Pirms Lieldienām saule un vējš žāvēja laukus. Zemnieki steidza gatavot tīrumus sējai, mēslot ziemājus.

Straupes pagasta “Zemzaru” saimnieks Gunārs Tučs ir gandarīts, ka lielākā daļa lauku vēl pirms Lieldienām apsēti, vēl palicis rapsis. “Zeme jau putēja, tagad sniegs un lietus būs mitrums. Šopavasar varēja pagūt apsēt tīrumus diezgan laikus,” teic zemnieks. Vasaras kvieši, auzas un rapsis augs 120 hektāros. Ziemāji – kvieši un rapsis – zaļo gandrīz tikpat hektāros. Saimnieks vērtē, ka ziema nākamajai ražai bijusi labvēlīga, ja tāda pati būs arī vasara, tad būs prieks kult. Ie­priekšējā raža pārdota. Auzas “Zemzari” audzē “Rīgas dzirnavniekam”, ar ko ir ilgstoša sadarbība, par graudu iepirkumiem noslēgti līgumi. “Jāgaida, lai zeme sasilst, tad varēs stādīt kartupeļus. Domājams, maija sākumā noteikti,” darāmo ieskicē G.Tučs.

“Zeme irdena, tikai jāsēj. Nav vairs, ko gaidīt, atkal jau sola slapju laiku. Vēl pirms dažām dienām nevarēja tikt uz lauka, bija mitrs. Bija akmeņi jānolasa, ziemāji jāmēslo, vasarāju sējumam jānodrošina pamatmēslojums. Vai tad pavasarī darāmā trūkst? Ja ko neizdarīsi, ražas nebūs,” satikts uz lauka ar graudu kravu un gaidot sējēju dēlu Gunti, saka Raunas pagasta zemnieku saimniecības “Krastiņi” saimnieks Ivars Gra­hoļskis. Viņš ar gandarījumu noraugās, cik skaists tīrums paliek, kad graudi sabiruši zemē, un piebilst: “Man prieks, ka dēls turpina saimniekošanu. Viņam patīk.”

Ar vasaras kviešiem paredzēts apsēt 98 hektārus. Jau vairākus gadus “Krastiņos” sēj pašu audzēto sēklu, tikai to nokodina Prie­kuļos, kur ar speciālistiem izveidojusies ilggadēja sadarbība. “Sē­jam pārbaudītas šķirnes – `Ufo` un ‘Licamero’. Pērn bija laba raža, arī noiets kviešiem labs. Vēl palicis, ko piegādāt vienam pastāvīgam klientam,” pastāsta I.Grahoļskis.
Zemnieks gandarīts par ziemājiem, kas sazaļojuši tīrumos. I.Grahoļskis uzsver, ka katram pašam jāgādā, lai meliorācijas sistēmas strādā, tad arī tīrumi nestāvēs ūdenī un labība neslīks.

Ziemas kvieši ‘Olivin’ aug 130 hektāros. “Katram kāda kultūra padodas ražīgāka, cita ne tik,” bilst “Krastiņu” saimnieks un pastāsta, ka pirms gadiem sēti arī rudzi. Diemžēl ar tiem bijusi nepatīkama pieredze, neiekūla cerētās ražas. I.Grahoļsķis spriež, ka vai nu sēklā bija vaina, vai ziema pārāk mainīga, vai pats kaut nemācējis.

Katrai saimniecībai stingri jāievēro zaļināšana. Pērnruden 35 hektāros tika sasēti griķi. Diemžēl agri uznāca salna. “Kaut kas jau uzdīga, bet lauks bija diezgan papliks,” atklāj I.Grahoļskis un uzsver, ka Guntis domājot arī kaut ko jaunu, grib pamēģināt sēt vēl kādas citas kultūras. “Lai mēģina! Bet, tikko sāc ko jaunu, jārēķinās, ka jāiegulda un ka var arī kas neizdoties,” vērtē tēvs.

Ar “Krastiņu” labības laukiem viņi tiek galā divatā. Strādnieku dabūt nevar, kur vēl tādu, kuram varētu uzticēt tehniku. Ivars spriež, ka tagad pilsētniekus mudina meklēt darbu pie zemniekiem, bet darbs ir jāmāk, ar skatīšanos neviens par kārtīgu strādātāju nav izaudzis.

“Ko zemnieks var paredzēt? Šopavasar degviela ir lētāka, tas jau ir atspaids, ieguvums jaunajai ražai. Lauki apkārtnē ir apsaimniekoti, nav tādu tīrumu, kas gaidītu nomnieku,” pārdomās dalās zemnieks un atzīst, ka ir tādi zemju īpašnieki, kas par nomu prasa nesamērīgi daudz. “Svarīga ir sadarbība, uzticēšanās,” uzsver I.Grahoļskis un piebilst, ka “Krastiņiem” ir ilggadēja sadarbība ar nomniekiem.