Rīt (25.03.) Latvijā smaržos pavasaris, saule modīsies par dažām minūtēm agrāk nekā pirms dažām dienām. Tālumā būs dzirdami dzērvju kliedzieni, sasaukšanās pēc garā mājupceļa. Bet pie mājām un karogu mastos pie Latvijas karogiem vējš pluinīs sēru lentes…

Sarunās, domās ieskanēsies – toreiz, pirms 74 gadiem, un šodien. 1949.gada 25.marts un 2023.gada marts. Izaugušas jaunas paaudzes, kuras vēsturi uzzina no grāmatām un vecvecāku atmiņām. Šie stāsti šodien izskan skaudrāk, nekā    tos izpratām pirms gadiem. Tie atdzīvojas, redzot notikumus Ukrainā.

1949.gada 25.marts, 42 300    vārdi, uzvārdi – skaitļi rāda statistiku. Bet katrs vārds ir kāda pārrauta, izpostīta dzīve. Pieminot tos, kuri palika Sibīrijā, nosala, nomira no bada un necilvēcīgiem apstākļiem, atceroties tos, kuri izturēja un atgriezās dzimtenē, 43 pilsētās notiks tiešraides lasījumi “Aizvestie. Neaizmir­stie”. Tiks nolasīti izsūtīto vārdi, viņu vecums un dzīvesvieta. Arī to vārdi, kuru mājas kādreiz bija Cēsu apriņķī. Lasījumus plkst. 11  ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.  Cēsīs lasījumi    notiks Cēsu muzejā, bet tiešraidi varēs  vērot Izstāžu namā.

No Cēsu apriņķa    1524 represēto vārdus lasīs Cēsu teātra aktieri Dzintra un Kārlis Dambji, Iveta un Jānis Gab­rāni.

“Manā dzimtā nav bijis represēto, bet, kad lasu vārdus, saprotu tās šausmas, neprātu, bezjēdzību. Un ir tikai viens jautājums -  kāpēc,” pārdomās dalās Jānis Gabrāns, bet Iveta piebilst, ka starp vārdiem, kuri izskanēs lasījumā, ir arī viņas radi Drabešu pagastā. “Vecās­mammas māsas ģimeni izveda, arī vecvecākus. Cerī­bas, sapņi tika izpostīti. Bērnībā dzirdēju stāstus, tad šķita, ka noticis sen, bet vecmammas māsa  bija vecumā, kādā esmu tagad. Izlasot – dzimis ceļā –, ir tikai divi vārdi, taču cik daudz tie pasaka!” bilst Iveta. Sa­vukārt Dzintra atgādina: “Daudzās ģimenēs izveda māti ar bērniem, jo vīri un tēvi jau bija represēti vai nogalināti.”

Runājot par to, kas notika ar Latvijas iedzīvotājiem pirms 74 gadiem, notikumi sasaucas ar šodienu. “Ukrainas bērni tiek aizvesti uz Krieviju, atņemti ģimenēm. Necilvēcī­gais, civilizētai pasaulei nesaprotamais un nepieņemamais stāsts turpinās,” saka Dzintra, bet Kārlis uzsver: “Nevaram iedomāties, ka mūs tā vienkārši sasēdina vagonos un ved projām. Un cik daudzi nomira ceļā.”
Iveta pastāsta, ka, atceroties vecvecākus, tikai tagad, zinot, ko viņi pārdzīvoja un spēja izdzīvot, var patiesi apbrīnot, kur viņi guva spēku piedot, neturēt naidu ne uz dzīvi, ne likteni, šķiet, pat ne uz varu. “Viņos bija vitalitāte un izdzīvošanas gēns. Vecaistēvs atgriezās, uzcēla mājiņu. Kā teica radiņi: “Budži mēs bijām Latvijā, budži bijām Sibīrijā.”    No mizām izaudzēja kartupeļus, prata izdzīvot ar prātu un darbu,” pārdomās dalās Iveta.

Dzintra    atgādina, ka izsūtīja    tautas    spējīgākos, gudrākos prātus. “Bet roku jau pielika paši latvieši, tie, kuri palika, kaimiņi, kuri iekārtojās labās mājās, pārņēma saimniecības un, neprazdami saimniekot, tās nolaida,” saka Dzintra un atzīst, ka diemžēl tagad atkal latvieši pamet savu zemi, brīvprātīgi dodas prom. “Mūsu divi bērni dzīvo ārzemēs, tur izveidojuši savu dzīvi, ģimenes. Man ir cerība, ka varbūt mazbērniem radīsies nostalģija, interese par vecvecāku dzimteni, par Latviju,” teic Dzintra, bet Kārlis piebilst, ka diemžēl doties prom likusi ekonomiskā situācija.

“Nezinu, kādas būs sajūtas, lasot represēto vārdus, jo mijas dusmas, sāpes, žēlums, un pieļauju, ka balss kādu mirkli aizlūzīs, aizdomājoties par katru likteņstāstu, kas slēpjas aiz ikkatra vārda un uzvārda, dzimtas mājvārda,” atklāj Dzintra, bet Jānis, kurš represēto vārdus lasīja arī pērn 14.jūnija pasākumā, uzsver, ka  tas ir aktieru uzdevums un tas jāizpilda.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pilsētām varēs sekot līdzi Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā LNB.lv, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātajā digitālajā kartē deportetie.kartes.lv.

Atverot karti lapā deportetie.kartes.lv sadaļā “Deportētie iedzīvotāji”, izvēloties “1949. gada 25. marts”, uzvirzot kursoru uz izvēlētās vietas, karti iespējams pietuvināt tik daudz, ka redzama konkrēta adrese, māja vai sēta. Uzspiežot uz apļa, redzams saraksts ar informāciju par aizvestajiem cilvēkiem: viņu vārds, uzvārds un vecums. Savukārt sadaļā “Piemiņas pasākumi”  ir    saite  uz  tiešraidēm. Lasījumi vietnē saglabāsies, un tos varēs apskatīt arī pēc tiešraides. Mājaslapā var skatīt jau notikušos 2021.gada 14.jūnija lasījumus, kad 119 pašvaldībās notika piemiņas pasākumi, pieminot 80 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.

Pēc tiešsaistes lasījumiem komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi notiks Cēsīs, Dzērbenē, Jaunpiebalgā,    Liepā, Nītaurē, Zaubē, Stalbē, Taurenē, Raunā un Drustos.