Ziņas

Sabiedrība

Veido Līgatni, kurā pašiem dzīvot

Ierosinājumi darbā ļoti vajadzīgi. Pilsētnieku teikto uzklausa domes izpilddirektors Egils Kurpnieks (no kreisās)Foto: Sarmīte Feldmane

Divas dienas Līgatnes novada domes vadība tikās ar iedzīvotājiem pilsētā un pagastā, lai pārrunātu, kas tuvākajā laikā būtu darāms vides un infrastruktūras sakārtošanā, kā arī citus aktuālus jautājumus.

“Vasara sākusies, dome jau strādā pie nākamā gada budžeta, ir jāzina, kas līgatniešiem svarīgi. Šogad īpaši tiek domāts, lai iedzīvotājiem būtu iespējas atpūsties un saturīgi pavadīt brīvo laiku,” uzsvēra domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un piebilda, ka tiks labiekārtotas vietas, kas nav paredzētas tūristiem. Par to, lai tajās būtu kārtība, gādās pašvaldība. Atpūtas vietās, par kurām atbildīga Dabas aizsardzības pārvalde, tā arī atbild par sakopšanu. Diemžēl bieži vien tūristi atstāj atkritumus un tie jāvāc pašvaldībai.

Lielākais projekts novadā šogad ir Augšlīgatnes kultūras nama rekonstrukcijas pirmā kārta, kas

tiks pabeigta maijā. Darbi tiks turpināti.

Lielajā talkā daudz tika izdarīts peldvietas iekārtošana pie Ratnieku ezera, tur vēl tiks iekārtots bērnu rotaļu laukums. Laivenē un Fabriciusā sporta laukumi ir jāuzlabo. Laivenē vajadzīga tualete un arī

norobežojums, lai bumba nav jāmeklē uz ielas.

Gaujasmalā futbola laukumā situācija tāda pati. Tiks uzstādīts tīkls, nomainīti stabi. Tiks iekārtots vēl viens laukums, uzstādītas līdztekas. Talkas dienā tika sakopta hokeja laukuma apkārtne. “Ko darīt ar hokeja laukumu? Šoziem nepaguva uzliet ledu. Varbūt piemērotākas būtu pārvietojamas apmales, lai šo laukumu var izmantot ne tikai hokejam,” domās dalījās domes vadītājs un atzina, ka Gaujasmalā bērnu rotaļu laukumu iekšpagalmā pielabos, bet kas jauns jāpagaida. Kā labais piemērs tika minēts biedrības “Līgatnes bērniem” īstenotais projekts Augšlīgatnē pie “Zvaniņiem”, kur iekārtots rotaļu laukums.

Šogad pašvaldība īstenos projektu, lai sakārtotu apgaismojumu pilsētā Gaujas ielā un Augšlīgatnē no Mākslas skolas līdz stacijai.

“Daudz esam diskutējuši par estrādi pilsētā. Tā celta 2007.gadā, un skaidrs, ka koka konstrukcija

jānojauc. Estrāde vajadzīga reizes divas gadā. Vai šo pasākumu dēļ vērts ieguldīt lielu naudu? Meklējam risinājumu,” pastāstīja domes priekšsēdētājs.

Ilgu laiku pilsētas iedzīvotāji sūdzējušies, ka autobusu pieturvietas nav ērtas, neapmierināti ir arī tūristi, jo grūti orientēties gan pieturvietu nosaukumos, gan autobusu kustībā. Līgatnieši pieturas sauc pa vecam – Dārzniecība, Pienotava, visi saprot, par ko runa, ja saka – pie Kāposta mājas. “Esam sākuši saskaņot, kur tieši būs autobusu pieturvietas, lai braucējiem ērtāk. Domājam arī par nosaukumu maiņu,” skaidroja domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Tikšanās reizē pilsētnieki atgādināja, ka diemžēl tie, kuri brauc no Augšlīgatnes uz pilsētu, īpaši ceļazīmes neievēro. Asajos līkumos, kur jābrauc ar ātrumu 50 kilometri stundā, reti kurš nepārkāpj noteikumus. Svešie savukārt pat nenojauš, ka būs ass līkums. Kādreiz līkumos bijušas aizsargbarjeras. “Patlaban notiek saskaņošana, tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, nevis barjeras,” stāstīja domes priekšsēdētājs.

Pilsētnieki veltīja kritiku sētniekiem, kuri ne vienmēr savu darbu dara godprātīgi. Ir Līgatnē vietas, kuras viņi pavisam aizmirsuši. “Tā ir darba organizācija, jo cilvēku pietiek. Savulaik strādāja vairāki bezdarbnieki,

viņiem īsti nebija, ko darīt, tagad algotajiem darbiniekiem ir vienkārši jāstrādā,” domās dalījās Ainārs Šteins un uzsvēra, ka līdz ar “Komunālservisa” izveidošanu, situācijai vajadzētu mainīties. “Var strādāt pēc noteikumiem un pēc saprašanas. Diemžēl komunālajā saimniecībā daudz kas tika darīts pēc saprašanas. Jau tagad redzam, ka tā ir joma, kur pašvaldība var ietaupīt,” sacīja domes priekšsēdētājs.

Gaujasmalā kādreiz bija daudzu līgatniešu iecienīta atpūtas vieta – Grīvnieku pļavas. Tās bija aizaugušas, daļa teritorijas atbrīvota no apauguma, pērn tika nopļauta zāle. Pļava ātri atjaunojas. Tā tiks tālāk attīrīta no krūmiem. Prasīts padoms speciālistiem, kā saglabāt pļavu, lai tā neaizaug, kā pareizāk apsaimniekot. “Speciālisti atzina, ka reizi piecos gados ir jānodedzina,” sacīja domes priekšsēdētājs. Visi uz tikšanos atnākušie piekrita, ka tā saimniekots arī kādreiz un dedzināšana nav nekas ārkārtējs vai nepieņemams.

Pēdējā laikā Grīvnieku līci arī iecienījuši motobraucēji. Viņiem tiks atrasta cita vieta.

Kāds līgatnietis pauda sašutumu, ka

suņu saimniekiem, kuri ar mīluļiem dodas pastaigā, līdzi jāņem maisiņš, lai savāktu dzīvnieku kakas. Taču tie, kuri pa pilsētas ielu ved govis ganībās, par to, kas paliek uz ielas, neliekas ne zinis. Pašvaldības pārstāvji par šādu jautājumu manāmi samulsa. Diemžēl saistošajos noteikumos par govju vešanu pa ielu nekas nav teikts. Vienkārši šādu situāciju neparedzēja. Savukārt par pārkrautas mēslu kravas vešanu un ielas mēslošanu gan var sodīt.

Pilsētnieki domes vadībai jautāja arī par

fabriku. “Ja paskatāmies vēsturē, Līgatnē ne reizi vien bijuši grūti laiki, bet vienmēr viss ir nokārtojies,” bilda domes priekšsēdētājs. Līgatnieši vēl interesējās par pārceltuvi, kas maijā noteikti strādās, par kanālu tīrīšanu, vai drīkst vizināt tūristus

ar zirgiem, vai pašvaldība iznomā zemi, par nepieciešamajiem ielu remontiem un vēl citām aktualitātēm.

Tikties ar pilsētniekiem, uzklausīt viņu ierosinājumus bija atnākuši ne tikai domes priekšsēdētājs un izpilddirektors, arī

deputāti Rihards Vidzickis un Baiba Pelse, “Līgatnes mani” valdes loceklis Dāvis Lācis.

Aizvakar domes vadība tikās ar iedzīvotājiem Augšlīgatnē.

Sarmīte Feldmane