Vecpiebalgas centrā pie lielveikala ik piektdienu notiek vietējo mājražotāju tirdziņš. “Rīdzinieki sāka mīlēt laukus,” smej Atis Gavars.

Viņš kopā ar dzīvesbiedri Zaigu cep maizi, kas ne tikai Piebalgā pazīstama kā “Vecpie­balgas maizīte”. Turpat blakus ape­tīti rosinošus kūpinājumus piedāvā Valdis Apalups, kurš saim­nieko kādreizējā Spuldzēnu krejotavā un gatavo gaļas izstrādājumus. Abi vīri ik nedēļu mēro ceļu uz Rīgu, Kalnciema tirdziņu. Kad sākās pārvietošanās, pulcēšanās ierobežojumi un attālinātā strādāšana, uz dzīvi novadā un apkārtnē pārcēlās daudzas ģimenes. “Kā­pēc gan nepiedāvāt to, kas mums ir,” saka Valdis. Tā arī radās ideja, ka pie lielveikala vietējie mājražotāji varētu tirgoties.

“Tagad redzams, ka tirgus laukumam jābūt te. Galvenais, ka uzņēmējiem labi un arī iedzīvotājiem. Pat dzirdēts, ka te lielāks noiets nekā Rīgā,” vērtē Vecpie­balgas pašvaldības vadītājs In­driķis Putniņš un piebilst, ka vietējiem uzņēmējiem nav nomas maksas, pārējiem    -    simboliska.

Savulaik par to, ka Vecpiebalgā vietējiem vajadzīgs tirdziņš, spriests daudz, bet ieinteresētības trūka. “Laikam nebija īstais brīdis. Vai tirdziņš būs nepieciešams, vai būs tirgotāji un pircēji, to matemātiski izrēķināt nevar. Bija situācija, un sākām tirgoties, viss notiek,” saka A.Gavars un piebilst, ka ir pagasti, kur uzbūvētas skaistas tirgus vietas, bet tās nav iecienītas.

Tirdzinieki pārliecināti, ka tirgus vietu un laiku mainīt nedrīkst. “Cilvēkiem vajag laiku, lai pierastu, kad, kur, kas notiek. Ja tirdziņi notiek tad te, tad tur, retais pameklēs, kur tad šoreiz    jāiet,” bilst V.Apalups.    Vecpiebaldzēni priecājas, ka centrā var nopirkt pašu pagastā cepto maizi, arī kādu kārumu un kūpināto gaļu. Tir­gotājiem jau piebiedrojušies “Bur­kānciema sieri” no Ļau­donas, bitenieks Mairis Ivulāns no Velķiem, vēl arī kalējs no Rūjienas, citu reizi var nopirkt arī kāda mājražotāja stiprāku brūvējumu.

Tirdzinieki apspriež jaunumus. Gan par to, cik ilgi pilsētnieki meklēs patvērumu laukos, varbūt kāds vispār pārcelsies uz dzīvi. “Ir jau ekonomisti, kuri uzskata, ka visiem jādzīvo pilsētās. Vai tagad tie, kam ir lauki, nav laimīgi, ka ir, kur aizbraukt, padzīvot. Jācer, ka viņi biežāk būs Vec­piebalgā un, ja jau mūsu produkti iegaršojušies, tos pirks,” saka A.Gavars.

V. Apalups un A. Gavars radījuši vēl vienu piedāvājumu – Spuldzēnu krejotavas bijušajā veikalā ik ceturtdienas pievakari var nopirkt tikko žāvētu gaļu un ceptu maizi. A.Gavars atzīst, ka viņiem jau tāds kā neoficiāls ko­operatīvs. “Kāpēc neiepriecināt apkārtējos? Lai brauc, pērk, viss tikko no krāsns,” saka vecpiebaldzēns un uzsver, ka latviešiem kooperēšanās nav pie sirds, bet kopā var izdarīt vairāk un ieguvēji ir abi.

“Ceram, ka mums vēl vietējie piebiedrosies,” teic V.Apalups.