, īpaši izceļot J. Mičuļa ieguldījumu sportiskā gara uzturēšanā. Dalībniekus sveica arī FK “Priekuļi” valdes priekšsēdētājs Andrejs Ivanovs, kurš nodeva skrējējiem personīgus sveicienus no Latvijas Futbola federācijas prezidenta Kaspara Gorkša.

“Peace Run” Eiropas koordinators Devašišu Torpijs (Liel­britānija) skrējēju vārdā pateicās par jauko uzņemšanu: “Skrējiena dibinātāja vīzija bija, ka šī degošā lāpa, kas vienmēr ir skrējiena priekšgalā, ceļo pa pasauli, apciemojot pēc iespējas vairāk cilvēku, nāciju, valstu, lai dalītos ar domu, ka visi esam daļa no vienas ģimenes. Katram mums ir kas unikāls un īpašs, ko varam lietot, lai vairotu mieru pasaulē. Vai tas ir sports, māksla vai darbošanās sabiedriskajā jomā, tas palīdz mums veidot pasauli un sabiedrību labāku,” teica D. Torpijs.

Katram sagaidītājam bija iespēja paturēt rokā šo unikālo lāpu, ko nesuši neskaitāmi cilvēki, arī tādas slavenības kā Nelsons Man­dela, Māte Terēze, pāvests Francisks, Dalailama un daudzi, daudzi citi.

D. Torpijs pastāstīja, ka kopš 2008. gada ieviesta tradīcija skrējiena ceļā apbalvot cilvēkus, kuri iegulda nozīmīgu darbu sabiedrības labā. Tas tiek saukts par “Lāpneša apbalvojumu”, jo šie cilvēki ir kā lāpas nesēji, kas iedvesmo citus tajā vietā, kur viņi dzīvo. Priekuļos šī īpašā medaļa tika pasniegta Jānim Mičulim.

Pasaules miera skrējiena Latvijas posma koordinators Gints Peleckis norādīja, ka šis ir skrējiens no sirds uz sirdi, kurā kopā satiekas liels un mazs, sportists un nesportists, kājāmgājējs un riteņbraucējs: “Nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas rokā, no viena novada nākamajam, no savas valsts kaimiņu valstij, mēs dāvājam savas labās domas un labo gribu pasaulei. Sapnim par draudzīgu, mierpilnu, laimīgu dzīvi uz Zemes cauri gadsimtiem.”

Pats G. Peleckis paņēmis divu nedēļu atvaļinājumu, skrējienam pievienojies Kauņā un turpinās piedalīties līdz Igaunijas galvaspilsētai Tallinai. Kopumā šajā kustībā viņš kā brīvprātīgais darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.
“Mani saista tas, ka skrējiena laikā redzu un satieku daudz cilvēku. Vienu dienu jātiekas ar valsts prezidentiem, citu – ar bērnudārza bērniem. Redzēt dažādas nācijas, valstis ir unikāla pieredze. Redzu, ka Miera lāpas siltums kā simbols pamazām izkausē to ledu, kas ir starp cilvēkiem un cilvēkos. Nojūk robežas, cilvēki jūtas vienotāki, harmoniskāki gan sevī, gan ar apkārtējiem,” saka D. Peleckis.

Viņš arī atzīst, ka šis skrējiens ir izaicinājums pārvarēt robežas sevī. Katrs dalībnieks skrien tik ilgi, cik var atļauties, jo šis ir vaļasprieks, ko katrs dara savā brīvajā laikā.

“Kad skrējiens beidzies, emociju pietiek vēl ļoti ilgam laikam. Man kā koordinatoram viss nebeidzas uzreiz pēc Latvijas posma beigām, vēl jākārto atskaites, ir fotogrāfijas, kas atgādina par notikumu un palīdz saglabāt šo īpašo siltumu,” saka D. Peleckis.

Līdz Priekuļu novada robežai kopā ar Miera skrējiena dalībniekiem skrēja arī J. Mičulis, futbola kluba “Priekuļi” audzēkņi un treneri, vēl daži aktīvisti. Pie Cēsu novada robežas skrējējus sagaidīja sportiska dzīvesveida piekritēji no domubiedru grupas “Skrien un nūjo Cēsīs” un citi. Visi kopā devās uz 5. pirmskolas izglītības iestādi, kuras pagalmā notika kopīgs pasākums ar bērniem. Pēc tam Miera skrējiens turpinājās uz Valmieru, Limbažiem, Ainažiem, un jau vakar dalībnieki sasniedza Igauniju.